“Esam jau divus mēnešus ņēmušies, varbūt trīs lietas - labas lietas, cerams, ka uz trešā cēliena beigām ieraudzīsim valdību,” sacīja Pavļuts,
Viņš domā, ka pašreizējā Saeima var izveidot darbotiesspējīgu valdību līdz Ziemassvētkiem un ārkārtas vēlēšanas nav nepieciešamas.
Pavļuts piekrita, ka iepriekšējo divu mēnešu laikā pateikts daudz, tilti ir dedzināti, bija kļūdas, demonstrētas nekompetences, parādīts nedemokrātisks valdības veidošanas stils, bet tagad, viņaprāt, “pēdējais laiks būvēt tiltus”.
Apvienības līderis gan norādīja, ka “Attīstībai/Par!” nebija iespēju pieļaut kļūdas, jo tās kandidāts netika nominēts premjera amatam. Pavļuta ieskatā apvienība sevi pierādīja kā konsekventu partneri, kas runā par vienu un to pašu, mēģina visus apsēdināt pie galda, runājot par to, kam jābūt valdības deklarācijā.
Nākamās valdības veidošanas laikā svarīgākais būs ievērot demokrātisku procesu, pārstāvot visus vēlētājus, nevis tikai šauru savu vēlētāju grupu, jo nevienai partijai nav liels vēlētāju atbalsts, “mēs esam mazas partijas, un ir vajadzīgs demokrātiskais process”, sacīja Pavļuts.
Viņš arī norādīja, ka partijas vadītājam jābūt cilvēciski gudram, kas spēj komunicēt, spēj būt diplomāts, ir ar izpratni un pieredzi valsts pārvaldes darbā. Un “Attīstībai/Par!” uzskata, ka tās kandidāts Artis Pabriks ir piemērots kandidāts.
Pavļuts gan atzina, ka apvienība ir saprātīga un apzinās, ka ir situācijas, kad jāpiekāpjas, ja redz, ka pieejams cits risinājums, “mēs nestāsimies pozās, jo pozu bija daudz par daudz, tas jāizbeidz”.
Pavļuts tic, ka “trešajā piegājienā varam izveidot valdību”, bet kādām līnijām būs jākāpj pāri.
Apvienībai gan ir tikai viena “sarkanā līnija” – tā nesadarbosies ar “Saskaņu”, bet ārpus tās apvienība vēlas pēc iespējas plašu koalīciju, kurā valda demokrātija.
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Gobzemam tika dots laiks līdz 10. decembrim, lai vienotos par valdības aprisēm. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām. Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskajā citas valdības veidošanā. Tad JKP kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.
7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartijiskus profesionāļus. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību. Tomēr pāris dienas vēlāk kļuva zināms, ka Gobzems vairs neuzstāja uz valdību no bezpartijiskajiem ministriem, bet piedāvāja partijām jaunu plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez ZZS.
