Sadaļas Sadaļas

VM: Lēmumos par vakcīnu iegādi nevar runāt par kļūdu; iepirks vēl 160 000 «Pfizer» vakcīnu

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu, bet to nevar saukt par kļūdu, pauda Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. Tagad plānots iepirkt vēl papildu 160 000 šīs vakcīnas devu, un tiek gaidīts lēmums par cita ražotāja “AstraZeneca” vakcīnas reģistrēšanu Eiropas Savienībā (ES).

Feldmane skaidroja, ka vakcīnu piegādes pamatā ir Eiropas Komisijas iniciatīva un EK līgumi ar ražotājiem, kas slēgti, lai visām dalībvalstīm būtu vienādas iespējas iegūt vakcīnas. Lēmumos par pasūtīto vakcīnu daudzumu veselības aprūpes nozaru ekspertu darba grupa ņēma vērā neatkarīgās iestādes – Imunizācijas valsts padomes – viedokli un balstījās uz prognozēm par to, cik tālu dažādi ražotāji ir tikuši, kādas ir ražošanas un piegādes prognozes.

Pārrunās ar ražotājiem EK pirmo līgumu noslēdza ar “AstraZeneca” jau 27. augustā, kam prognozēja piegādes jau 2020. gada decembra beigās. Nākamais līgums slēgts ar “Johnsons&Johnsons” 8. oktobrī, bet 12. oktobrī slēgts līgums ar “PfizerBioNTeck”, 17. oktobrī ar “Curevac”, 25. novembrī ar “Moderna”.

Katru reizi, slēdzot līgumu ar ražotājiem, dalībvalstis aicināja pievienoties līgumam, un lēmumam par to tika dotas piecas dienas, skaidroja Feldmane. Viņa informēja, ka lēmumi tika pieņemti, balstoties uz informāciju, kas bija pieejama par šiem ražotajiem.  Feldmane norādīja, ka toreiz lēmums bija jāpieņem par vakcīnām, kas nav reģistrētas, nav atzīta to iedarbība, drošums, kvalitāte, nebija prognozes, kad tās būs pieejamas.

VM: Nevar runāt par kļūdām

Tas bija nozares ekspertu darba grupas lēmums, nevis kādas amatpersonas lēmums, un tagad, vērtējot šos lēmumus, “nevar runāt par kļūdām”, sacīja Feldmane.

Tagad gan atkāpes no pasūtītā apjoma nav iespējamas, bet var turpināt sarunas ar kompānijām par papildu piegādēm, norādīja Feldmane.   

Viņa atzina, ka Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu skaitam, bet lēmums bija balstīts uz to informāciju, kas bija pieejama tajā brīdī.

Šai vakcīnai ir sarežģītāki uzglabāšanas un izmantošanas nosacījumi, nepieciešama atšķaidīšana, un vajadzīgs īpaši apmācīts personāls, tāpēc to nevarētu novirzīt plašākai sabiedrības vakcinācijai, bet gan specifisko grupu vakcinācijai, ko var pašlaik nodrošināt slimnīcās, norādīja VM pārstāve.

Feldmane skaidroja, ka “AstraZeneca” vakcīnu lielais daudzums izvēlēts, jo tā bija pirmā kompānija, kas deva reālistiskas prognozes par vakcīnu pieejamību, šīs vakcīnas lietošana, salīdzinot ar citu ražotāju vakcīnām, ir arī vienkāršāka.

Arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska skaidroja, ka, vērtējot ziņas par vakcīnām, ņemti vērā uzglabāšanas un loģistikas jautājumi, piemēram, “AstraZeneca” vakcīnu izlietošanas laiks ir līdz pat diviem gadiem.   

Zavadska pauda, ka sabiedrības imunizācijas sasniegšanai ir jālieto dažādas vakcīnas. Lielākā daļa izstrādāto vakcīnu palīdz izvairīties no smagas un vidēji smagas saslimšanas formas. Taču eksperti pagaidām nesola ātru kolektīvās imunitātes sasniegšanu.

“Ar “Pfizer” [vakcīnu] kolektīvo imunitāti nevar sasniegt. Mēs nevaram gaidīt, ka ar jebkuru vakcīnu mēs īsā brīdī sasniegsim kolektīvo imunitāti, kolektīvās imunitātes sasniegšanai ir vajadzīgs laiks un jāpielieto dažādi rīki un arī daudz un dažādas vakcīnas,” sacīja Zavadska.

 Kopumā Latvija pieteikusies piecu ražotāju vakcīnām, no kurām ES šobrīd apstiprinātas tikai divas – “Pfizer/BioNTech”, ar kuru vakcinācija jau uzsākta, un “Moderna”, ko Eiropas Zaļu aģentūra apstiprināja 6. janvārī.

“Moderna” varētu sākt piegādes nākamnedēļ; no “Pfizer” iepirks vēl 160 000 devu

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens medijus informēja, ka Latvijā “Moderna” vakcīnas, cerams, varētu saņemt nākamnedēļ, lai gan ražotājs pagaidām nav apstiprinājis nākamās nedēļas piegādi.

Viņš informēja, ka provizoriski “Moderna” varētu sākt piegādes no 11. janvāra, bet pirmā partija būs maza – 1000 devu, un nākamās piegādes plānotas ik pēc divām nedēļām, katru reizi dubultojot apmēru, taču šīs piegādes pagaidām nav apstiprinātas.

Savukārt “Pfizer” kārtējā piegāde arī plānota pirmdien,  11. janvārī, bet šīs vakcīnas “pieturēs”, lai nodrošinātu otro nepieciešamo devu tiem, kuri jau saņēmuši pirmo devu.

Henkuzens arī informēja, ka

Nacionālais veselības dienests iegādāsies papildu vēl 160 000 “Pfizer/BioNTech” vakcīnu devu, un ražotājs sola papildus iegādātās devas sākt piegādāt ne vēlāk kā no marta.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala informēja, ka par vakcinācijas pakalpojumu maksās pēc principa “nauda seko pacientam” – iestādes, kam būs līgums ar NVD, saņems finansējumu par katru vakcināciju pēc tarifa 7,36 eiro.  

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa informēja, ka pašlaik mediķus vakcinē 12 iestādēs un ceturtdien tām pievienosies vēl četras.  

Feldmane skaidroja, ka pašlaik dažādu ražotāju vakcīnu piegādes termiņi ir provizoriski, bet vakcinācijas plāns ir elastīgs, ja vakcīnas piegādes ātrāk un noteiktās prioritārās grupas vakcinēs ātrāk, varēs ātrāk uzsākt nākamo grupu vakcināciju, bet arī tad, ja kādā grupā atsaucība būs mazāka un vakcinācijas tempi būs gausāki, tas netraucēšot uzsākt nākamo sabiedrības grupu vakcināciju.

VM pārstāve arī sacīja, ka vakcinēt pret Covid-19 varēs arī ģimenes ārstu praksēs, kurās nav atvērts speciālais vakcinācijas kabinets, to varēs darīt prakses, kas var nodrošināt elementārus apstākļus vakcinācijai, kur ir ledusskapis, apmācīts personāls, un šīs prasības var nodrošināt jebkura ārstniecības iestāde, kura veic jebkuras procedūras.

Lai gan vakcinācijas plāns paredz posmā no janvāra līdz martam vakcinēt pa 50 000 cilvēku nedēļā, Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka otrdien vakcinēti vien 845 cilvēki.

Veselības ministrija norāda – novembrī ar gripas vakcinēšanu tikuši sasniegti 48 tūkstoši nedēļā, tāpēc arī ar šīm vakcīnām jau drīzumā būšot līdzīgi.

KONTEKSTS:

Eiropas Komisija (EK) jau apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu ES, paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai. Veselības ministrijā informēja, ka vakcīna "Comirnaty" klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 44 000 cilvēku, sevi pierādījusi kā drošu iespēju pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu.

ES dalībvalstis, tostarp Latvija, 26. decembrī saņēma pirmās uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” kopīgi radītās Covid-19 vakcīnas devas. Līdz šim Latvija divās piegādēs saņēmusi 23 400 vakcīnu devas. Uzsākot vakcināciju pret Covid-19, aizvadītās nedēļas laikā vakcinēti aptuveni 10% slimnīcās strādājošo mediķu.

6.janvārī Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).  

Lai sabiedrību plašāk informētu par vakcinācijas nozīmi un iespējām, informācija par vakcinēšanos ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes www.spkc.gov.lv sadaļā “Vakcīnas pret Covid-19”, savukārt informācija par vakcīnu izstrādi un apstiprināšanu – Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē sadaļā “Covid-19 ziņas”.

Informācija par atjaunināto vakcinācijas pret Covid-19 stratēģijas ieviešanas plānu ir pieejama šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt