Pacienti, kas slēpj, baidās vai netic. Ārsti stāsta par Covid-19 laiku slimnīcās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 pandēmijas laikā ārstiem ir palielinājusies darba slodze, stress ir pieaudzis. Turklāt viņiem nākas saskarties gan ar pacientiem, kas gan slēpj Covid-19 inficēšanās riskus, gan baidās no vīrusa, gan arī netic tā bīstamībai.

LTV raidījumā "Šodienas jautājums" par situāciju slimnīcās pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs un Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Ārstiem slodze pieaug

Latvijas ārsti ir noslogoti. Darba apjoms, kas jāveic ikdienā, ir diezgan liels. Būtiska lieta, kas noslodzi rada, ir stresa situācijas par to, vai pacients ir inficēts ar Covid-19. Tas rada psihoemocionālu spriedzi, pastāstīja Rācenis.

Ikdienas Covid-19 statistika liek ārstiem satraukties un būt nepatīkami pārsteigtiem, atzina jaunais ārsts.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka mediķi spēj mobilizēt spēkus un turpināt strādāt: “Ārsta darbs ir diezgan saspringtos apstākļos neatkarīgi no tā, vai ir vai nav Covid-19. Protams, tas veicina izdegšanu ikdienā.”

Lielo slodzi apliecināja arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs: “Ārsti, kas nespēj sniegt palīdzību, jo viņiem ir jāizolējas – viņu vietā ir jānāk citiem. Un tur rodas tā pārslodze. [..] Ja reģionu slimnīcās nāk vēl klāt papildu pacienti no universitāšu slimnīcām un Covid-19 pacienti, tad, protams, tā ir pārslodze.”

Pacienti, kas slēpj, baidās un netic

Kalējs skaidroja, ka Covid-19 nonāk arī ārstniecības iestādēs. Lielākoties tāpēc, ka pacienti, ierodoties slimnīcā, mēdz slēpt to, ka viņiem bijis kontakts ar inficētiem pacientiem.

Šajā laikā ārsti arī novērojuši, ka sarucis pacientu skaits ar slimībām sākotnējās fāzēs. “Viņu skaits ir mazāks, bet [slimības] jau nekur nav palikušas,” piebilda Kalējs.

Viņam piekrita arī Rācenis, kurš zināja stāstīt, ka vairāki nieru slimnieki, kuriem nepieciešama regulāra uzraudzība, ir aizgājuši bojā, jo baidījušies vērsties pēc palīdzības.

Ārstiem nākas saskarties arī ar pacientiem, kuri netic Covid-19 bīstamībai.

”Kamēr tas tevi neskar un kamēr tas ir salīdzinoši tālu, tev īsti nav izpratnes par to. Tā izpratne rodas, kad tas ir tiešā saskarē.

Kad cilvēks saslimst, tad viņš sāk satraukties un zeme brūk zem kājām,” pastāstīja Rācenis.

“Tur ir divas galējības. Vieni, kas pilnībā noliedz. Otri, kas saka – vai es varu sev nopirkt [plaušu] ventilatoru, ja Covid-19 uznāks,” atklāja Kalējs.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai.  Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti