Jau kopš brīža, kad pasaulē sāka izplatīties jaunais koronavīruss, daudzu valstu valdības un arī tehnoloģiju kompānijas sāka spriest par to, vai nevajadzētu izstrādāt kādu programmatūru vai mobilo lietotni, kas ļautu izsekot slimības izplatībai.
Šādas lietotnes tiek izmantotas Ķīnā, Singapūrā, Kolumbijā, Čehijā, Ziemeļmaķedonijā, Ganā, Norvēģijā un Izraēlā.
Taču eksperti norādīja, ka problēmas rada šādu lietotņu popularitāte, jo, piemēram, Singapūrā to savās viedierīcēs lejupielādēja tikai katrs sestais iedzīvotājs.
Aprīļa sākumā divi tehnoloģiju giganti “Apple” un “Google”, kuri kontrolē “Android” un iOS mobilās platformas, nāca klajā ar iniciatīvu izveidot personu privātumu aizsargājošu, bet kontaktus ar citiem cilvēkiem izsekojošu lietotni, kas būtu iekļauta abu kompāniju ražotajos mobilajos telefonos.
Izmantojot “Bluetooth” tehnoloģijas, personas tiktu informētas par to, ja ir bijušas kontaktā ar kādu Covid-a19 pozitīvu personu. Tiek uzskatīts, ka šāda informēšana ļautu ļoti labi izsekot un ierobežot slimības izplatību.
Paralēli “Google” un “Apple” aptuveni 130 Eiropas zinātnieki strādāja pie savas Eiropas līmeņa lietotnes, ko dēvē par PEPP-PT. Taču šī lietotne ir izpelnījusies asu kritiku par plāniem uzglabāt datus centralizētā serverī.
Kritiķi ir izteikušies, ka šāda sistēma ļautu valdībām ievākt un uzglabāt personu privāto informāciju, kas, savukārt novestu pie masveida novērošanas. Atklātā vēstulē šīs nedēļas sākumā aptuveni 300 akadēmiķi aicināja valdības atteikties no šādas centralizētas pieejas, norādot uz to, ka tas var graut sabiedrības uzticību.
Pēc zinātnieku teiktā, “Apple” un “Google” pieeja ir daudz draudzīgāka privātumam.
Līdz šim viena no Eiropas līmeņa pieejas atbalstītājām bija Vācija, kurā joprojām valda spilgtas atmiņas par personu izsekošanu nacistiskās Vācijas un pēc tam arī Austrumvācijas slepenās policijas darbības laikā.
Berlīne līdz šim ir uzstājusi, ka jebkādai izsekošanas programmai ir jābūt brīvprātīgi lietojamai un anonīmai. Taču tagad Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns un kancleres Angelas Merkeles biroja vadītājs Helge Brauns ir paziņojuši, ka Berlīne atbalsta decentralizētu programmatūras arhitektūru, kas paredzētu lietotāju datu uzglabāšanu tikai viņu telefonos, nevis centralizētās datubāzēs.
Kopīgā paziņojumā Špāns un Brauna norādījuši, ka vēlas jau drīzumā saņemt šādu lietotni, kas būtu izpelnījusies gan iedzīvotāju, gan pilsoniskās sabiedrības uzticību.
Arī Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka dotu priekšroku tam, lai koronavīrusa izsekošanas lietotnē iegūtie dati tiktu uzglabāti tikai personu viedierīcēs.
KONTEKSTS:
Pasaulē ar Covid-19 koronavīrusu inficējušies jau gandrīz 3 miljoni cilvēku, upuru skaits pārsniedz 200 000.
Savukārt Eiropā vīruss patlaban visstraujāk izplatās Lielbritānijā. Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sākušas spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.
