Ministrija: Ja saslimstība ar Covid-19 atsāks pieaugt, slimnīcās būs «kara medicīna»

Lai gan Latvijā Covid-19 saslimstība nedaudz ir mazinājusies, kopumā situācija ir kritiska, īpaši slimnīcās. Tendences liecina, ka pieaug pacientu skaits ar smagu slimības gaitu, un šiem pacientiem ir nepieciešama intensīvā terapija. Šie resursi slimnīcām ir ierobežoti. Ja saslimstība atkal sāks pieaugt, mediķiem būs jāizšķiras, kuram pacientam palīdzēt un kuram ne, paziņojumā medijiem brīdināja Veselības ministrija.

Prognozējot stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, Veselības ministrija kopā ar ārstniecības iestādēm un iesaistītajiem dienestiem strādā pie risinājumiem – paplašina pieejamo gultasvietu skaitu, nodrošina papildu nepieciešamās iekārtas un meklē iespējas, kā piesaistīt papildu personālu. Vienlaikus ar to nebūs pietiekami, ja strauji pieaugs saslimstība valstī.

Slimnīcās uzsver – vienīgais pieļaujamais scenārijs ir stabilizācija vai saslimšanas mazināšanās.

Vairāk pacientu ar smagu slimības gaitu

Statistika liecina, ka šobrīd katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 102 pacienti, kas liecina par stabilitāti. Tomēr vienlaikus kopš janvāra vidus strauji pieaudzis pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, šobrīd slimnīcās ārstējas 1115 Covid-19 pacienti, tostrap 100 ar smagu slimības gaitu.

Operatīvie dati, kas strauji var mainīties, liecina – Covid-19 gultasvietu noslodze vairākās slimnīcās pārsniedz 80%. Savukārt 1. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kurās palīdzība tiek sniegta pacientiem ar smagu slimības gaitu, noslodze ir 69%, un 2. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kur ārstējas pacienti ar kritisku slimības gaitu, noslodze ir pat 72%. Tiešie šo gultu izvēršana sagādā lielākās problēmas, jo

akūti trūkst personāla ar nepieciešamajām zināšanām.

Prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, ja saslimšana atkal sāks strauji pieaugt, secināts, ka nebūs iespējams nodrošināt krietni lielāku šo gultu pieejamību, piemēram, to palielinot vairākas reizes. Tāpēc vissvarīgākais šobrīd ir ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, norādīja Veselības ministrija.

Ministrija arī minēja risku, ko esošā situācija rada sabiedrības kopējai veselībai. Proti, palielinoties stacionēto Covid-19 pacientu proporcijai pret citiem pacientiem un attiecīgi arī intensīvas terapijas gultu pieejamībai, samazinās intensīvās terapijas pieejamības iespējas citiem pacientiem.

Slimnīcu novērojumi arī liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvību vidējā vecuma grupā jeb 30–60 gadus veco pacientu grupā. Bet pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem, dzīvību glābt visbiežāk neizdodas. Tāpat slimnīcās atgriežas pacienti ar atkārtotu slimības saasinājumu.

Slimnīcās apliecina sarežģīto situāciju

Stacionēto pacientu skaits, kuriem Covid-19 vīrusinfekcija noris vissmagākā formā, Rīgas Austrumu slimnīcā pieaug, līdz ar to arī gultu noslodze intensīvās terapijas nodaļās palielinās.

“Novērots, ka aizvien biežāk tiek stacionēti vīrieši vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem, un ir bijuši gadījumi, kad viņiem komplicēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta pat trīs un vairāk nedēļas. Diemžēl personāls, kas šos pacientus ikdienā aprūpē, izsīkst un izdeg, it īpaši, ja galarezultātā cilvēku diemžēl neizdodas izglābt. Tas viennozīmīgi atstāj psiholoģiski smagu ietekmi arī uz mediķiem,” norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis.

Arī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) ik dienu nonāk jauni pacienti ar Covid-19 infekciju. Īpaši smaga slimības gaita novērota pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, piemēram, sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu u.c. Lai nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, slimnīcā ir pārprofilētas vairākas nodaļas, pārprofilēts personāls, kas savukārt ierobežo iespēju sniegt nepieciešamo palīdzību pacientiem bez Covid-19, tai skaitā jomās, kurās slimnīca sniedz unikālus pakalpojumus.

PSKUS galvenā ārste, profesore Eva Strīķe norādīja, ka pacientiem, kuri nesaņem savlaicīgu palīdzību, slimībai progresējot, stāvoklis kļūst akūts, nepieciešama neatliekama palīdzība. Tas savukārt rada neplānotu slimnīcas pārslodzi ierobežotu personāla un gultu pieejamības jautājumos.

“Lai saglabātu trauslo līdzsvaru, kas šobrīd iestājies starp slimnīcās nonākušo un izrakstāmo pacientu skaitu un nodrošinātu veselības aprūpi tiem, kam tā šobrīd visvairāk nepieciešama, īpaši svarīga ir  sabiedrības izpratne un atbalsts epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanā valstī,  līdz varēsim pārvērtēt šo situāciju un paplašināt ārstniecības pakalpojumus,” norādīja Eva Strīķe.

Lai situācija būtu stabila, mediķi atkārtoti aicina sabiedrību rūpīgi ievērot noteiktos drošības pasākumus un būt atbildīgiem par savu un līdzcilvēku veselību.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt