Panorāma

Panorāma

Panorāma

E. Levits: daudzi vardarbību uzskata par normālu

Ministre aicina skolas nākamgad strādāt divās maiņās

Izglītības ministre aicina skolas nākamgad strādāt divās maiņās

Lai gan ceturtdien, 17. decembrī, pieņemts lēmums daļai bērnu pagarināt skolēnu brīvlaiku, tik un tā jau tagad jādomā, kā panākt, lai atgriešanās skolā nekļūtu par jaunu Covid-19 izplatības dzenuli. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) aicina skolas izvērtēt iespēju pēc Jaunā gada strādāt divās maiņās, tādējādi pakāpeniski skolās atgriežot arī vecāko klašu skolēnus, kuri varētu uz skolu nākt pēcpusdienā.

Analizējot datus par Covid-19 izplatību, secināts, ka pašlaik inficēšanās ar jauno koronavīrusu visbiežāk notiek vienā mājsaimniecībā, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, kam seko darba vietas un tikai pēc tām skolas. Skolas vairs nav galvenie vīrusa izplatības perēkļi, ko var skaidrot ar vajadzību katram skolēnam nodrošināt vismaz trīs kvadrātmetru lielu platību, kā arī ar vecāko klašu skolēnu attālināto mācīšanos.

"Jo vecāki bērni, jo augstāks transmisijas epidēmiskās izplatības risks. Un jaunākiem par desmit gadiem ir gan retāk slimības simptomi, gan arī šāda vecuma bērni savā starpā inficē viens otru daudz retāk nekā vecāki bērni. Pusaudži, īpaši 18 un 19-gadīgi, skaitās ļoti augsts transmisijas risks, jo viņi ir sociāli aktīvi," stāstīja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.

Izglītības un zinātnes ministre sola meklēt risinājumus, kā 9. un 12. klašu skolēni, iespējams, nākamajā semestrī skolās varētu atgriezties, lai sagatavotos eksāmeniem.

Viņa aicināja skolas apsvērt iespēju strādāt divās maiņās.  Piemēram, 1.–6.klase uz skolu nāktu no rīta, bet 9. un 12.klase – pēcpusdienā.

Pakāpeniski būtu jāplāno arī 7., 8., 10. un 11. klašu izglītojamo atgriešana mācībās klātienē, piemēram, pa klašu grupām pārmaiņus. To varētu īstenot, nedēļu mācoties skolā, nedēļu – attālināti. Lai vīrusa izplatības ķēdi pārrautu, mazāko klašu skolēni ziemas brīvlaikā varētu pavadīt trīs, nevis divas nedēļas.

"Šajā brīdī mēs principā vēl nerunājam par mācību gada pagarinājumu. Vienīgais, kas šo lēmumu var mainīt, ir epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās arī pēc 8. janvāra," teica ministre.

Diskutējot par citiem epidemioloģiskās drošības riskiem izglītības iestādēs, Veselības inspekcija norādīja uz nepietiekamo platību katram skolēnam, ko tagad piespiedu kārtā skolas ievēro, bet iepriekš, visiem skolēniem apmeklējot skolas, to izdarīt nemaz nebija iespējams. Arī par vēdināšanu reizēm piemirstot.

"Protams, šis sastāvējušais jeb sasmakušais gaiss rada pastiprinātu risku infekcijas izplatībai. Jo nevēdinātā telpā uzkrājas vīrusi un baktērijas, kuras izplata inficēti cilvēki,"

klāstīja Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece.

Izglītības ministre solīja, ka pedagogi un skolēni tiks nodrošināti ar visiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopā plānots iegādāties gandrīz trīs miljonus sejas masku – astoņas vairākkārtlietojamās maskas katram izglītojamajam un katram pedagogam.

KONTEKSTS:

Pēc rudens brīvlaika 7.–12.klašu skolēni no 26. oktobra atsāka mācības attālināti, bet, pieaugot vīrusa izplatībai, valdība pagarināja attālināto mācību periodu vispirms līdz 15.novembrim, bet līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu – līdz tās beigām 1. decembrī.

Valdība decembra sākumā nolēma, ka arī 5.– 6. klašu skolēniem jāpāriet uz attālinātām mācībām, kas notiek kopš 7. decembra. Valdība sēdē ceturtdien, 17. decembrī, nolēma par vienu nedēļu – līdz 8. janvārim – pagarināt brīvlaiku 1.–6. klašu skolēniem. 

Iepriekš nolemts  arī, ka no 4. janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt