Valdība sēdē otrdien vienojās, ka pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību plānots atsākt mācības klātienē. Vispirms mācības klātienē šādu pašvaldību skolās atsāks 1.-4 . klašu skolēni.
25 pašvaldības, kurās 1.-4. klašu skolēni nākamnedēļ apmeklēs skolu
- Alsungas novads,
- Auces novads,
- Burtnieku novads,
- Cesvaines novads,
- Dagdas novads,
- Durbes novads,
- Ērgļu novads,
- Krustpils novads,
- Kuldīgas novads,
- Ķeguma novads,
- Mālpils novads,
- Mērsraga novads,
- Naukšēnu novads,
- Neretas novads,
- Pāvilostas novads,
- Pļaviņu novads,
- Rūjienas novads,
- Salacgrīvas novads,
- Saulkrastu novads,
- Siguldas novads,
- Skrīveru novads,
- Skrundas novads,
- Tērvetes novads,
- Vecumnieku novads,
- Vecpiebalgas novads.
Avots: SPKC, IZM
Valdība vienojās, ka skolas klātienē varēs strādāt, ja 14 dienu vidējais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepārsniegs 200 gadījumus. Tiesa, SPKC varēs pieļaut izņēmumus jeb "nelielas nobīdes" no attiecīgā rādītāja.
Izglītības ministre un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) pēc valdības sēdes atzina, ka sākotnēji spriests, ka šī nobīde varētu būt 10% apmērā vai arī atsevišķos gadījumos pieļaujamais slieksnis varētu būt līdz 220 saslimšanas gadījumi, tomēr lēmums par šo vēl sekos. Taču gala vārds jebkurā gadījumā būs SPKC epidemiologiem.
Pēc garām diskusijām valdība ceturtdien, 18. februārī, lēmusi arī, ka pirmdien, 22. februārī, durvis mazajiem skolēniem vaļā varētu vērt skolas 25 pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju šodien bija līdz 200 (ieskaitot).
Pamatā tie ir mazie novadi ar zemāku apdzīvotību, daudzi no tiem ir pierobežā, piemēram, Dagdas novads Latgalē, vai, piemēram, Naukšēnu, vai Rūjienas novads Vidzemē.
Saslimstības rādītāji gan mainās katru dienu un ir pašvaldības, kas vienu dienu iekļaujas noteiktajos kritērijos, bet jau citā dienā tajās saslimstība ir krietni lielāka. Situāciju ar 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju pašvaldībās plānots pārskatīt reizi nedēļā – trešdienās, dodot pašvaldībām un skolām vairākas dienas, lai tam sagatavotos un vajadzības gadījumā varētu veikt izmaiņas mācību procesa nodrošināšanā – atvērt skolas vai slēgt.
Ministri konceptuāli vienojās, ka bez saslimstības sliekšņa ņems vērā arī saslimstības pieauguma tempu. SPKC būs gala lēmējs – atļaut vai neatļaut klātienes mācības.
Vienlaikus skolēniem no blakus novadiem ar augstāku Covid-19 izplatību būs jāturpina mācīties attālināti. Audzēkņus uz skolu aicinās doties kājām, privāto auto, skolas autobusos, taču rūpīgāk būs jāpārvērtē sabiedriskā transporta izmantošana. Vienlaikus novados, kur skolu durvis paredzēts atvērt, nav bažu par pārpildītu sabiedrisko transportu, piebilda ministre.
Skolās gan pedagogiem, gan bērniem būs jāvalkā sejas maskas, regulāri jāvēdina telpas, jādezinficē rokas un jānodrošina distance. Pedagogiem regulāri būs jāveic Covid-19 tests.
KONTEKSTS:
Visi skolēni patlaban mācās attālināti. 7.–12. klašu skolēniem mācības attālināti notiek kopš rudens brīvlaika, 5.–6. klašu skolēniem – kopš 7. decembra, bet 1.–4. klašu skolēniem – kopš 25. janvāra.
Ministru kabinets sēdē otrdien, 16. februārī, konceptuāli vienojās par "reģionu principu" mācību procesa organizēšanā. Proti, teritorijās, kurās saslimstība ar Covid-19 būs zemāka par noteikto slieksni, vispārizglītojošās izglītības iestādes drīkstēs atsākt mācības klātienē.
No pirmdienas, 22. februāra, pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības klātienē atsāks 1.– 4. klases. Nākamajām klasēm šo "reģionu pieeju" varētu iedzīvināt pēc divām nedēļām, tātad no 8. marta, iepriekš norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").
