Cilvēku darbības lielā mērā ir izsekojamas, un iegūtā informācija pēc tam lieti noder vēlētāju uzrunāšanai. Tādas nekaitīgas un ikdienišķas mobilā telefona lietotnes kā ēdienu vai taksometra pasūtīšanai vai arī saziņa sociālos tīklos tiek izmantota vēlēšanu laikā.
Valstī ir aptuveni 650 miljoni viedtālruņu lietotāju, un visiem tiem ir lietotnes, kuru datus ir iespējams kopīgot ar trešajām personām, jo valstī nedarbojas strikti datu aizsardzības un privātuma noteikumi.
Analizējot iegūtos datus, politiskie stratēģi spējot mērķtiecīgāk piedāvāt priekšvēlēšanu reklāmu. To sauc par mikromērķēšanu un, pateicoties tai, cilvēkiem mērķtiecīgi tiek piedāvāta informācija un reklāmas, kas īpaši pielāgota konkrētajai personai.
Šāda mobilo un sociālo tīklu datu vākšana aizēnoja arī ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņu pirms astoņiem gadiem un mudināja cilvēkus apšaubīt, vai redzētās reklāmas ir ietekmējušas viņu balsojumu.
Toreiz politisko konsultāciju kompānija "Cambridge Analytica" tika saukta pie atbildības par to, ka tā Trampam palīdzējusi uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās, izmantojot no sociālā tīkla "Facebook" iegūtos lietotāju datus un tālāk īpaši piemērojot tieši šiem cilvēkiem paredzētas reklāmas.
Lai arī uzņēmums šīs apsūdzības noliedza, pēc publiskā skandāla no amata tika atstādināts tālaika "Cambridge Analytica" vadītājs Aleksandrs Nikss.
Tikmēr 2022. gadā "Facebook" mātes uzņēmums "Meta" piekrita samaksāt 725 miljonus ASV dolāru (668 miljonus eiro) kopīgajā prasībā pret uzņēmumu par datu aizsardzības pārkāpumu, kas saistīts ar "Cambridge Analytica".
