ĪSUMĀ:
- "AstraZeneca" sola līdz marta beigām piegādāt 40 miljonus vakcīnas devu pret koronavīrusu.
- Tas ir par 9 miljoniem vairāk nekā ES solīts pagājušajā nedēļā, bet tikai puse no līgumā solītā.
- Eiropas Komisija: sarunas ar zāļu ražotājiem par piegāžu paātrināšanu turpinās.
- "AstraZeneca" Latvijai februārī iepriekš plānoto 400 000 devu vietā vēlāk solīja 73 000.
- Vēl nav skaidrs, cik vakcīnu mūsu valsts varētu saņemt pēc jaunākā piegāžu grafika.
- Tomēr ir zināms, ka pirmās potes Eiropas valstīs nonāks nākamnedēļ.
- No ES valstīm labākie potēšanas rādītāji - Maltai un Dānijai, Spānijai, Itālijai, Lietuvai, Polijai.
- Vācija no šīm valstīm atpaliek, tāpat Latvija, Nīderlande, Bulgārija.
Līdz marta beigām zāļu ražotājs "AstraZeneca" sola piegādāt 40 miljonus vakcīnas devu pret koronavīrusu. Tas ir par 9 miljoniem vakcīnu vairāk nekā tika solīts vēl aizvadītājā nedēļā.
Tomēr arī palielinātās piegādes veido tikai aptuveni pusi no tā, kas tika minēts līgumā starp "AstraZeneca" un EK.
Tādēļ komisijas preses sekretārs Ēriks Mamērs sacīja, ka sarunas ar zāļu ražotājiem par piegāžu paātrināšanu turpinās.
Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka sākotnēji "AstraZeneca" plānoja piegādāt Latvijai februārī vairāk nekā 400 000 vakcīnu, bet tad paziņoja, ka spēs nodrošināt tikai nepilnus 73 000 devu.
Vēl nav skaidrs, cik vakcīnu mūsu valsts varētu saņemt pēc jaunākā piegāžu grafika. Tomēr ir zināms, ka pirmās potes Eiropas valstīs nonāks nedēļu ātrāk, nekā plānots, proti, nākamnedēļ.
Tāpat EK kopā ar kompānijām "BioNTech" un Pfizer" paziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī tiks piegādāti papildu 75 miljoni vakcīnu. Kopumā šogad minētie uzņēmumi ir apņēmušies saražot Eiropas tirgum 600 miljonus vakcīnas devu.
EK plāno, ka līdz vasaras beigām tiks vakcinēti 70% eiropiešu. Mēnesi kopš vakcinācijas sākuma ES izpotēti 12 miljoni vakcīnas devu – salīdzinājumam pasaulē kopā – 98 miljoni, vidēji 4,2 miljoni devu dienā.
"Mēs esam panākuši labu progresu. Protams, tagad mums būs grūts posms februārī un martā. Otrajā ceturksnī tiks pievienota "Johnson & Johnson" vakcīna, un tad arī farmācijas uzņēmumi būs pārvarējuši sākotnējās grūtības, lai mēs varētu sagaidīt krietni vairāk vakcīnu devu," sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
No ES valstīm labākie potēšanas rādītāji ir Maltai un Dānijai, arī Spānijai, Itālijai, Lietuvai un Polijai – tur sapotētas trīs vakcīnu devas uz 100 iedzīvotājiem, un Polija no šodienas arī ver vaļā muzejus, mākslas galerijas un tirdzniecības centrus.
Pēc izpotēto skaita uz 100 pieaugušajiem Vācija no šīm valstīm atpaliek, un tāpēc Vācijas kanclere Angela Merkele bija sasaukusi šodien visu 16 zemju premjerus, lai pārrunātu kā uzlabojama valsts vakcinācijas programma. Vairāki premjeri bija pieprasījuši skaidrību par vakcīnu piegāžu laiku un daudzumu.
Latvijā vismaz pēc datiem nedēļas nogalē izpotētas 1,26 vakcīnas devas uz 100 iedzīvotājiem. Vēl mazāk šobrīd ir tikai Nīderlandē un Bulgārijā.
Ja vakcinācijas ātrums Latvijā nemainās, tad mērķis – 70% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju vakcinācija tiks sasniegts 2030. gada septembrī.
EK pēdējā laikā ir asi kritizēta no dažādām pusēm par lēno vakcinācijas gaitu. Divi no trīs apstiprināto vakcīnu ražotājiem ir saskārušies ar nopietniem piegāžu kavējumiem, kas esot saistīti ar problēmām ražošanas procesā. Sevišķi asa kritika nāk no Vācijas, kur šogad ir paredzētas parlamenta vēlēšanas. Kancleres Angelas Merkeles politiskie oponenti aktīvi mēģina izmantot šo jautājumu, lai mazinātu kancleres pārstāvēto Kristīgo demokrātu popularitāti.
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir sacījis, ka, viņaprāt, amerikāņi ir veiksmīgāk organizējuši vakcinācijas procesu. Kritika izskan arī mazajās dalībvalstīs, tomēr politiķi tajās pārsvarā apzinās, ka bez ES vienotās iepirkumu sistēmas piekļūt vakcīnām varētu būt bijis vēl sarežģītāk un dārgāk, jo prioritāte būtu turīgākajām un lielākajām valstīm.
