Šobrīd medicīnas darbiniekiem ir dots laiks nedaudz uzelpot – Covid-19 saslimstība ir pierimusi, daļu speciāli izveidoto nodaļu var slēgt un gan medicīnas studenti, gan dažādu specialitāšu ārsti un māsas var pievērsties savam pamatdarbam. Taču, vai esam gatavi ļoti operatīvi atgriezties ārkārtas stāvoklī, ja saslimstība strauji aug? Veselības ministrijas (VM) nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa solās – ministrijai ir iestrādes un zināmas vadlīnijas, tādēļ reaģēt ātri uz jau kārtējo slimības saasinājumu, ja tāds nāks, būs vieglāk.
"Mums bija un šobrīd arī pastāv operatīvais saziņas veids, kur ir izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un Veselības ministrija, un tad mēs varam apmainīties ar informāciju. Ārstniecības iestādes ziņo pa nepieciešamību, un izglītības iestādes ir gatavas reaģēt. Ir bijušas nozīmīgas iestrādes, lai mēs būtu gatavi, situācijai pasliktinoties. Ir svarīgi, ka ārstniecības iestādes un izglītības iestādes ir veikušas šo uzdevumu un tām ir zināms ceļš, kā var nodrošināt vajadzīgos cilvēkresursus. Un es varu pateikt, ka tiešām jaunie mediķi – viņiem ir fantastiska pieredze un viņi ir parādījuši, ka viņi ir spējīgi, gatavi un ieinteresēti to darīt. Par to arī šajā kritiskajā situācijā ir ļoti liels prieks," saka VM pārstāve.
Tiesa gan, konkrētu sarakstu ar studentu, šejienes un diasporas mediķu vai armijnieku vārdiem, uzvārdiem un atzīmēm par gatavību iesaistīties atkārtota uzliesmojuma gadījumā ministrija neveido, jo neuzskata to par lietderīgu. Situācija jāvērtē pēc konkrētajiem apstākļiem un arī cilvēku spējas iesaistīties varot būt ļoti strauji mainīgas, tādēļ ministrija sevi uzskata vairāk par platformu, kura vajadzības gadījumā palīdz savest kopā darbinieku ar iestādi, taču detalizētākus sarakstus gan iesaka veidot katrai iestādei pašai.
Ministrijas pārstāve Kļaviņa skaidro, ka Valsts operatīvā medicīniskā komisija izstrādājusi kārtību, kura nosaka, ka
slimnīcām vajadzības gadījumā 48 stundu laikā jābūt gatavām pielāgot telpas un gultas, lai atkal uzņemtu Covid-19 infekcijas pacientus.
Vislielākajā Latvijas ārstniecības iestādē – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) – pašā Covid-19 delta izplatības pīķī novembra sākumā bijuši 420 pacienti un gatavas bija kopumā 530 gultasvietas, kas bija aptuveni ceturtā daļa no visu Covid-19 pacientu gultu skaita Latvijā.
Slimnīcas ārstniecības direktore Ilze Pučkure skaidro – slimnīcai ir skaidri un pa soļiem zināms, kādā secībā slēdzamas nodaļas, piesaistāmi darbinieki un pielāgojamas gultas, lai reaģētu nekavējoties un atbilstoši saslimstības situācijai.
"Slimnīca ir pilnībā gatava, jo arī jau šajā Covid-19 vilnī, mācoties no pirmā un otrā Covid-19 viļņa, mums bija gatavības plāns, kur ir skaidri noteikti algoritmi, kurā brīdī mēs kur un kādas nodaļas veram vaļā. Mums ir skaidri zināmi arī darbinieki. Arī tagad mums ir plāns, kā mēs varam dažu dienu līdz nedēļas laikā atvērt nepieciešamo gultu skaitu," stāsta Pučkure.
Tikmēr Daugavpils slimnīca aizvadīto Covid-19 saslimstības vilni izjuta īpaši smagi. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs skaidro – šis ir lielisks brīdis, lai visiem darbiniekiem, kuri smagi strādājuši, piedāvātu iespēju doties pelnītā atvaļinājumā, taču, ja notiks nevēlamais un Covid-19 saslimstība atkal strauji augs, slimnīca ir gatava pielāgoties nekavējoties.
"Viens no pamata uzdevumiem – ir jābūt diennakts gatavības režīmā. Vispār jebkurā brīdī ir jābūt gataviem līdz 48 stundu laikā atvērt visas tās gultas, kas bija domātas un arī atvērtas iepriekš. Protams, veidojot dežūrgrafikus un veicot pārprofilizācijas; protams, mums visu laiku ir spēkā iepriekšējie rīkojumi, līdz ar to katrs speciālists ir lietas kursā, ka jebkurā brīdī, ja situācija pasliktinās, tad mēs steidzami atgriežamies pie visiem tiem iepriekšējiem plāniem un viņi uzreiz tiks novirzīti atpakaļ Covid-19 pacientu ārstēšanai un uzņemšanai. Līdz ar to principā viss atrodas pilnīgas gatavības režīmā," norāda Semjonovs.
Arī Semjonovs piesauc Valsts operatīvās medicīniskās komisijas nolemto, ka slimnīcām jābūt gatavām 48 stundu laikā, un apņemas to pildīt.
Tam gatavas ir arī slimnīcas Ventspilī, Talsos, Kuldīgā un citviet. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca atrodas Ventspilī, taču tai ir filiāle arī Talsos. Abas slimnīcas Covid-19 pacientus uzņēmušas arī aizvadītajā uzliesmojumā un dara to joprojām. Ziemeļkurzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis apliecina, ka
ir nesalīdzināmi vieglāk gatavoties kam tādam, kas jau kādreiz ir pieredzēts, jo ir zināmi gan pareizie soļi, gan gūtas arī kādas atziņas un mācības.
"Protams, ka mēs arī ar tādu domu dzīvojam, ka kaut kādā brīdī var nākties atkal pārprofilēt nodaļas un ievērojami palielināt iespējas ārstēt tieši Covid-19 pacientus. Protams, ka gatavība ir daudz labāka, nekā tā bija pirms gada. Iemesli ir divi – ir daudz labāks aprīkojums un ir vairāk informācijas par šo slimību, un ir labāk saprotams, kā ārstēt," saka Lācis.
Līdzīgi domā arī Kuldīgas slimnīcas vadītājs Agris Rozenfelds. Slimnīcai esot viss nepieciešamais, lai strauji pārprofilētos.
"Mēs vēl joprojām arī ārstējam, šobrīd 8 gultas ir atvērtas, tā kā mēs vēl neesam pārstājuši. Gatavība atvērt vēlreiz – nu, tādā pašā režīmā, modelī, kāds mums bija līdz šim, mēs varam burtiski vienas dienas laikā, bet, ja kaut kas jāizvērš vairāk, tad gan ir gan personāls vajadzīgs, gan iekārtas vajadzīgas," atzīmē Rozenfelds.
Savukārt RAKUS ārstniecības direktore Pučkure vērš uzmanību uz to, ka šī ziema vēl varētu nest nepatīkamus pārsteigumus, ja līdzās Covid-19 vīrusa omikrona paveida saslimstības uzliesmojumam nāktos piedzīvot arī gripas epidēmiju, taču Pučkure mierina – arī šādam scenārijam Austrumu slimnīca ir gatava.
