Karā Ukrainā gājuši bojā vismaz 10 žurnālisti. Preses brīvības dienā godinām viņus

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir gājuši bojā desmit žurnālisti un dokumentālisti no dažādām pasaules valstīm – Ukrainas, ASV, Īrijas, Krievijas un Lietuvas, televīzijas operatori, reportieri, kinodokumentālisti un fotogrāfi. Pasaules preses brīvības dienā, 3. maijā, pieminam žurnālistus un mediju darbiniekus, kuri gājuši bojā karā.

Pasaules preses brīvības diena

Preses brīvības dienu 1993.gada iedibināja UNESCO, aicinot tajā īpaši godināt žurnālistus, kuri ir atdevuši dzīvību, pildot savus profesionālos pienākumus. Preses brīvības dienas mērķis ir sekmēt un aizstāvēt brīvu, plurālistisku un neatkarīgu mediju darbu visā pasaulē.

Ukrainā bojāgājušo žurnālistu godināšanas iniciatīvu virza Latvijas Radio 4 – ''Doma laukums'' sadarbībā ar Ukrainas medijiem.

LR4 galvenā redaktore Anna Stroja stāsta, ka doma par nepieciešamību godināt bojāgājušos žurnālistus Ukrainā radās pēc sarunas ar Ukrainas kolēģi: „Viņa atzina, ka, strādājot kara apstākļos, var pierast pie visa, izņemot kolēģu nāves.”

Preses brīvības dienā Latvijas Radio kanāli atskaņos īpašu audio stāstu, kurā par bojāgājušajiem žurnālistiem izsakās viņu tuvinieki un kolēģi.  

 

„Lai arī sociālie mediji Ukrainas karu zināmā mērā ļauj vērot tiešsaistē, žurnālistu loma kara atspoguļošanā nav mazinājusies. Spēcīgs kara ierocis ir propaganda un dezinformācija, un tieši žurnālisti ir tie, kas šādos apstākļos sabiedrībai spēj piedāvāt realitātei atbilstošu informāciju. Tie bija profesionāli fotožurnālisti, kuru uzņemtās fotogrāfijas aplidoja pasauli uzreiz pēc Krievijas armijas izvākšanās no Bučas un ļāva uzzināt par tur pastrādātajām zvērībām, būtiski mainot priekšstatus par kara raksturu un Krievijas mērķiem tajā,” norāda Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.

Latvijas Radio 4 – ''Doma laukums'' iniciatīva tiek īstenota, sadarbībā ar Ukrainas mediju holdingu „Starlight Media Group” un Baltijas mediju izcilības centru. Iniciatīvas ietvaros 3. maijā tiks publicēta īpaša tīmekļa vietne – "Mediamemorial.in.ua", apkopojot tuvinieku stāstus un kolēģu liecības.

Jevgēnijs Sakuns (Ukraina), televīzijas operators, „Kyiv.LIVE”

Jevgēnijs atteicās evakuēties no Kijevas un pievienojās telemaratonam “Jedinije Novosti”, kur kopš kara sākuma vairāk nekā 15 Ukrainas mediji kopīgi raida visu diennakti, katrs medijs atbildīgs par konkrētu ētera laiku.

Labsirdīgs Vinnijs Pūks – tā televīzijas operatoru Jevgēniju Sakunu apraksta kolēģis, kanālu “Kyiv.Live” un “Odesa.Live” galvenais operators Vitālijs Meļņiks. Jevgēnijs Sakuns strādāja ziņās, bet pratis filmēt jebko, patika eksperimentēt, filmēt ar slēpto kameru.

 “Mēs runājām – uz vecumu mainīsim profesiju, kur klusāk. Viņš sev tādu nevarēja iedomāties. Maksimums – studijā filmēt. Tas ir cilvēks, kas ir apsēsts ar savu profesiju. Bija apsēsts,” saka viņa kolēģis.

Jevgēnijs Sakuns nomira 1. martā, netālu no Babinjara holokausta memoriāla Kijivā. Turpat blakus ir Kijivas televīzijas tornis, kurā raidīja raķeti. Jevgēniju atpazina pēc viņa “Kyiv.live” operatora preses kartes. Viņš bija pirmais mediju darbinieks, kurš nogalināts Krievijas iebrukumā.

 

Romāns Ņežiborecs (Ukraina), video režisors, Černihivas telekanāls „Ditinets”

Ar video režisoru Romānu Ņežiborecu saziņa pārtrūka 5. martā. Viņš strādāja Černihivas telekanālā "Ditinets". Romāna nāves apstākļi nav precīzi zināmi, bet ir zināms, ka tobrīd viņš neveica žurnālistisku darbu.

Viņa mirstīgās atliekas atrastas Jahidnes ciema mājas pagrabā, netālu no Černihivas. Ciemats tika okupēts, un ir liecības, ka Romānu aizturēja Krievijas karavīri.

Viņš tika nogalināts ar šāvienu pakausī.

Viktors Dedovs (Ukraina), vecākais operators, Mariupoles „Sigma TV”

 

"Mariupole, Miera prospekts 105 – 69. 9. stāvs no lifta pa kreisi. Vitja uz mūžiem palicis mūsu dzīvoklī." Sociālajos medijos raksta Viktora Dedova sieva Natālija. Viņus sauca par "televīzijas ģimeni". Abi bija kopā 22 gadus, strādāja Mariupoles televīzijā "Sigma TV". Natālija – žurnāliste, redaktore, raidījumu vadītāja. Viktors – vecākais operators, faktiski – režisors.

Viņi turpināja strādāt līdz februāra beigām, kad pilsētu aplenca. Kopā ar TV studiju sadedzis arī Viktora filmētais materiāls.

“Viņš filmēja tā, ka sižeta teksts radās pats no sevis,” saka viņa kolēģis Makss Grabļevskis.

Visi 11. martā bija mājās – Viktors, viņa sieva, dēls, tēvs, sievas māte. Viktors sildīja boršču, un tajā brīdī ēkā ietriecās pirmais lādiņš, Mariupoles televīzijai saka Natālija. Pēc tam nākamais.  

Visa Viktora ģimene 11. martā izdzīvoja. Pirms došanās prom, neizdevās iekļūt dzīvoklī, vēlāk ēka aizdegās – viņiem neizdevās Viktoru apglabāt.

Brents Reno (ASV), dokumentālo filmu autors, producents

Brents Reno Ukrainā veidoja materiālu par bēgļu krīzi – cilvēkiem, kuri dažādās pasaules malās bēg no kara, vardarbības, klimata pārmaiņām, krimināliem grupējumiem. Sēriju pasūtīja ASV televīzijas un filmu studija “Time studios”.

Viņa draudzene Ella Musajeva saka, viņam bijis jāpiedzīvo tas, kam bēgļi iet cauri: “Ja cilvēki neriskētu, to nedarītu arī viņš.”

Reportieris, dokumentālo filmu autors, producents parasti strādāja kopā ar brāli Kreigu, viņi saņēmuši balvas par narkotiku atkarības, nabadzības, konfliktu un katastrofu cilvēkstāstiem.

13. martā Brents Reno kopā ar fotožurnālistu Huanu Aredondo bija Irpiņā, viņi šķērsoja uzspridzināto tiltu, kura fotogrāfijas publicētas visas pasaules medijos, tālāk pa "zaļo koridoru" braukuši auto, kontrolpunktā uz auto sāka šaut.

Brents Reno neizdzīvoja, viņam bija 50 gadu.

Maksims Levins (Ukraina), fotogrāfs

“Katrs ukraiņu fotogrāfs cer uzņemt bildi, kura apturēs karu,” tā 2015. gadā "Radio Brīvība" teica fotogrāfs Makss Levins. Toreiz viņš runāja par Donbasu. Levins dokumentēja karu kopš tā sākuma 2014. gadā.

Viņa draugs žurnālists Georgijs Tihijs raksta, ka tikai Levina dēļ togad palika dzīvs – Levins vadīja auto, ar kuru vēl trīs žurnālisti izkļuva no aplenktās Ilovaiskas Doneckas apgabalā.

Maksa Levina fotogrāfijas publicētas lielākajos pasaules medijos. Viņš strādāja LB.ua redakcijā, sadarbojās ar BBC, “Reuters”, “Associated Press”, viņa bildes publicēja “Wall Street Journal”, “Time” un daudzi citi mediji.

Dienu pirms 24. februāra, viņš sociālajos medijos uzstājīgi lūdza piekļuvi frontes līnijai, vēlējās darīt savu darbu, prasīja pārstāt izvairīties no žurnālistiem.

13. martā Makss Levins pazuda bez vēsts. Ir zināms, ka viņš bija devies uz Moščunu ciemu pie Kijivas. Šajā rajonā tieši sākusies aktīva karadarbība.

1. aprīlī pēc ilgiem meklējumiem policija viņu atrada nošautu Kijivas apgabalā.

Pjērs Zakževskis (Īrija), operators, ASV medijs „Fox News” un Oleksandra Kuvšinova (Ukraina), producente, ASV medijs „Fox News”

 

Leģenda – tā Īrijā piemin ASV medija “Fox News” operatoru Pjēru Zakževski. Viņš filmējis konfliktus Irākā, Afganistānā, Izraēlā, Lībijā.

55 gadus vecais operators 14. martā gāja bojā artilērijas apšaudē Horenkas ciemā Kijivas apkaimē kopā ar ukraiņu žurnālisti Oleksandru Kuvšinovu, viņa strādāja par vietējo palīgu, producenti, tulkoja.

Filmēšanas grupa tobrīd brauca automašīnā.

“Es viņai vairākkārt jautāju – Oleksandra, kam tev tas ir vajadzīgs,” atceras viņas draugs Aleksejs Gorbačs. Viņa atbildējusi – ja mīli to, ko dari, īpaši žurnālistiku, neriskēt un nokļūt pašā augšā nav iespējams.

 

Oksana Bauļina (Krievija), reportiere, interneta medijs „The Insider”

23. martā Krievijas interneta medija "The Insider" redakcijā nonāca pēdējā reportieres Oksanas Bauļinas ziņa – Krievijas karaspēks pie Kijivas palicis gandrīz bez munīcijas. Viņa kopš Krievijas iebrukuma sākuma veidoja reportāžas no Ļvivas un Kijivas.

“No rīta, diennakti pirms manas aizbraukšanas no Ļvivas, raķetes atlidoja uz pašu pilsētu – pirmo reizi kopš kara sākuma. Es braucu tālāk. Mamma, neuztraucies, esmu paēdusi un bruņuvestē,” vienā no pēdējiem ierakstiem sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Oksana.

Tajā liktenīgajā dienā žurnāliste filmēja postījumus Podiļskas rajonā pie Kijivas, un atkal sāka lidot raķetes.

Bauļina iepriekš strādāja Krievijas politiķa Alekseja Navaļnija dibinātajā "Korupcijas apkarošanas fondā". Krieviju viņa pameta, kad fondu ierindoja ekstrēmistisko organizāciju sarakstā.

“Viņai ļoti patika cilvēkstāsti, viņai vispār ļoti patika izstāstīt savus stāstus caur cilvēkiem,” atceras viņas draudzene Anna Veduta.

Mants Kvedaravičs (Lietuva), kinorežisors

Marta beigās Mariupolē dzīvību zaudēja Lietuviešu kinorežisors Mants Kvedaravičs.

2016. gadā iznāca viena no viņa filmām – ''Mariupole''. Kad sākās karš, viņi ar dzīvesbiedri Annu Bilobrovu atkal devās turp.

Neesot braukuši turp tikai, lai filmētu, Lietuvas medijam 15.min.lt saka Anna. Mants teicis, ka jāpalīdz Mariupoles cilvēkiem, kuri ir bez ēdiena, ūdens un medikamentiem.

Kvedaravičs gribējis nofilmēt, kā cilvēki tādos apstākļos dzīvo. Tikuši Mariupolē, nodzīvojuši vairākas dienas un mēģinājuši tikt ārā no pilsētas. Mants devies meklēt automašīnu un nav atgriezies. Viņa dzīvesbiedre dienām klīda pa Mariupoli, līdz 1. aprīlī atrada ceļa malā viņa līķi ar šautām brūcēm krūtīs.

Aculiecinieki stāstījuši, ka Mantu esot aizturējuši Krievijas karavīri Lietuvas pases dēļ.

Vira Hiriča (Ukraina), radiostacijas „Radio Svoboda” žurnāliste

Radiostacijas “Radio Svoboda” žurnāliste Vira Hiriča gāja bojā, kad Kijivu kārtējo reizi apšaudīja Krievijas raķetes.

Viena no raķetēm trāpīja 25 stāvu daudzdzīvokļu mājā, kur dzīvoja Hiriča. Viņas līķis tika atrasts 29. aprīlī no rīta.

“Viras vairs nav. Krievijas raķete precīzi trāpīja viņas mājā. Vira tur nogulēja visu nakti, viņu atrada tikai no rīta,” vēsta nogalinātās žurnālistes kolēģis Oleksandrs Demčenko.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt