Vācijā pēdējā laikā būtiski samilzušas debates par bēgļu un imigrantu uzņemšanu, ko pavada arī lielas daļas sabiedrības neapmierinātība. Vācija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES)dalībvalstīm, kas uzņem vislielāko skaitu iebraucēju.
Pēc ilgākām sarunām Vācijas kanclere Angela Merkele un koalīcijas partneri ir vienojušies par to, kā izvērtēt, kam pienākas patvēruma meklētāja statuss un droša palikšana Vācijā, un ko darīt ar tiem cilvēkiem, kam turpmāka uzturēšanās zemē nebūs ļauta. Politiķi lēmuši, ka paātrinās procesu, kādā mājup atgriezīs tos, kuriem iesniegumi ir noraidīti, - tas notiks trīs nedēļu laikā. Ja cilvēks noraidījumu pārsūdzēs, atkārtota pieprasījuma izskatīšana notiks divu nedēļu laikā.
Vācijā izveidos arī vairākus īpašus centrus, kuros, kā sacījuši politiķi, uz laiku izmitinās cilvēkus, kuru lūgums pēc patvēruma ir apšaubāms.
Tas pamatā attiekšoties uz ieceļotājiem no Balkānu valstīm, kuri lielā skaitā vēlas nokļūt Vācijā, kurus Berlīne tomēr neuzskata par kara vai konflikta apdraudētiem.
Pagaidu centros ievietos arī tos cilvēkus, kuru patvēruma pieteikumi noraidīti jau iepriekš, kā arī tos, kuriem nav derīgu identifikācijas dokumentu. Vācijā ieviesīs arī standartizētas identifikācijas kartes patvēruma meklētājiem un bēgļiem, bez kurām viņi nevarēs pretendēt uz sociālajiem pabalstiem.
Vācija plāno līdz gada beigām uzņemt vismaz 800 000 cilvēku, kļūstot par vienu no atvērtākajām valstīm ES, taču šis lēmums ir sadalījis Vācijas sabiedrību, jo ievērojama daļa iedzīvotāju ir pret to.
Vācijas kanclerei vēstules ir sūtījuši arī pašvaldību vadītāji, paužot bažas par iespējām bēgļus un patvēruma lūdzējus izmitināt, kā arī norādot, ka ir nobažījušies par valsts nākotni. Pēdējā laikā būtiski kritusies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles popularitāte. Vairākās vietās valstī aizdedzināti arī patvēruma meklētājiem domātie centri.
Preses konferencē pēc lēmuma pieņemšanas kanclere kopā ar koalīcijas partneriem arī atzina, ka bēgļu uzņemšana ir viena lieta, bet vispirms būtu jācīnās ar iemesliem, kas liek cilvēkiem pamest dzimteni, kā arī būtu jāstiprina Eiropas Savienības ārējās robežas.
Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm, nākamajā gadā Eiropā papildus ieradīsies vēl trīs miljoni imigrantu. Savukārt ANO pavēstījusi, ka nākamajos četros mēnešos Grieķijā no Turcijas ieradīsies vismaz pusmiljons imigrantu, un nav pazīmju, ka aukstais laiks varētu ierobežot cilvēku ceļošanu gan pāri ūdeņiem, gan pa sauszemi.
