Pēc patiešām garām diskusijām valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka sākumskolas klašu skolēni šonedēļ drīkstēs atsākt mācības skolās, kuras atrodas pašvaldībās ar salīdzinoši zemu Covid-19 izplatību. Par gana drošām atzina 25 pašvaldības, ar noteikumu, ka “drošo skolu” karti koriģēs reizi nedēļā.
Četri novadi – Pļaviņas, Skrīveri, Ķegums un Cesvaine – izlēma nemaz neriskēt un palika pie attālināto mācību modeļa.
Šonedēļ nepatīkami sanācis Krustpilī. Tur pirmdien nodevuši siekalu testus. Otrdien vairākās skolās atnāca atbilde – konstatēts Covid-19.
"Atklāti sakot, mēs nebijām gatavi šādam pavērsienam, kādu mēs sagaidījām otrdien. Mēs tiešām bijām pārliecināti, ka mēs visi esam veseli. Droši vien ir vieglāk pirmdienā uztaisīt testu, otrdienā saņemt atbildes un trešdien uzsākt droši mācību procesu. Kaut gan, manuprāt, šodien mēs neviens nevaram būt drošs nevienu dienu," komentēja Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas direktore Līga Zalāne.
Pēc tam, mācībām atsākoties, Covid-19 atklāta vēl vienā Krustpils novada skolā – Mežāres pamatskolā.
“Krustpils novadā tika veikta skrīninga testēšana divās skolās, kurās tika atklāti saslimšanas gadījumi. Un skolas pārgāja C modelī. Tas ir taisni saistīts ar skolu atvēršanu, skrīninga testēšanu,” skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.
Nākamās nedēļas “drošo skolu” sarakstā Krustpils novada vairs nav. Un vēl seši citi novadi pieaugošās Covid-19 izplatības dēļ mācības klātienē turpināt nedrīkst. Krustpilī, iespējams, divās skolās atklāto koronavīrusa gadījumu dēļ cietis viss novads, domā Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas direktore.
"Mēs tā domājam, ka tā varētu būt. Droši vien, ka neviens par to nav priecīgs. Mēs to ļoti labi saprotam un apzināmies," norādīja Zalāne.
Jārēķinās, ka var nākties darbu pārorganizēt ne vien reizi nedēļā, bet arī ātrāk. “Būtībā jāsaka – tu vakarā nezini, vai tava darba diena nākamajā dienā būs “Zoom”, “Webex”, respektīvi, tiešsaistē, vai tā būs tomēr skola. Tam ir jābūt gatavam. Tā trauksme ir,” pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Nevarot apgalvot, ka tikai skolu atvēršanas dēļ Covid-19 izplatība pieauga. Tomēr tas ir viens no iemesliem, atzīst SPKC.
Klātienes mācību atsākšana vairākās pašvaldībās pasliktinājusi epidemioloģisko situāciju.
Pēc klātienes mācību atsākšanās inficēšanās atklāta arī Salacgrīvas vidusskolā, apstiprināja direktores pienākumu izpildītāja. Daudzām ģimenēm līdz ar to jādodas karantīnā.
No nākamās pirmdienas mācības klātienē atļautas vairs tikai 22 novados. Tas ir kopumā par trim pašvaldībām mazāk, nekā šonedēļ. Četri novadi “drošo skolu” sarakstā iekļuvuši pirmo reizi. Tie ir Zilupes, Apes, Alojas un arī Lubānas novads.
Lubānas vidusskolas direktore Iveta Peilāne neslēpj – ziņa, ka pirmdien drīkst atsākt mācības 1.–4. klašu posmā klātienē, raisījusi neviennozīmīgas pārdomas.
"Jūs zināt, ka mēs esam tas novads, kas līdz decembrim bijām balti! Mēs varējām turpināt mācības, bet mums to neļāva neviens darīt. Šobrīd, kad saslimstība visā valstī ir augsta, tagad mums pēkšņi atļauj mācīties! Nu interesanta ir tā situācija..." atzina Peilāne.
Būtiski saprast, ka novadā ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu arī viens vai divi saslimšanas gadījumi var strauji izmainīt kumulatīvo slimības izplatības rādītāju. Scenārijs, kādu piedzīvojusi Krustpils, lubāniešus biedē.
Uz vecāku jautājumu, vai tiešām bija vajadzīgs atvērt skolas, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) atbildēja, ka viņai ir ļoti žēl. “Kas neriskē, tas nevinnē, un, piedodiet, kas neriskē, tas droši vien nevirza arī attīstību. Teikšu uzreiz, ka pilnīgi visas situācijas modelēt nespēs neviens. Tad mēs vispār nevarētu domāt un atvērt skolu,” sacīja ministre.
Vienlaikus Šuplinska uzskata, reģionu principam ir nepieciešami papildu zinātniskie kritēriji. Tāpēc uzrunāti eksperti un ir sākts darbs pie kritēriju izvērtēšanas.
Šuplinska pastāstīja, ka vēlētos vēl vairāk mīkstināt drošības prasības. Piemēram, bez 14 dienu kumulatīvā rādītāja vērtējot arī to, cik vispār saslimušo katrā novadā un vai slimība vispār skar skolu. Atgriešanās skolā kaut vai uz vienu vai divām nedēļām esot izšķirīga bērnu un pusaudžu psiholoģiskās labsajūtas dēļ. Tāpēc ir jāļauj skolēniem mainīt vidi un "izrauties".
"Tieši tāpēc, ka sociāli emocionālā situācija, kāda ir skolās, neļauj vienkārši nekādas aktivitātes nepieņemt, jo mēs šādā veidā apdraudam savu bērnu un īstenībā Latvijas nākotni," izteicās ministre. Viņa arī vēlētos "drošo skolu" karti pārskatīt nevis katru nedēļu, bet reizi divās. Taču, vai tas izdosies, būs atkarīgs no epidemiologiem.
KONTESTS:
Šonedēļ pašvaldībās, kur kumulatīvais ar Covid-19 saslimstības rādītājs nepārsniedza 220 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, atsāka mācības klātienē 1.-4.klasē. Trešdienā SPKC publicēja jauno "drošo skolu" sarakstu. No nākamās nedēļas klātienes mācības būs jāpārtrauc septiņos novados – tostarp, Aucē, Krustpilī, Saulkrastos un Skrundā. Taču sarakstam pievienojas četras – Aloja, Ape, Lubāna un Zilupe. Nemainīgi drošajā sarakstā pozīciju notur 18 pašvaldības, tostarp Rūjiena.
