Vecākus satrauc gan attālinātais mācību process un tā kvalitāte, gan drošība tiem bērniem, kas mācās klātienē. Satraukums valda arī pedagogu vidū.
Izglītības kvalitātes valsts dienests ik dienu saņem ap 20 zvanu, pārsvarā no vecākiem.
Pārsvarā lūdz konsultācijas, piemēram, par interešu izglītību, kā arī sūdzas par pārkāpumiem – tajā skaitā par trūkstošiem dezinfekcijas līdzekļiem skolās. Dienests sūdzības pārbauda un lūdz novērst.
Sešus zvanus vakar saņēmis arī Rīgas pašvaldības uzticības tālrunis. Tikai viens no zvaniem bija saistīts ar Rīgas domes pārziņā esošu izglītības iestādi. Iespēja anonīmi izteikt bažas aktualizēta pēc gadījuma, kad Rīgas 71. vidusskolas direktors uz darbu nācis slims, iespējams, izraisot slimības uzliesmojumu skolā.
"Skolās tiešām valda spriedze, un viņi dara, mūsuprāt, pēc labākās sirdsapziņas, cik vien ir viņu spēkos, lai tādus gadījumus nepieļautu.
Bet, tā kā mēs šādas indikācijas saņēmām, tad mēs devām šo platformu, kurā ir ikvienam iespēja arī pastāstīt, ja viņi redz," norādīja Rīgas domes pārstāve Indra Vilde.
Pēc katra zvana tiek sazvanīta arī minētā skola. "Bijis zvans par kādu tehnikumu, kurā vecāki uztraucas, ka bērniem ir jāiet klātienes mācībās un ka daudzi ir pārāk mazi, lai varētu nodrošināt distancēšanos. Tātad mēs šim tehnikumam arī pārsūtījām šo informāciju," pastāstīja Vilde.
Jo vairāk ierobežojumu, jo karstāks kļūst tālrunis arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA). Pedagogu jautājumu loks pārsvarā saistīts ar mācību procesa organizēšanu un nepietiekamo tehnisko nodrošinājumu gan pašiem, gan bērniem. Arī par to, ka nav iespējas steidzami veikt analīzes, lai noskaidrotu saslimšanas iemeslu. Savukārt pedagoga pašizolācija rada lielāku spriedzi un slodzi pārējiem pedagogiem. Par sasirgušiem kolēģiem, kas neveseli nāktu uz darbu, neviens neesot sūdzējies.
"Atlūgumu ir arvien vairāk, slimo arvien vairāk, un to izjūt krasāk nekā visus citus iepriekšējos mācību gadus. Šie signāli bija jau septembra beigās, oktobra sākumā,"
paskaidroja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Atlūgumu iemesli ir saistīti ar vairāku iemeslu kopumu, taču darba slodzes pieaugums, nedrošība un neskaidrība Covid-19 pandēmijas dēļ daļai pedagogu ir papildu iemesls, lai pieņemtu lēmumu pārtraukt darba gaitas.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā jau bija izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 ierobežošanai. Vasarā situācija bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga.
23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku. No 30. oktobra – vēl stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās var pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās – ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
