Gan Kalniņš, gan Rostoks norādīja, ka Krievijas spēku uzbrukums Ukrainā ir iestrēdzis – vietām izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu, bet, piemēram, pie Harkivas Ukrainas spēkiem izdevies iebrucēju atspiest atpakaļ.
“Ja skatāmies dziļāk vēsturē, tad tādu fāzi varētu nosaukt par tranšeju kariem, jo ļoti lēni attīstīsies jebkuras taktiskās operācijas,” norādīja Kalniņš.
Neraugoties uz iespējami lieliem Krievijas spēku zaudējumiem, šī valsts ar to nerēķinās. “Tas nozīmē, ka viņi arī nākotnē turpinās grūst iekšā [karā] savus karavīrus, absolūti nerēķinoties ne ar savu karavīru zaudēšanu, ne ar civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanu un, protams, infrastruktūras iznīcināšanu,” piebilda Kalniņš.
Pašlaik neviena no pusēm militāru pārsvaru nav guvusi. “Pirmkārt, dzīvā spēka attiecības ir gandrīz līdzīgas. Otrkārt, kāpēc Krievijas pusei izdevies militārs veiksmes virziens, tāpēc, ka viņiem nav izsīkušas smagā bruņojuma rezerves un Ukraina vēl nav saņēmusi rietumvalstu smago bruņojumu,” skaidroja Kalniņš.
Viņš prognozēja, ka situācija varētu mainīties, kad Ukrainas spēki saņems no Rietumiem smago bruņojumus.
Uz to norādīja arī drošības pētnieks Rostoks: “Tas, ko šobrīd gaidām, ir tas, ka Ukrainas bruņotie spēki saņems Rietumu iegādātos ieročus, karavīri tiek apmācīti,
un uz maija otro pusi vai jūnija sākumu jau gaidām Ukrainas pretofensīvu.”
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
