Dienas ziņas

Krievijā noplūst 20 000 tonnu dīzeļdegvielas

Dienas ziņas

Vestienā sāk ziedēt krūmmellenes

Satraukums par MK pārāk lielajām pilnvarām

Ar opozīcijas asu kritiku konceptuāli atbalsta un «lielo steidzamību» nosaka Covid-19 likumam

Saeima konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstīja un par steidzamu atzina likumprojektu, ar kuru iecerēts regulēt situāciju un kontrolēt Covid-19 izplatību Latvijā pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā. Tas raisījis plašu opozīcijas kritiku.

ĪSUMĀ:

  • Ar vairākiem likumiem regulēs dzīvi Latvijā pēc ārkārtējās situācijas beigām.
  • Plāno saglabāt slimības ierobežošanas pasākumus un atbalstu krīzē cietušajiem.
  • Saeima lēmusi par konceptuālu atbalstu tiem.
  • Opozīcija satraukta, ka valdībai dos pārāk lielas pilnvaras uz nenoteiktu laiku, tai skaitā par valsts budžeta jautājumiem.

“Lielā steidzamība”

Neoficiāli par "lielo steidzamību" tiek apzīmēta Satversmē noteiktā procedūra, ka Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību. Šādā gadījumā Valsts prezidentam likumprojekts jāizsludina ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents to saņēmis.

Par likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtā balsoja 69 deputāti. Tādējādi uz likumprojektu attiecas ne tikai lēmuma pieņemšana divos, nevis trijos lasījumos, bet arī “lielā steidzamība”.

Likums dzīvei pēc ārkārtējās situācijas

“Šajā likumā ir daudz kas ierakstīts par to, kā dzīvosim pēc tam, kad faktiski krīze būs beigusies,” atbildīgās Saeimas komisijas vārdā sacīja deputāts Mārtiņš Bondars (“Attīstība/Par!”). Viņš norādīja, ka pie likumprojekta strādājušas daudzas institūcijas, vienlaikus paužot, ka uz otro lasījumu gaidāmi deputātu priekšlikumi.

Likumprojekts atbalstīts arī pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt regulējumu Covid-19 pandēmijas radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai laika posmam pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vēl būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsts Covid-19 krīzē. Ar jauno likumu pārņemts ārkārtējā situācijā pieņemtā Covid-19 likuma normas, kā arī ietverts jauns regulējums.

Likumprojektiem iecerēts regulēt situāciju un kontrolēt Covid-19 izplatību Latvijā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tas paredz, ka

pēc 9. jūnija tieši valdībai saglabāsies iespējas elastīgāk pieņemt lēmumus Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumos, tādējādi Saeima par šiem lēmumiem tiktu vien informēta.

Likumprojekts paredz, ka atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām. Vienlaikus tas noteic, ka dīkstāves pabalstu programmu beigs pēc 30. jūnija. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") iepriekš to skaidroja ar faktu, ka dīkstāves pabalstu pieteikumu skaits ir sarucis. Tāpat no likumprojekta regulējuma izriet, ka Covid-19 krīzē skartajiem nodokļu maksātājiem būs tiesības līdz šā gada 30. decembrim pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Arī pašvaldībām šogad ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.

Lai nodrošinātu finansējumu  Covid-19 ietekmes mazināšanai un novēršanai, iecerēts finanšu ministram dot tiesības  valsts vārdā ņemt aizņēmumus, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, par to tikai informējot Saeimu. Finanšu ministram paredzētas tiesības arī palielināt valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās.

Kritizē kā nesamērīgu

Likumprojekts raisīja opozīcijas deputātu plašu kritiku, un viņi arī solīja iesniegt virkni priekšlikumu uz otro lasījumu.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) pauda, ka likumprojekts pašreizējā formātā nav pieņemams, valsts “ekspansīva fiskālā politika” Covid-19 seku pārvarēšanai pieļaujama tikai ar stingru likumdevēja kontroli.

Viņa partijas biedrs Igors Pimenovs to sauca par “visai eklektisku likumprojektu”. Viņš izteica  atbalstu fiskālās disciplīnas likumu faktiskai apturēšanai šogad un nākamgad. Vienlaikus deputāts pauda, ka pret likumprojektu jāattiecas līdzīgi kā pret valsts gada budžeta likumu, jo paredzēti būtiski tēriņi. “Tas viss notiks bez Saeimas uzraudzības un kontroles.

Likumprojekts piešķir valdībai nesamērīgas pilnvaras, un to nevar pieļaut,” sacīja Pimenovs.

Deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka Covid-19 krīzē “līdz šai dienai esam dzīvojuši godam”. Taču konkrētais likumprojekts viņu esot satraucis, tāpēc mudina to labot.

Kučinskis līdz ar citiem kolēģiem norādīja, ka ir bažīgs, vai ekonomikas atlabšanai paredzētos papildu divus miljardus eiro izmantos pareizākajiem mērķiem. Deputāts gan piebilda, ka uzticas finanšu ministram Jānim Reiram ("Jaunā Vienotība"), kurš savulaik strādājis arī viņa vadītajā valdībā. 

Saeimas deputāts Māris KučinskisJānis Kincis

    "Diezgan fenomenāli atšķiras Vācija, kas milzīgas summas iegulda savā ražošanā, jo saprot, ka, ja to nedarīs, būs ziepes. Šobrīd tas, kas parādās mūsu valdības piedāvātajā naudas sadalē, mūsu ekonomikai pozitīva lieta ir atbalsts valsts instrumentam "Altum", lai gan programmas mēs neredzam. Pārējais ir vairāk vai mazāk redzams, ka sadalīts neskaidri: kultūrai 32 miljoni eiro, kaut ko nošķēlām demogrāfijas programmai, kur liksim, vēl nezinām. Dāmas un kungi, es ļoti ceru, ka neesam ballītes priekšvakarā, ka rudens pusē nevajadzētu atgriezties budžeta naktī, kurā dabūsim "griezt, griezt, griezt," sacīja Kučinskis. 

    Bijušais premjers arī atgādināja, ka parlamenta darbam Covid-19 pandēmijas laikā izveidota e-Saeima. Ārpusfrakciju deputāts Aldis Gobzems sacīja, ka pašlaik Saeima ir spējīga sanākt katru dienu vairākas reizes, lai izlemtu kādus jautājumus, savukārt likumprojekts "demontē parlamentu".

    Parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova secināja, ka šis ir likumprojekts par pilnīgu varas un naudas uzurpāciju valstī. Viņasprāt, Covid-19 aizsegā tas izslēdz Saeimu no likumu pieņemšanas procesa, kā arī izslēdz opozīciju ne tikai no lēmumu pieņemšanas, bet arī apspriešanas. Viņa vērsa uzmanību, ka likumprojekts dod finanšu ministram pilnvaras palielināt valsts parādu.

    Vairāki koalīciju pārstāvošie deputāti atzina, ka likumprojektam, iespējams, gaidāmas izmaiņas un daudzi priekšlikumi. Par projektu izskatīšanu atbildīgās komisijas vadītājs Juris Rancāns atzina, ka projektā ir trūkumi, bet opozīcijai nav jāmaldina sabiedrība, ka tiek likvidēta demokrātija, jo tie nav Satversmes grozījumi.

    “Neskatoties uz bažām - tās noteikti tiks novērstas uz otro lasījumu -, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā,” sacīja Bondars.

    Papildu likumi

    Saeima pirmajā lasījumā arī atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Tas, piemēram, noteic, ka individuālo aizsarglīdzekļu un medicīnisko ierīču iegādi arī turpmāk bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas turpinās Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

    Saskaņā ar likumprojektu

    valdība drīkstēs noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kultūras, reliģisko un sporta vietu darbību, arī prasības publiskās vietās, sabiedriskajā transportā.

    Tas ļaus Ministru kabinetam lemt par skolu darbību un attālinātajām mācībām, arī veselības aprūpes pakalpojumiem.  

    Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz noteikt papildu pilnvaras un veicamos pasākumus – noregulēt personu tiesību un institūciju kompetences un darbības.

    Tikmēr grozījumi Maksātnespējas likumā, kas arī atbalstīts pirmajā lasījumā, paredz iespēju noturēt uzņēmumu kreditoru sapulces attālināti. Deputāts Valērijs Agešins (“Saskaņa”) pauda bažas, ka šī norma ir paredzēta ne tikai uz Covid-19 krīzes laiku. Savukārt Gobzems norādīja, ka Latvijā reti kreditoru sapulcēs sanāk vairāk par 25 cilvēkiem, kas ir cilvēku skaits, kuram pašlaik atļauts pulcēties.

    Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņas ļaus sodīt par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Fiziskajām personām drīkstēs piemērot no 10 līdz 2000 eiro, juridiskajām personām – no 140 līdz 5000 eiro sodu. Arī par šo pieņemts konceptuāls lēmums.

    Plānots, ka par projekta pieņemšanu galīgajā lasījumā Saeima lems piektdien, 5. jūnijā.

    KONTEKSTS:

    Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

    Covid-19 koronavīrusa
    izplatība Latvijā
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti