Covid-19 pandēmijas laikā aicinājums mazgāt rokas ir kļuvis par mantru. Tas ir saprotami, jo mēs ar rokām katru dienu tūkstošiem reižu pieskaramies ne vien dažādiem priekšmetiem, uz kuriem var atrasties vīruss, bet arī savai sejai, tāpēc varam inficēties. Ja līdz šim daudzi cilvēki tam nepievērsa īpašu uzmanību, tad tagad vairumam roku mazgāšana neskaitāmas reizes dienā ir norma.
Veselības speciālisti norāda, ka ziepes ir vislabākais un vislētākais līdzeklis, ar ko nomazgāt vīrusus, baktērijas un netīrumus. Pasaulslavenās Meijo klīnikas imunologs Gregorijs Polends skaidro, kāpēc roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ir visefektīvākais aizsardzības līdzeklis pret vīrusiem.
“Uz jūsu rokām ir eļļas, pie kurām vīrusi pielīp. Tad, kad jūs mazgājat rokas ar ziepēm, jūs tās fiziski berzējat un tādējādi likvidējat vīrusu. Tāpēc, piemēram, ķirurgi tik ļoti rūpīgi berž savas rokas pirms ieiešanas operāciju zālē. Tas strādā ļoti labi. Ja uz jūsu rokām ir gļotas vai netīrumi, tad roku dezinfekcijas līdzeklis netiek ar tiem galā, bet ziepes tos burtiski aizslauka prom,” stāsta Polends.
Diemžēl milzīgam skaitam pasaules iedzīvotāju nav iespēja nomazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, tāpēc viņi ir mazāk aizsargāti pret iespēju inficēties ar Covid-19 un citām bīstamām infekcijas slimībām.
ANO Bērnu fonds lēš, ka
aptuveni trīs miljardi jeb 40% pasaules iedzīvotāju nevar nomazgāt rokas savā dzīvesvietā. Daudzviet cilvēkiem nav pieejams krāna ūdens, viņiem nepietiek līdzekļu, lai iegādātos ziepes, vai arī viņi nesaprot, cik svarīga viņu veselībai ir roku mazgāšana.
Fonda sniegtie dati liecina, ka Āfrikas Subsahāras reģionā 258 miljoniem jeb 63% pilsētu iemītnieku nav iespēja nomazgāt rokas. Centrālāzijas un Dienvidāzijas valstīs elementāra higiēna nav pieejama 153 miljoniem jeb aptuveni 22% pilsētnieku.
Roku mazgāšana ir milzu greznība kara nopostītajā Jemenā, kur trūkst tīra dzeramā ūdens. Gandrīz 18 miljoniem jemeniešu, to vidū vairāk nekā deviņiem miljoniem bērnu, regulāri nav pieejams drošs ūdens. Tikai trešdaļai no 28 miljoniem Jemenas iedzīvotāju ir pieejams krāna ūdens.
11 gadus vecā jemenieša Muhammeda ģimene ir to vidū, kuriem mājās nav pieejams krāna ūdens. Tāpēc zēns kopā ar jaunāko māsu ēzeļa mugurā katru rītu vairākas reizes mēro trīs kilometrus līdz tuvākajai akai, lai papildinātu ģimenes ūdens krājumus.
“Katru rītu es mostos pusastoņos, uzlieku seglus mūsu ēzelītim un dodos pēc ūdens. Pēc tam es paēdu brokastis un atkal dodos pēc ūdens. Tā es vairāks reizes dodos turp un atpakaļ līdz aptuveni pulksten desmitiem,” Muhammeds stāstīja ziņu aģentūrai AFP.
Ūdens, ko Muhammeds katru rītu sagādā ģimenei, ir piesārņots. Taču viņiem nekas cits neatliek, kā lietot to uzturā. Hadžas provinces, kur dzīvo ģimene, lielākā slimnīca katru dienu uzņem aptuveni 300 pacientus. Vairums no viņiem ir saslimuši, jo ikdienā patērē ūdeni, kas nav drošs.
ANO Bērnu fonds norāda, ka daudzviet arī veselības aprūpes darbiniekiem, kuriem ir palielināts risks inficēties ar Covid-19, nav nodorošināta iespēja regulāri nomazgāt rokas. Ja Rietumeiropas valstīs slimnīcām trūkst plaušu ventilācijas iekārtas, tad Āfrikā Covid-19 pandēmijas dēļ ir nopietnas bažas par ziepju deficītu.
Ziepju iegāde ir kļuvusi par nopietnu problēmu valstīm, kuras importē šo mazgāšanas līdzekli. Pandēmijas dēļ daudzas valstis ir slēgušas savas robežas, tāpēc ziepju piegādes kavējas.
Āfrikā plaši izplatīts ir mīts, ka Covid-19 ir bagātnieku slimība, jo daudzās kontinenta valstīs pirmie inficētie bija cilvēki, kas atgriezās no ārzemēm. Tāpēc valdībām un palīdzības organizācijām ir grūti pārliecināt graustu rajonos dzīvojošos nabadzīgos ļaudis, ka viņiem regulāri ir jāmazgā rokas, lai izvairītos no inficēšanās ar bīstamo vīrusu, kas visā pasaulē ir laupījis dzīvību jau vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku.
Vienlaikus pasaule var mācīties no Āfrikas valstīm, kuras pavisam nesen ir pieredzējušas tādu bīstamu slimību kā Ebolas vīrusa un holēras uzliesmojumu. Piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā pēc Ebolas vīrusa epidēmijas 2018. gadā iedzīvotāji vairs nesarokojas, bet gan sasitas ar elkoņiem.
