Šīs ārkārtējās situācijas laikā skaudrākā situācija ir uzņēmumiem, kas saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās, piemēram, akvaparkiem, izklaides un atrakciju centriem, batutu parkiem. To darbība turpmākos trīs mēnešus ir aizliegta pavisam.
Arī "Līvu akvaparks" durvis apmeklētājiem ir aizvēris. Uzņēmuma izpilddirektore Velta Lasmane neslēpa sašutumu, ka skaidrība par atbalsta mehānismiem neiet kopsolī ar ierobežojumiem.
"Pirms pusotra gada būtu iespējams slēpties aiz neziņas, bet aizliegt strādāt uzņēmumam un kavēties ar atbalsta pasākumu noteikšanu pašlaik nav nedz izprotams, nedz pieļaujams. Izmaksas, lai uzturētu šādu unikālu objektu, ir ļoti lielas. Mēs ceram, ka tomēr atbalsts uzņēmumam būs un, nosakot tā apmēru, valdība ņems vērā arī krasās energoresursu cenu izmaiņas. Darbinieki tikko saņēma algu par iepriekšējo mēnesi un tekošie rēķini ir samaksāti, bet, protams, kad paies pavisam neilgs laiks (viena vai divas nedēļas) un nāks jaunie rēķini, tad tas kļūs ļoti aktuāli," viņa sacīja.
Iepriekš uzņēmums bija pieteicies visiem iespējamiem atbalsta mehānismiem, tomēr tie nespēja pilnībā nosegt akvaparka uzturēšanas izmaksas, un šogad zaudējumi mērāmi pusmiljona eiro apmērā. Šogad uzņēmums strādājis vien četrus mēnešus un arī tos, ievērojot striktus ierobežojumus.
Skaidrības nav arī pasākumu rīkotājiem
Ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkst noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes. Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas valdes locekle Ieva Irbina skaidroja, ka šos ierobežojumus ir ļoti grūti izpildīt un reālā dzīvē apmeklētāju sarukums ir daudz lielāks nekā šie 60%. Pasākumi tiek atcelti, bet nav skaidrības, vai, kādi un cik lieli būs atbalsta mehānismi.
Tiem, viņasprāt, bija jābūt skaidriem jau lēmuma pieņemšanas brīdī.
Irbina sacīja: "Šobrīd būtu vieglāk saprast, kuri pasākumi var vai nevar notikt, ja mēs zinātu, kādi kompensējošie mehānismi mums ir attiecībā uz tiem pasākumiem, uz kuriem ir iztirgotas biļetes. Jo, līdzko šiem pasākumiem sāk atgriezt biļešu naudu, tie jau ir automātiski zaudējumi. Un tas, ka mums šobrīd nav zināms, vai turpināsies un tiks atjaunots iepriekš ļoti veiksmīgais mehānisms, kas bija Kultūrkapitāla fonda programma institūciju ilgtspējai, tas ir bēdīgi. Ir rudens, norises vietām ir jāpieslēdz siltums. Tas prasa pietiekami lielus līdzekļus. Redzot, kā pasākumi samazinās, šobrīd ar drošu sirdi es rītdienā neraugos."
Ēdinātāji aicina ātri lemt par atbalstu
Arī Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības, lai aicinātu nekavējoties lemt par valsts atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem.
Biedrības viceprezidents, restorāna "36. līnija" šefpavārs un īpašnieks Lauris Aleksejevs teica, ka restorāna darbība nav vien maltītes pasniegšana vakcinētajiem iedzīvotājiem restorānā.
Lielu daļu apgrozījuma veido arī pasākumu un banketu apkalpošana citviet.
"Daļa mūsu personāla nebūs nodarbināta. Banketu menedžeri, šoferīši, kas to visu vadā, trauku mazgātājas. Šeit tālu nav jāskatās. Pirmkārt, roku rokā neiet Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju. Tai skaitā varam pielikt arī Veselības ministriju klāt. Bet, ja Ekonomikas ministrija saka, ka šie atbalsta mehānismi sen ir izstrādāti un, visdrīzāk, kritēriji arī sen ir izstrādāti, bet līdz to ieviešanai realitātē atkal būs kaut kāds nezināms laiks, kamēr kāds kaut ko apstiprinās, ir ļoti grūti paredzēt, kad šie atbalsta mehānismi varētu stāties spēkā. Mēs to ļoti gaidām."
Cer vienoties par atbalstu
Ekonomikas ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka šonedēļ finanšu ministra vadītajā darba grupā plānots panākt vienošanos par atbalsta mehānismiem paredzēto finansējumu un kritērijiem.
Iepriekš ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) paudis, ka būtu nepieciešami apmēram 60 miljoni eiro mēnesī.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Latvijas Radio norādīja, ka Eiropas Komisija ļauj dalībvalstīm piesaistīt nepieciešamos resursus Covid-19 seku mazināšanai un Valsts kase tos ir nodrošinājusi.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem pienākumu potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.
Savukārt skolas var turpināt darbu klātienē, visiem bērniem valkājot maskas.
Latvijā pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņēmušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars pārsniedzis 50% robežu. Vakcinācijas kursu pabeiguši 876 523 cilvēki, kas ir 46,57% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
