Reģionālajām un universitāšu slimnīcām turpmāk jābūt 15% brīvu gultu neatliekamās palīdzības gadījumiem

Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ reģionālajām un universitāšu slimnīcām būs jārezervē 15% gultasvietu Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) ievestajiem jaunajiem pacientiem, ceturtdien informēja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

ĪSUMĀ:

  • Reģionālajām un universitāšu slimnīcām jātur 15% brīvu gultu.
  • RAKUS aizpildījums pašlaik ir 60%, nekā netrūkst.
  • Stradiņa slimnīcā ar grūtībām jau kopš vasaras strādāts, lai būtu 105 gultas.
  • Daugavpils slimnīcā bez pakalpojumu ierobežojumiem izdevies panākt, ka vietas pietiek.
  • Slimnīcām jāveido tranzīta nodaļas, kur pacientiem vēl Covid-19 nav pārbaudīts.
  • Turpina virzīt ideju par Covid-19 slimnīcām.
  • Covid-19 dēļ slimnīcu būtiskākās bažas – par personāla trūkumu.
  • Covid-19 pacienti varēs pieteikties uz veselības aprūpi, kas nav saistīta ar vīrusu.

Slimnīcām arvien piepildoties, ir mainīta pacientu uzņemšanas kārtība, un hroniskos pacientus no Rīgas un Pierīgas ved uz slimnīcām reģionos. Tādējādi reizēm izveidojušās situācijas, kad mazākās slimnīcas neatliekamajai palīdzībai pacienta uzņemšanu atsaka, jo nav brīvu gultasvietu. Tādēļ no piektdienas slimnīcām uzdots turēt 15% no visām gultasvietām brīvas. 

Slimnīcas pašas varēs izvēlēties, kā panākt vajadzīgo apjomu, piemēram, apturot kādus plānveida pakalpojumus. NMPD vadītāja Liene Cipule uzsvēra, ka tas nepieciešams, lai dienestam nebūtu problēmu ar cilvēku hospitalizāciju neatkarīgi no saslimšanas.

“Ja šādā veidā, kā tagad mēs, reaģējot uz pacientu pieplūdumu, spējam šo kapacitāti pārorganizēt, tad mēs arī saskatām, ka mēs arī tiksim galā ar stacionējamo pacientu skaitu. Bet, ja stacionēto pacientu skaits pieaugs līdz 400 vai 500, ja sabiedrība neievēros ierobežojumus un nebūs modri pret saslimušajiem savās darba vietās, tad šīs kapacitātes var pietrūkt, un pārorganizēt mēs varam tikai to, kas mums ir,” situāciju komentēja Cipule.

“Dotajā brīdī tā ir pašu slimnīcu atbildība, kas ir tie plānveida pakalpojumi vai kādi citi risinājumi, kurus viņi lemj pie sevis. Viņi noteikti labāk zinās, zinot savus pacientus, kas ir tie pakalpojumi, kurus viņi pagaidām varētu atlikt vai, teiksim, nedaudz samazināt pacientu plūsmu,” sacīja Mūrmane-Umbraško.

Vienlaikus arī slimnīcām jāveido tā dēvētās tranzīta nodaļas, kur pacients varētu uzturēties līdz brīdim, kad tiek noskaidrots, vai viņam ir Covid-19. 

Mūrmane-Umbraško zināja teikt, ka vairākas slimnīcas reģionos to jau dara, piemēram, Liepājas Reģionālā slimnīca.

Arī Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja, ka pieņemts lēmums reģionālajās slimnīcās un universitātes slimnīcās veidot “tranzīta nodaļas”, kur ievietos NMPD atvestos pacientus līdz Covid-19 analīžu rezultātu saņemšanai. 

“Neatkarīgi no tā, kāda pacientam ir pamata saslimšana, kuras dēļ viņš ir nogādāts stacionārā, viņš tiek ievietots tā saucamajā tranzīta nodaļā. Gaida šo testu rezultātu. Ja tas ir pozitīvs, tad viņš tiek ievietots Covid-19 nodaļā, kur ārstējas pacienti ar apstiprinātu Covid-19. Ja testa rezultāts ir negatīvs, tad šis pacients tiek pārvietots uz parastā profila nodaļu,” pastāstīja Janka.

Esot reģionālās slimnīcas, piemēram, Liepājā un Daugavpilī, kas jau ir uzsākušas “tranzīta nodaļu” veidošanu. Arī pārējās reģionālās slimnīcas veidos šādas nodaļas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs pastāstīja, ka slimnīcā pašlaik ir aizpildīti 60% gultu, kas paredzēti Covid-19 pacientiem. Slimnīca gatavojas pacientu pieplūdumam, bet pašlaik ir nodrošināts viss, lai ar to tiktu galā. Atbildot uz jautājumu par to, cik ilgi Covid-19 pacienti uzturas slimnīcā, Višņakvos atbildēja, ka laika posms ir dažāds. Bijis arī kāds pacients, kurš slimnīcā uzturējies 65 dienas. Ja ir vidēji smaga slimības gaita, pacienti stacionārā pavada aptuveni līdz divām nedēļām.

Stradiņa slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja, ka 15% slimnīcā nozīmē 105 pieejamas gultas. Darbs ildzis kopš vasaras, lai to panāktu. Tikušas pārskatītas visas telpas, vai tās nevarētu pārveidot par pacientu palātām.

Kreicberga gan aicināja cilvēkus būt atbildīgiem, citādi neviena kapacitāte nebūs pietiekama, lai uzņemtu cilvēkus.

Daugavpils slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs pastāstīja, ka izdevies daudz optimālāk sadalīt pacientu plūsmas, tādēļ pašlaik slimnīca ir pustukša. Pašlaik neesot ierobežota arī plānveida pakalpojumu saņemšana. Viena slimnīcas struktūrvienība pārveidota par infektoloģijas centru. Semjonovs uztraucas tikai par cilvēkresursiem, jo ir neizbēgami, ka kolēģi saslims.

"Cerams, ka nebūs jāierobežo plānveida pakalpojumi, bet tas viss būs atkarīgs no tā, vai tiešām mums izdosies maksimāli izbeigt un novērst vīrusa izplatīšanos starp mūsu speciālistiem. Principā pašlaik tiekam galā, ir nelielas rezerves. Mēs kontaktējamies ar kolēģiem no blakus slimnīcām, lai nepieciešamības gadījumā, kad mēs jutīsim, ka konkrētais profils tiek pārpildīts, mums vairs nebūs iespējas nodrošināt nepieciešamo distancēšanos starp pacientiem vai pieturēt papildu rezerves palātas, tad, protams, kolēģi ir gatavi mums palīdzēt," stāstīja Semjonovs.

Slimnīcā patlaban ārstējas 14 Covid-19 pacienti. Viņiem visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Patlaban ar Covid-19 slimo 12 slimnīcas darbinieki, kā arī vairāki darbinieki atrodas pašizolācijā, jo ir atzīti par kontaktpersonām. 

Ministrijā uzsvēra, ka ārstniecības iestādes apliecina, ka ir gatavas lielākam Covid-19 pacientu skaitam. Tajās ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni, pēc kuriem iespējams nodrošināt papildu gultas gan pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu, gan ar smagu slimības gaitu.

NMPD vadītāja papildināja, ka dienā vidēji ir 20–30 izsaukumu, kur ir aizdomas par Covid-19 vai cilvēkam slimība jau konstatēta.

Mūrmane-Umbraško apstiprināja, ka nav atmesta doma arī par slimnīcām, kas varētu koncentrēties tikai uz Covid-19 pacientiem. Tādas varētu būt vairākas.

Pašlaik vairākas slimnīcas paudušas gatavību, bet ir jāizvērtē gan infrastruktūra, gan tehniskais nodrošinājums, gan personāla pieejamība. Pēc ministrijas pārstāves teiktā, tas varētu būt tuvāko nedēļu jautājums.

Telpu un aprīkojuma kapacitāte slimnīcās ir, bet lielākā problēma – nav kapacitātes personāla ziņā, intervijā “Krustpunktā” norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. To apliecināja vairāku reģionālo slimnīcu vadītāji un arī Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Artūrs Šilovs:

“Mēs varam nopirkt elpināšanas aparātus, gultu, atbrīvot telpu, bet personālu (..) mēs nevaram vienkārši pasūtīt no ārzemēm.”

Vēl arī nākamnedēļ Nacionālais veselības dienests publicēs sarakstu, kur un kad Covid-19 pozitīvi pacienti var pierakstīties uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kas nav tieši saistīti ar Covid-19. Pašlaik, ja, slimojot ar Covid-19, rodas arī kādas citas problēmas, tādas iespējas nav. Tiks noteikts konkrēts laiks, un būs zināmi tie pakalpojumi, uz kuriem var zvanīt un pierakstīties.

Savukārt Covid-19 pacientiem, kuri ārstējas mājās, tiks nodrošināti arī ambulatorie pakalpojumi. Viņiem tiks nozīmēts konkrēts laiks un konkrētā vieta, kur šos pakalpojumus saņem. “Un šī pakalpojumu sniegšana tiks organizēta tā, lai šie pacienti nesaskartos ar pārējo pacientu plūsmu,” Latvijas Radio pastāstīja Janka.

Veselības ministrijā uzvēra, ka slimnīcās neatkarīgi, kāda būs situācija, tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tas nozīmē, ka netiks ierobežotas pacienta iespējas saņemt palīdzību, piemēram, pēkšņu sāpju gadījumā. Tāpat netiks atceltas onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tāda veida operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību saņems arī grūtnieces, “zaļā koridora” pacienti un citi. 

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.

Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt