Vidēji dienā tika veikti 15 924 testi, savukārt vidēji dienā atklāti 7 410 jauni gadījumi. No visiem veiktajiem testiem 11,8% (13 196 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 88,2% (98 270 testi) pārējiem iedzīvotājiem.
Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) aizvadītājā nedēļā turpināja samazināties – 0,86 (nedēļu iepriekš 0,94). Tas liecina par nelielu infekcijas slimības samazināšanos sabiedrībā.
Aizvadītajā nedēļā novērots inficēšanās gadījumu samazinājums visās vecuma grupās, tomēr samazinājums vecuma grupā 70+ nebija ļoti izteikts. Covid-19 gadījumu samazinājums novērots visos Latvijas reģionos.
Tāpat pēdējās septiņās dienās samazinājies stacionēto pacientu skaits, vidēji dienā slimnīcās nonāca 139 cilvēki. Nedēļu iepriekš tie bija 153 pacienti dienā.
Pagājušajā nedēļā cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem cilvēkiem, bet 1,8 reizes retāk tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju (salīdzinājums infekcijas izplatības intensitātei uz 100 000 iedzīvotāju).
SPKC atgādināja, ka pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.
Analizējot datus par inficēšanos, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 februārī saistībā ar vakcinācijas statusu, SPKC norādīja, ka ļoti būtiski ir cilvēkiem saņemt balstvakcīnu. Tomēr datos par stacionēšanas gadījumiem un mirstību redzam, ka primārā vakcinācija joprojām nodrošina labu efektu pret smagu slimības gaitu, nepieciešamību Covid-19 ārstēt slimnīcā un nāvi. Tādēļ speciālisti aicina, ja pagājis noteiktais periods, jādodas saņemt balstvakcīnu.
Februārī Latvijā cilvēkiem ar primāro vakcināciju un balstvakcināciju Covid-19 infekcija konstatēta 2,2 reizes retāk nekā nevakcinētajiem, salīdzinot saslimstības intensitāti uz 100 000 iedzīvotajiem.
Savukārt stacionāros vakcinētie (ar primāro vakcināciju) nonāca 2,2 reizes retāk (uz 100 000 iedzīvotajiem) nekā nevakcinētie pacienti, bet tie, kuriem bija arī balstvakcinācija, 4,8 reizes retāk. Nāves gadījumu biežuma (uz 100 000 iedzīvotajiem) salīdzinājums parāda, ka cilvēku, kuriem bija primārā vakcinācija,
nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bija 3,2 reizes zemāks nekā nevakcinētajiem, bet tiem, kuri bija saņēmuši balstvakcināciju, nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bija 8 reizes zemāks.
Vienlaikus SPKC atzina, ka ne visiem cilvēkiem vakcīnas izraisa vienādi augstu aizsardzību. Jāņem vērā, ka augstas Covid-19 izplatības gadījumā, infekcija biežāk skar arī vakcinētos cilvēkus. Tāpat, pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, kopējā saslimstībā matemātiski pieaug arī infekcijas gadījumu īpatsvars vakcinētajiem cilvēkiem. Tomēr saslimšanas risks nevakcinētajiem cilvēkiem joprojām ir ievērojami augstāks, salīdzinot infekcijas biežumu vakcinēto un nevakcinēto cilvēku grupā.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus. Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Šogad kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis tika novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai.
Ārkārtējā situācija Latvijā beidzās 28. februārī. No 1. marta mīkstināti ierobežojumi – veikalos neprasa Covid-19 sertifikātu, tiek atvērtas slēgtās nozares un atcelti darba laika ierobežojumi. Līdz 1. aprīlim atlikta iecere par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa ieviešanu.
