Tomēr, ja cilvēki valstī noteiktos ierobežojumus neievēros, pasākumi varētu tikt pastiprināti, pauda Kariņš. "Mēs esam pieņēmuši bargākus sodus. Policija strādā diezgan aktīvi. Mums top rīki, kā varēsim elektroniski kontrolēt, kur cilvēks bijis, ar kādiem cilvēkiem bijis kontaktā," teica premjers.
Valdības vadītājs gan uzsvēra, ka nevēlas veidot policejisku valsti un, ja iedzīvotāji uzturēs disciplīnu, krīzi izdosies pārvarēt. "Atslābt nevaram," sacīja Kariņš.
Runājot par krīzes ekonomiskajām sekām, Kariņš pauda, ka Latvija ir labā finansiālā stāvoklī. Premjers atgādināja, ka krīzes sākumā "tīrā naudā" Valsts kasē bija viens miljards eiro, savukārt vakar - otrdien, 7. aprīlī, - summa palielinājusies līdz 2,6 miljardiem eiro, jo valsts turpinājusi aizņemties starptautiskajos tirgos. Viņš uzsvēra, ka finansējums paredzēts aizsarglīdzekļu iegādei, slimnīcu aprīkošanai, uzņēmēju atbalstam, dīkstāves pabalstiem, kā arī ekonomikas sildīšanai.
Kariņš arī brīdināja bankas atturēties no pārmērīgas vēršanās pret iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem krīzes apstākļos rodas grūtības pildīt savas saistības. "Valsts šeit ir ilgtermiņā. Ja bankas grib labas attiecības ar valsti, jādomā ilgtermiņā," sacīja premjers.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā tika nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim, nosakot arī stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Otrdien, 7. aprīlī, ārkārtējā situācija pagarināta vēl par mēnesi – līdz 12. maijam.
