Pagājušā gada 24. novembrī Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajiem pasūtījuma slepkavības kriminālprocesiem un nodeva krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas Republikas pilsoņiem un vienu Krievijas Federācijas pilsoni.
Prokurors apsūdzības uzrādījis trim personām – vienai personai par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrajai par uzkūdīšanu un atbalstīšanu. Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka šīs personas ir uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans.
Savukārt trešā persona apsūdzēta par slepkavības izdarīšanu. LETA iepriekš vēstīja, ka šāvējs, no kura raidītajām lodēm Bunkus mira, ir 1974. gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā.
Prokuratūrā norādīja, ka slepkavības izdarītājs apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas, un pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas līdz šā procesa pabeigšanai, būdams brīdināts par attiecīgo ziņu neizpaušanu.
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai.
Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.
"Ir iegūti pierādījumi, kas apliecina slepkavu profesionalitāti un saistību ar citiem noziegumiem, tostarp slepkavībām Latvijā," iepriekš pauda Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Kā uzsvēris Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, pirmstiesas kriminālprocess veikts efektīvi un bez vilcināšanās, lieta iespējami ātri nodota tiesai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Kriminālprocesa likums paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.
Prokuratūra norādīja, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
KONTEKSTS:
Maksātnespējas administrators Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā Mežaparkā pie Rīgas Brāļu kapiem savā automašīnā "Range Rover". 2022. gada maijā – vairākus gadus pēc Bunkus slepkavības – policija paziņoja, ka izdevies noskaidrot Bunkus slepkavībā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam. 24. maijā tikušas aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.
Valsts policija pērn novembrī informēja, ka, turpinot izmeklēšanu Bunkus slepkavības lietā, aizturēta vēl viena persona Arkādijs Judins, kurš no apcietinājuma pēc tam tika atbrīvots. Iepriekš apcietinājums šajā lietā piemērots Uļmanam un Babenko, kas ir bijušie biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši Mārtiņa Bunkus slepkavības kontekstā, turklāt pats Mārtiņš Bunkus 2016. gadā tika vērsies policijā, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta.
