Visas Latvijā reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 spēj nodrošināt aizsardzību. “AstraZeneca” un Oksfordas zinātnieku izstrādātā vakcīna uzrādījusi ne mazāk kā 60% efektivitāti, “Moderna” 94%, bet “Pfizer/BioNTech” vakcīna 95% efektivitāti. Taču šie procenti esot jāvērtē uzmanīgi. Turklāt maldīgs esot pieņēmums, ka piemēram, pie 70% efektivitātes 30 procentiem vakcīna neiedarbosies, norādīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, uzsverot, ka jebkurai vakcīnai izrēķina procentus – cik no vakcīnu saņēmušajiem ir saslimuši. Taču būtiskais esot, kā saslimuši.
“Kā viņi ir saslimuši, un tas ir nākamais ļoti būtiskais aiz komata pēc šī cipara, un tas, ko mēs redzam pēc “AstraZeneca”, ka nevienam no tiem, kas ir bijuši pozitīvi vai saslimuši, nevienam no viņiem nav bijusi smaga slimības gaita, viņiem ir bijuši viegli slimības simptomi, kas ir pilnīgi “okei”, tas ir patiesībā tas, ko mēs vēlamies,” skaidroja Zavadska.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) iepriekš norādījusi, ka nav pietiekami daudz datu par to, cik labi šī vakcīna nodrošina imunitāti vecuma grupai virs 55 gadiem. Kamēr vairākas Eiropas valstis senioru vakcinēšanai plāno izmantot citas vakcīnas, tieši “AstraZeneca” vakcīnas Latvijā varētu nonākt pie nākamās grupas, kam tiks dota iespēja vakcinēties, – tie ir iemītnieki aprūpes centros, no tiem liela daļa tieši gados veci cilvēki.
Tikmēr Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un imunizācijas padome uzsvēra, ka no pieejamajiem datiem esot redzams, ka imūno atbildi šī vakcīna ierosina. Tas, ko pagaidām neesot iespējams izdarīt – konkrēti statistiski aprēķināt aizsardzības lielumu.
ZVA Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska atzīmēja: “Reģistrējot tika diskutēts par šo jautājumu un, ņemot vērā, ka ir šī atbildes reakcija, mēs sagaidām, ka gados vecākiem cilvēkiem arī novēros šo aizsardzību. Tas, cik lielā mērā, redzēsim, kad nāks papildu dati. Pašlaik notiek liels pētījums, kurā ir iekļauti gados veci cilvēki, un šie dati būs pieejami.”
ZVA uzsver – par visām reģistrētajām vakcīnām pašlaik zināms, ka ieguvums pārsniedz riskus. Turklāt par vakcīnas drošumu šaubu neesot.
“Ja būtu šaubas par drošumu vai būtu pamatots uzskats, ka vakcīna nedarbosies vai nebūs lietderīga kādā vecuma grupā, to varētu redzēt indikācijās. Teorētiski var tā gadīties, ka gados veciem cilvēkiem būs mazāka atbildes reakcija nekā gados jauniem cilvēkiem, bet jebkurā gadījumā mēs sagaidām, ka viņiem būs aizsardzība. Un tas ir vērtējums par situāciju pandēmijas apstākļos,” sacīja Poplavska.
Mums Latvijā nav liela izvēle ar citām vakcīnām, kā Vācijā. Jāvakcinē ar tām, kas ir, – Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
“Es tomēr neredzu pamatu šaubām un bažām, ka šī vakcīna ir sliktāka. Mums nav nekādu pierādījumu. (..)
Turklāt efektivitāte vakcīnās nav tik viegli izskaidrojama – efektivitāte pret slimību nenozīmē efektivitāti pret smagu slimību un stacionēšanu.
No miljoniem cilvēku, kas ir vakcinēti Lielbritānijā, cik es saprotu, stacionēto īsti nav. Šie dati ir ļoti pārliecinoši, vismaz pagaidām,” bilda Dumpis.
Dumpis minēja, ka lielākā daļa Eiropas valstu līdzīgi kā Latvija nav pieņēmušas lēmumu “AstraZeneca” vakcīnu neizmantot senioru vakcinācijai. Zavadska piebilda, ka nevienai no pašlaik reģistrētajām vakcīnām neesot būtisku priekšrocību pār citām.
KONTEKSTS:
Eiropas Zāļu aģentūra 29. janvārī apstiprināja Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19. Savukārt Eiropas Komisija devusi "zaļo gaismu" šīs vakcīnas izmantošanai. Šī ir jau trešā vakcīna, kas saņēmusi atļauju, bet bažas rada tās pieejamība.
"AstraZeneca" plāno par 30% palielināt vakcīnu piegādi Eiropas Savienības valstīm šā gada pirmajā ceturksnī, tomēr tas joprojām ne tuvu nesasniedz līgumā solītos piegāžu apmērus.
Latvija bija vienojusies ar vairākiem ražotājiem par vakcīnu piegādēm, bet tieši no “AstraZeneca” bija iecerēts iegādāties lielāko vakcīnas devu skaitu – aptuveni 1,7 miljonus devu, kas ļautu vakcinēt 890 000 cilvēku.
