Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" sarunājas ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece.
Partneri savstarpējās cīņās domstarpības bērnu audzināšanā mēdz izmantot, situācijas var nonākt pat līdz tam – vai ir vērts turpināt attiecības. Priekšstatu līmenī tēva un mātes lomas ir līdzīgas, bet izpildījumā atšķiras, pauž Vītiņš.
Biseniece skaidro, ka jautājums par vecāku domstarpībām bērnu audzināšanā psihoterapeitu darbā ir ikdienišķākais un biežākais. Šīm atšķirībām ir ļoti dziļas saknes. Tuvās attiecībās viss vērsts uz tuvību, to cenšas nodot bērnam, ja vecāki strīdas, bērns bieži to nezina. Otra puse – vairākās paaudzēs no mazām dienām izjūt distancētību. Kamēr vecāki ir divi, viņi labi atrod veidus, kā attiecības menedžēt, kad ģimenē ienāk bērns, tad iesākas izteikta cīņa. Disciplinēšanas un audzināšanas jautājumi šādās domstarpībās ir aktuāli.
Tēva un mātes loma ir biežs iemesls dažādām izpausmēm. Partneri, bērnam augot, sagaida viens no otra līdzdarbošanos bērna audzināšanā. "Man patīk koncepts, ka māte vairāk ir "advokāts", tēvs "policists un tiesnesis", pauž Vītiņš.
Ģimenē ir nepieciešams vienoties par nosacījumiem. Tikko mēs esam ģimene, primārās ir bērna vajadzības, akcentē Vītiņš.
Svarīgi par būtiskiem noteikumiem ģimenē vienoties. Šobrīd vecākiem ir pieejami bērnu emocionālās audzināšanas kursi. Tāpat jāatceras, ka pirms mātes un tēva lomas ir vīra un sievas lomas. Bieži ir viegli izmantot audzināšanas momentu vecāku attiecību kārtošanai, bet patiesībā tā ir cīņa sievas un vīra lomās.
Bērns var iemācīties manipulēt, ja viens vecāks saka "jā", otrs ‘nē", uzskata Biseniece.
Iespējams, ir jābūt kursiem, kur māca par attiecībām ģimenē, kas ir norma, kur beidzas norma. Bērnam ir jāredz, kā vecāki risina konfliktus, no tā mācās, tas ietekmē bērnu, bet būtiski, kurā brīdī tas sāk kaitēt bērnam, uzsver Vītiņš.
Labi, ja vecāki ievieš parunāšanu, bērni ir svarīgi, bet vajag, lai paliek pāru laiks, akcentē Biseniece. Arī laiks, lai parunātu par vecāku lomām.
