Latvija lūgs starptautisko palīdzību Covid-19 pacientu ārstēšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai palielinātu slimnīcu kapacitāti atbilstoši prognozētajiem hospitalizācijas rādītājiem turpmākajās nedēļās, Latvija lūgusi Eiropas Savienības (ES) atbalstu un starptautisko palīdzību aprīkojuma un ierīču nodrošināšanai, tostarp 120 plaušu ventilācijas iekārtas.

Latvijai nepieciešamais aprīkojums un iekārtas (skaits):

  • Pacienta vitālo parametru monitors - 363
  • Pacienta vitālo parametru monitora stacija, kas savienojama ar vitālo parametru monitoriem - 32
  • Mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas (ar neinvazīvu un invazīvu funkciju,  vēlams ar integrētu turbīnu, ar skandināvu skābekļa ligzdas savienojumu) - 120
  • Portatīvs, automātisks RTG (jauda ne mazāka par 30 kW) - 14
  • Mobils USG (ar izliektām, lineārām un sektorālām zondēm) - 22
  • Flowmeters ar mitrinātāju (ar skandināvu tipa skābekļa kontaktligzdas savienojumu) - 194
  • Atsūkšanas ierīces, augstas veiktspējas ne mazāk kā 45 l/min - 181
  • Perfūzijas šļirces sūkņa aprīkojums - 450
  • Transporta mākslīgās plāušu ventilācijas iekārta (vibrācijas izturīga, lietošanai NMPD autotransportā vai pārvietojot pacientu) - 12
  • Atsūkšanas ierīces (vibrācijas izturīga, lietošanai NMPD autotransportā - 10
  • Mehāniska augšējo elpceļu atsūkšanas ierīce (manuāla, vai ar kāju darbināma) - 30

Tāpat medicīnas ierīču un iekārtu sarakstā, kurš gan vēl var tikt papildināts un labots, iekļauti 14 portatīvie rentgenaparāti, 32 pacienta vitālo parametru monitora stacijas, 22 mobilās ultrasonogrāfijas ierīces, augšējo elpceļu atsūkšanas ierīces u.c. medicīniskas iekārtas.

Rīkojumus projekts, kuru Ministru kabinets otrdien, 26. oktobrī, pieņēma zināšanai, paredz pieprasīt humāno palīdzību un par atbildīgo noteikt Veselības ministriju, kuras pienākumos būtu veikt koordināciju. 

Veselības ministrijas sagatavotajā rīkojuma projekta anotācijā skaidrots, ka ES civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) ietvaros valstīm ir iespēja izmantot UCPM, kas ļauj nodrošināt citu ES dalībvalstu civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā.

Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. UCPM sekmē ātrāku un efektīvāku operatīvo sadarbību starp valstu civilās aizsardzības dienestiem.

Ņemot vērā, ka krīzes laikā Latvija saskārusies arī ar cilvēkresursu problēmu, ir plānots pieprasīt ES atbalstu papildu ārstu un medicīniskā personāla brigāžu nodrošināšanai, lai paplašinātu Covid-19 slimnieku ārstēšanas kapacitāti.

 

Izdevumus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiskajām izmaksām. Izdevumu apmērs kopējās summas ietvaros var mainīties atkarībā no valsts iepirkuma rezultātiem. Tomēr veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka tad, ja kāda valsts nolems Latvijai sniegt bezatlīdzības palīdzību, līdzekļi līdz ar to netiks pieprasīti.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka trīs valstis neoficiāli apliecinājušas gatavību palīdzēt un iesaistīties,

taču neprecizēja, kuras tās ir, norādot, ka to darīs zināmu pēc oficiāla palīdzības lūguma izteikšanas un attiecīgi apliecinājuma saņemšanas.

Starptautisko palīdzību Latvija lūgs, jo slimnīcu pārslodzes dēļ Covid-19 krīzes apstākļos pakāpeniski tiks atvērtas līdz pat 2500 gultas vīrusa slimnieku aprūpei. Ar starptautiskās palīdzības starpniecību vienlaikus ir iespējams ātrāk nekā iepirkuma procedūrās tikt pie gultu izvēršanai nepieciešamā aprīkojuma, skaidroja Pavļuts.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.

Paredzēts, ka līdz 29. oktobrim tiks pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas. No 20. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.

Covid-19 krīzes scenārijā, kad ar Covid-19 slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000, Latvijā pie slimnīcām paredzēts izvietot moduļa tipa ēkas Covid-19 slimnieku ārstēšanai. Gultas plānots izvērst arī citviet, piemēram, sanatorijās un privātajās medicīnas iestādēs, bet kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzēta hospitāļa izveide. Tas provizoriski iespējams ap 10. novembri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti