Vidēji dienā tika veikti 23 304 (iepriekš – 20 678) testi, savukārt atklāti 7635 jauni gadījumi (iepriekš 4535). No visiem veiktajiem testiem 19% (31 636 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 81% (131 495 testi) pārējiem iedzīvotājiem. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 13% (6967 inficētie) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 87% (46 481 inficētais) ar pārējo sabiedrības daļu.
Vienlaikus speciālisti vērtē, ka patiesais saslimstības līmenis, visticamāk, ir lielāks, ņemot vērā izmaiņas par antigēnu paštestu plašāku izmantošanu, pēc kuriem nav vairs jāveic apstiprinošais laboratorijas polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) tests.
Kopumā aizvadītajā nedēļā no veiktajiem Covid-19 testiem pozitīvi bijuši 32,8%.
Tas ir par 10,9% vairāk nekā nedēļu iepriekš, liecina dati Veselības ministrijas prezentācijā valdībā.
Pēdējās septiņās dienās vērojams stacionēto pacientu skaita pieaugums, vidēji dienā slimnīcās nonāca 107 (iepriekš 80) cilvēki, tomēr lielākā daļa pacientu stacionēti ar Covid-19 pamatdiagnozi.
Visaugstākā saslimstība pēdējo divu nedēļu laikā saglabājas vecuma grupā 10–19 gadi un 0–9 gadi, kā arī saslimstības pacēlums vērojams vecuma grupās 20–59 gadi.
Turpinās Covid-19 gadījumu pieaugums visā Latvijā, Rīgā un Vidzemē rādītāji pārsniedz vidējo Latvijas saslimstības līkni.
Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) aizvadītājā nedēļā samazinājies līdz 1,39 (nedēļu iepriekš 1,6), kas tomēr liecina par infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā.
Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto, balstvakcīnu saņēmušo un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū pagājušajā nedēļā, cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem/ daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā, bet 2,6 reizes retāk tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju.
Pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaug vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. SPKC norādīja, ka vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.
Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas vidējais rādītājs nedēļas laikā palielinājies līdz 3111,2 (nedēļu iepriekš – 2620,6). Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir 2499,9 (pirms nedēļas – 1403,4). Igaunijā rādītājs palielinājies un aizvadītās nedēļas laikā sasniedzis 3212,2 (nedēļu iepriekš – 1592,7). Lietuvas rādītājs pieaudzis līdz 2434,2 (pirms nedēļas – 1816,3).
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
