Sadaļas Sadaļas

Pētnieks: Komunikācijā par vakcināciju pret Covid-19 svarīgi nesastrādāt muļķības

Komunikācijā ar sabiedrību par vakcināciju pret Covid-19 ir svarīgi nesastrādāt muļķības, nenosaukt skeptiski noskaņotus cilvēkus par muļķiem un nenostādīt cilvēkus pret šo kampaņu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.

Pētījumā par valsts stratēģiju, stratēģisko komunikāciju un valdības komunikāciju Covid-19  krīzes kontekstā ir secināts, ka valdībai īsti nebija stratēģijas, kā komunicēt ar sabiedrību, sabiedrības noskaņojums nebija analizēts, un vakcinācijas kampaņā tas ir jāņem vērā, norādīja Krūmiņš.  

Viņaprāt, arī pavasarī, kad epidemioloģiskā situācija bija labāka un cilvēki apzinīgāk ievēroja ierobežojumus, komunikācijas stratēģijas īsti nebija. “Mums bija salmu mājiņa, bet tas vilks nebija atnācis,” situāciju raksturoja Krūmiņš, raisot asociācijas ar pasaku par trīs sivēntiņiem.

Pavasarī nebija sistēmiskās pieejas komunikācijai ar sabiedrību, bet krīze nebija tik dziļa; tagad rudenī, Covid-19 saslimstībai strauji izplatoties, kad bija jāpieņem strauji un nepopulāri lēmumi, komunikācija bez stratēģijas vairs nenostrādāja, stāstīja Krūmiņš.

Viņš norādīja, ka valdībai ir ātrāk jāiesaista komunikatori lēmumu pieņemšanā. Līdz šim komunikācijas lomu valdība uztvēra tā, ka “mēs izlēmām, jūs izstāstiet”, bet komunikācijas speciālistiem jābūt pie lēmumu pieņemšanas. Viņš gan arī norādīja, ka nevar komunicēt nekvalitatīvus lēmumus, piemēram, tādus, kādi bija rudenī par dažādiem tirdzniecības ierobežojumiem, kuri strauji mainījās un cilvēki nespēja vairs izsekot, ko drīkst un ko nedrīkst nopirkt.

Pavasarī arī “bija šaušana tumsā ar komunikāciju”, nebija monitorēts, ko sabiedrība domā, ko domā specifiskās grupas, jo nevar komunicēt ar dažādām grupām ar vienu vienādu vēstījumu, skaidroja Krūmiņš.

Viņš cer, ka vakcinācijas kampaņā to ņems vērā un vēstījumus piemēros dažādām grupām, svarīgi visus, kas vēl šaubās, nenosaukt par muļķiem, jābūt pacietīgiem. Tāpat, viņaprāt, kad būs pietiekoši daudz vakcīnu, arī politiķiem ir jārāda piemērs un jāvakcinējas, jo tas var pārliecināt kādas sabiedrības grupas vakcinēties.  

KONTEKSTS:

Saskaņā ar valdībā apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu paredzēts līdz vasaras beigām sapotēt 70% pieaugušo. No marta paredzēts ne mazāk kā 100 000 potēto nedēļā. Īslaicīgi jāspēj potēt arī līdz 150 000 nedēļā. 

Būs vienots vakcinēšanas tīkls, un cilvēkus vakcinēšanai reģistrēs jau iepriekš. Ja kāds negribēs potēties, rindas kārtībā vietu piedāvās nākamajam. Plāno speciālu IT risinājumu vakcinācijas procesa pārvaldībai.

Patlaban vakcīnu pret Covid-19 krājumi ir izsmelti. Februārī tiek gaidītas pirmās vakcīnas devas no “AstraZeneca”, ko janvāra nogalē izmantošanai Eiropas Savienībā apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Komisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt