Epidemiologs Trojanskis lēš: Latvijā 90% – 95% cilvēku ir Covid-19 antivielas

Latvijas sabiedrībai paveicās, jo Covid-19 vīrusa omikrona variants izrādījās maigāks un retāk noved pie nonākšanas slimnīcā vai nāves, bet vēl viens faktors, kas ļauj ne pārāk baidīties no gaidāmā infekcijas uzliesmojuma rudenī, ir tas, ka Latvijā 90%–95% cilvēku jau ir antivielas pret Covid-19, intervijā Rus.LSM.lv  raidījumam "TČK"  atzina epidemiologs Ņikita Trojanskis.

No vienas puses, mums paveicās, jo Covid-19  paveids omikrons izrādījies vieglāks un aptuveni par 60% retāk nekā deltas variants noved līdz saslimušā cilvēka nonākšanai slimnīcā. Vārdu "paveicās" Trojanskis lieto, jo līdz tam, kad parādījās omikrons, jauni vīrusa paveidi kļuva vairāk bīstami un cilvēki slimnīcās nonāca biežāk.

Taču jāsaprot – jā, omikrons kļuva maigāks, taču liela daļa no šī atvieglojuma, no tā, ka mums šobrīd slimnīcas nav pilnas, saistīta ar to, ka sabiedrībā jau ir milzīgs imunitātes līmenis.  

"Visticamāk, Latvijā šobrīd 90%–95% cilvēku ir antivielas pret Covid-19. Tātad gandrīz visi ir vai nu pārslimojuši, vai nu vakcinējušies, vai ir abi.

Un, protams, ar tādu imunitātes līmeni, pat ja tagad atgrieztos deltas variants un būtu deltas vilnis, mēs neredzētu tik briesmīgu ainu, kādu pieredzējām 2021. gada oktobrī un novembrī, kad bija nepieciešams "lokdauns", ja mēs gribējām novērst no 500 līdz 2000 nāvju šajā laika periodā," sprieda Trojanskis.  

Viņš atgādināja pieredzi ar spāņu gripu, kura pirmo divu gadu laikā nogalināja 50–100 miljonus cilvēku, bet pēc tam turpināja cirkulēt sabiedrībā vēl 30 gadus, taču jau prasīja nevis 50 miljonu, bet 500 000 cilvēku dzīvību gadā.

"Kāpēc? Tas bija saistīts tieši ar to, ka sabiedrībā uzkrājās zināms imunitātes līmenis.

Taču ir jānošķir – ir imunitāte, kas pasargā mūs no smagas saslimšanas.

Un izskatās, ka vakcinācijas vai deltas un omikrona pārslimošanas gadījumā šī imunitāte pret smagu saslimšanu noturas diezgan ilgi, mēs vēl nezinām, cik – varbūt pēc gada vai diviem tā sāks kristies. Taču izskatās, ka pusgadu tā turas stabilā līmenī.  

Un ir imunitāte, kas novērš infekciju. Un tā ir pietiekami īstermiņa. Pēc katras inficēšanās tā labi noturas aptuveni trīs mēnešus, un tad sāk strauji kristies 

ar ātrumu 6%–10% mēnesī, kas nozīmē, ka katru nākamo mēnesi jums par 10% lielāka varbūtība inficēties, ja jūs kontaktēsieties ar inficēto cilvēku," skaidroja Trojanskis.  

Par Covid-19  izplatību rudenī ir trīs iespējamie scenāriji. Varētu turpināties sezonālie omikrona infekcijas uzliesmojumi, kā bija vasarā un kā, visticamāk, būs oktobrī–novembrī. Vai arī parādīsies jauns vīrusa paveids, un atkarībā no tā, kāds tas būs, vakcināciju varētu piedāvāt vai nu visai sabiedrībai, vai kādām riska grupām.

Ja šis jaunais variants būtu vēl lipīgāks, "domāju, ka visai sabiedrībai būtu lietderīgi vakcinēties", sprieda epidemiologs. Un, ja šis jaunais variants vēl biežāk novedīs pie saslimušo nonākšanas slimnīcā, ja atkal katrs desmitais brauks uz slimnīcu, "domāju, kad tad būs nepieciešama arī politika attiecībā uz obligātu vakcināciju", atzina speciālists.  

Tiesa, pagaidām nav iemeslu domāt, ka mūs gaida otrais vai trešais scenārijs, un var cerēt uz pirmo, un līdz ar to nav pamata domāt, ka ir iemesls obligātai vakcinācijai, atzina Trojanskis.  

Viņš pieļāva, ka cilvēkiem, vecākiem par 50 gadiem, rekomendēs saņemt arī otru balstvakcīnu, un vakcinēs jau modificēto vakcīnu, kas pasargātu gan no omikrona, gan no vīrusa pamtvarianta.  

Pilna intervija ar Ņikitu Trojanski (krievu val.) :

KONTEKSTS:

Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.

Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.

Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt