No 11. oktobra teju visi pasākumi vai pakalpojumi iekštelpās – tikai ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu

No 11. oktobra teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās būs jāorganizē drošajā (''zaļajā'') vai daļēji drošajā (''dzeltenajā'') režīmā, kad visiem darbiniekiem un apmeklētājiem jāuzrāda Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests. Tā otrdien, 28. septembrī, lēma valdība.

ĪSUMĀ:

  • Līdz 10. oktobrim nekas nemainās.
  • 11. oktobrī lielākā daļa pasākumu un pakalpojumu iekštelpās – tikai potētiem, izslimojušajiem vai testētajiem.
  • Tirdzniecības nozarē pagaidām nekas nemainās.
  • Tirgotāji paši var izlemt, ka strādā tikai drošajā (vakcinētie vai izslimojušie) vai daļēji drošajā (arī testētie) režīmā.
  • Nedrošajā režīmā – tikai daži pakalpojumi, arī veikali, pasts, sabiedriskais transports.
  • Ar skolu testiem skolēni var saņemt pakalpojumus un piedalīties pasākumos 72 stundu laikā.
  • Vienkāršos testēšanu – tā būs pieejamāka vairāk vietās nekā līdz šim.
  • Epidemioloģiskās drošības noteikumi padarīti vienkāršāk uztverami un saprotamāki.
  • Cilvēkiem, kuri potējušies ar "AstraZeneca" potes pirmo devu, turpmāk sertifikāta saņemšanai būs jāsaņem arī otrā deva.

Līdz 10. oktobrim spēkā būs esošie noteikumi, bet no 11. oktobra spēkā stāsies jaunais regulējums.

Valdība arī lēma vairākās profesijās strādājošajiem noteikt pienākumu potēties pret Covid-19 vai varēt uzrādīt vīrusa pārslimošanas sertifikātu.

Drošības režīmu apzīmējumi:

  • drošais jeb zaļais režīms: visiem ir Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.
  • daļēji drošais jeb dzeltenais režīms: visiem ir Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts vai negatīvs tests.
  • nedrošais jeb sarkanais režīms: personas statuss nav skaidrs.

Pakalpojumi un pasākumi iekštelpās

Ar atjaunotajiem noteikumiem cer veicināt vakcinēšanos pret Covid-19Jānis Kincis

Pakalpojumi un pasākumi iekštelpās no 11. oktobra notiks vismaz daļēji drošajā režīmā. Tas attiecas uz tādām jomām kā: ēdināšana, kultūra, izklaide, izmitināšana, muzeji, bibliotēkas, sporta un amatieru aktivitātes, skaistumkopšana, labsajūta, izglītības pakalpojumi. Arī darba vietās klātienes darbs, cik iespējams, būs jāorganizē daļēji drošajā vidē.

Kā izņēmums ir paredzēts bibliotēkās reģistrētajiem lasītājiem nodrošināt individuālu grāmatu apmaiņu un iespēju lietot datoru e-pakalpojumu izmantošanai atbilstoši bibliotēkās noteiktajai kārtībai. Grāmatu apmaiņa ir būtiska, lai nodrošinātu mācību un studiju vajadzības, informēja Kultūras ministrijā.

Arī darbā ar jaunatni klātienes aktivitātes īsteno epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē, taču, ja nepieciešams krīzes atbalsts, tad individuāli arī epidemioloģiski nedrošā vidē.

Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis uzsvēra, ka pagaidām netiek grozīts regulējums attiecībā uz tirdzniecības vietām –

šajā jomā aizvien var strādāt nedrošajā jeb ''sarkanajā'' režīmā, bet uzņēmējs pēc paša izvēles var pāriet arī uz ''zaļo'' un ''dzelteno'' režīmu.

Vienlaikus veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") pauda cerību, ka tuvākās nedēļas laikā ar Ekonomikas ministriju izdosies vienoties par noteikumiem tirdzniecības jomā un valdība drīzumā varētu lemt arī par ierobežojumiem šajā nozarē.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Avots: Kultūras ministrija

Bērni arī ''zaļajā'' un ''dzeltenajā'' režīmā

Paplašinot pakalpojumu saņemšanas iespējas ģimenēm ar bērniem, noteikts, ka bez Covid-19 sertifikāta pakalpojumus drošajā vidē ("zaļajā") varēs saņemt arī ģimenes ar bērniem līdz 12 gadu vecumam, nodrošinot pamata drošības prasības.

Savukārt bērni no 12 gadu vecuma drošajā "zaļajā" vidē, kā arī daļēji drošajā vidē ("dzeltenajā") varēs uzrādīt gan testēšanas sertifikātu, gan laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skolas skrīninga testu.

''Sarkanais'' režīms

''Sarkanajā'' režīmā, kad pakalpojumus var saņemt bez Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa, ir: pamata pakalpojumi, arī pasts, sabiedriskais transports, privāta pulcēšanās, reliģiskas norises, miermīlīgi piketi.

Privātā pulcēšanās ''sarkanajā'' režīmā pieļauj 20 cilvēkus iekštelpās, bet 50 ārtelpās.

Vienlaikus arī ''sarkanajā'' režīmā varēs darboties visi pakalpojumi un pasākumi ārtelpās, kā arī pakalpojumus iekštelpās bez Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa varēs saņemt tādos gadījumos, ja pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs satiekas telpā viens pret viens. Tiesa gan, tas neattiecas uz pakalpojuma sniedzēju, kuram aizvien būs jābūt ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu.

Organizētos pasākumos jaukta tipa publikai – daļēji drošajā jeb ''dzeltenajā'' režīmā, kuros piedalās gan vakcinēti, gan Covid-19 pārslimojuši, gan pirms pasākuma Covid-19 testu veikuši apmeklētāji, uzrādot atbilstošu digitālo sertifikātu, pieļaujamais apmeklētāju skaits turpmāk noteikts līdz 300 personām telpās un 500 personām ārpus telpām.

Kultūras pasākumi

"Zaļajā'' režīmā organizētos publiskos pasākumos tāpat kā līdz šim varēs piedalīties bez skaita ierobežojuma, neievērojot 2 metru distanci un nelietojot mutes un deguna aizsegus.

Organizētos pasākumos daļēji drošajā jeb "dzeltenajā'' režīmā, pieļaujamais apmeklētāju skaits turpmāk noteikts līdz 300 personām telpās un 500 personām ārpus telpām.

Attēls: Divu tipu kultūras norises. Nosacījumi stājas spēkā no 11.10.2021.

Klikšķināt, lai palielinātu: 

Avots: Kultūras ministrija

Šajā režīmā:

  • pasākuma apmeklētājiem jāatrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās (blakus sēdvietās var atrasties ne vairāk kā 2 personas, kuras nav no vienas mājsaimniecības, un ne vairāk kā 10 personas (tajā skaitā 4 pieaugušie un 6 bērni) no vienas mājsaimniecības);
  • starp katrām blakus esošajām attiecīgi divām vai vienas mājsaimniecības sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā 2 sēdvietu distance;
  • sēdvietas rindās tiek izkārtotas, nodrošinot 2 metru distancēšanos no priekšā un aizmugurē sēdošajiem;
  • apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos telpas sektoros, savstarpēji nesatiekas;
  • nedrīkst pieļaut apmeklētāju/personāla drūzmēšanos, jānodrošina 2 metru distances ievērošana ārpus sēdvietām;
  • pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju. Personalizācija ietver šādu informāciju par apmeklētāju: vārds, uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā. Informāciju pasākuma rīkotājs glabā vienu mēnesi un to nodod Slimību profilakses un kontroles centram pēc tā pieprasījuma;
  • maskas apmeklētājiem jālieto pasākumos, kuri notiek telpās, bet nav jālieto pasākumos ārpus telpām.

Noteikumi paredz, ka amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos iekštelpās varēs piedalīties ar sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Savukārt bērnu un jauniešu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos iekštelpās varēs piedalīties ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu, kā arī rutīnas skrīninga testu.

Precizēts, ka mēģinājumos 2 metru distanci var neievērot dejas apguves laikā. Mutes un deguna aizsegus var nelietot, dziedot, spēlējot pūšaminstrumentu un dejojot. Noteikumi paredz individuālas nodarbības amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, kuriem nav sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts. Mēģinājumos būs jānodrošina dalībnieku reģistrācija.

Atviegloti testi, saprotamāki noteikumi

Ņemot vērā, ka liela daļa pakalpojumu būs pieejami ar testiem un tos vajadzēs arī darbiniekiem, atvieglota ātro antigēnu testu veikšana – tos veikt varēs ne tikai laboratorijas, bet arī visas ārstniecības personas, un uzreiz izsniegt sertifikātus.

Vienlaikus notikusi visa regulējuma vienkāršošana – visi ir pārskatīti un padarīti vienkāršāki un saprotamāki, skaidroja Citskovskis.

Jaunie noteikumi arī paredz to, ka vienu "AstraZeneca" vakcīnu devu saņēmušie vairs netiks uzskatīti par pilnībā vakcinētiem, tagad būs nepieciešams iziets pilns potēšanās kurss un jānogaida 15 dienas, lai saņemtu potēšanās sertifikātu. Iepriekš spēkā esošie noteikumi paredzēja, ka ar "AstraZeneca" vienu devu potētie 21 dienu pēc vakcīnas saņemšanas pašmājās var tikt pie tiem pašiem pakalpojumiem, kas bija pieejami pilnu vakcinācijas kursu izgājušiem cilvēkiem.

Dienesta viesnīcas

Noteikumi arī pastiprina prasības dienesta viesnīcām – visās izglītības pakāpēs dienesta viesnīcu un internāta pakalpojumus organizē klātienē epidemioloģiski drošā vidē.

Ārvalsts studējošais bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta koledžas vai augstskolas dienesta viesnīcā var uzturēties ar testēšanas sertifikātu (veiktu reizi 72 stundās) ne ilgāk kā 60 dienas kopš ierašanās Latvijā studiju programmas apguvei klātienē, ja dienesta viesnīcas iedzīvotāju plūsmas fiziski nepārklājas un tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība.

Citi studējošie dienesta viesnīcās no 11. oktobra varēs uzturēties tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Ekspertiem šķiet, ka ar to nepietiek

Tomēr ekspertu grupas ieskatā šo ierobežojumu varētu būt par maz, komentējot valdības sēdē prezentētos pārskatītos epidemioloģiskās drošības noteikumus, norādīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvis Vladislavs Vesperis.

Viņš PKC vārdā pauda neizpratni, ka noteikumi stāsies spēkā vien 11. oktobrī, tāpat trūkst noteikumu par ierobežojumu neievērošanu un pārkāpšanu. Vienlaikus Vesperis norādīja, ka pieļaušana pakalpojumus un pasākumus drošajā un daļēji režīmā saņemt arī ģimenēm ar bērniem, kuri nav vakcinējušies, ir ierobežojumu mazināšana, nevis stiprināšana.

"Būtisks trūkums šajos noteikumos ir tas, ka nav definēts nākamais solis Covid-19 situācijas pasliktināšanās gadījumā. Ja nāksies to spert un ieviest būtiskus ierobežojumus, tad, visticamāk, tas atkal notiks sasteigti un sabiedrība nebūs savlaicīgi informēta un sagatavojusies. Tāpat jārēķinās, ka kritiskā situācijā būs jānosaka ierobežojumi arī vakcinētajiem iedzīvotājiem, kas būs ļoti nepatīkami," teica Vesperis.

Pavļuts piekrita, ka regulējuma efektivitātes atslēga ir kontrolē – pašlaik notiek darbs pie kontroles pasākumu izstrādes. Tomēr viņš norādīja, ka liela nozīme ir arī paškontrolei, tāpēc ir palielinātas darba devēju iespējas.

Arī infektologs Uga Dumpis domā, ka 11. oktobris ir novēloti un tas nozīmē veselības aprūpes sistēmas galēju pārslodzi ar ļoti smagām sekām pacientiem un pārgurušajam medicīnas personālam.

"Grūti saprast, kāpēc visas trīs Baltijas valstis politiski ir izvēlējušās vienādu scenāriju, kad uzvara bija tik tuvu," viņš rakstīja tviterī.

KONTEKSTS:

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem.

Rudenī pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt