Kā pārdzīvot Covid-19 otro uzliesmojumu bez stingriem ierobežojumiem. Somijas pieredze

Valsts Baltijas jūras krastā. Stingru ierobežojumu nav, tirdzniecības centri un restorāni strādā, masku valkāšana ir ieteikta, taču ne obligāta, tāpat kā gandrīz visi ierobežojumi. Tomēr saslimstības ar Covid-19 rādītāji tur ir gandrīz tādi paši kā Igaunijā un Latvijā rudens vidū. Somija sasniegusi tādus rezultātus, apvienojot precīzu valdības komunikāciju, savlaicīgu plānošanu un apsteidzošu reaģēšanu. Arī tādēļ iedzīvotāji uzticas varai un rīkojas atbildīgi.

1. Kā uz citu valstu fona izskatās saslimstības ar Covid-19 rādītāji Somijā? Neticami labi. Somijā pašlaik ir viszemākais saslimstības līmenis Eiropas Savienībā – septiņas reizes zemāks nekā Latvijā un Igaunijā. Mirstība ar Covid-19 Eiropā zemāka ir tikai Islandē un Norvēģijā.

Lasīt vairāk

2. Kādi pasākumi pret epidēmiju tiek izmantoti Somijā? Dažādi – atkarībā no reģiona. Valsts mēroga stingru ierobežojumu Somijā nav, bet obligāto ierobežojumu skaits nav liels. Tikpat kā visām normām ir ieteikuma raksturs, tās tiek operatīvi ieviestas konkrētā reģionā, kad tur sāk pieaugt epidemioloģiskie draudi.

Lasīt vairāk

3. Vai ir ieceļošanas ierobežojumi, un uz ko tie attiecas? Jā, un stingri, tomēr robeža nav slēgta. Pašlaik brīvi iebraukt Somijā var tikai nedaudzu valstu iedzīvotāji – šīs valstis ir Austrālija, Jaunzēlande, Ruanda, Singapūra, Taizeme un Vatikāns. Visiem pārējiem ieceļošanai Somijā vajadzīgs attaisnojošs iemesls (tūrisms par tādu netiek uzskatīts), bet pēc iebraukšanas valstī desmit dienas jāpavada karantīnā.

Lasīt vairāk

4. Kāda bija varas iestāžu stratēģija pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā un kādi bija rezultāti? Veikto pasākumu kopums bija tipisks visai Eiropai: visā valstī bija ārkārtējās situācijas režīms – bija slēgtas robežas, atcelti masu pasākumi, nestrādāja skolas, restorāni, teātri, muzeji. Rezultāti nebija ne izcili, ne katastrofāli – apmēram divreiz sliktāki nekā, piemēram, Latvijā, bet divreiz labāki nekā ES kopumā.

Lasīt vairāk

5. Kā Somijā gatavojās epidēmijas otrajam uzliesmojumam? Lai gan vasaras mēnešos valstī saslimstība tikpat kā beidzās, jau augusta sākumā Somijas varas iestādes ierosināja virkni jaunu pasākumu, bet izstrādāt jaunu stratēģiju sāka jau maijā.

Lasīt vairāk

6. Kāpēc Somijas stratēģija cīņai ar Covid-19 ir iedarbīga? Ir vesels komplekss savstarpēji saistītu un cits citu pastiprinošu iemeslu: rūpīga plānošana un precīzi norādījumi, kas balstās uz uzticēšanos varas iestādēm, izskaidrošanas darbs un stāšanās pretī dezinformācijai, kā arī nacionālās psihes īpatnības.

Lasīt vairāk

izskatās saslimstības ar Covid-19 rādītāji Somijā salīdzinājumā ar Eiropas valstīm

24. janvārī valstī bija 58 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi uz miljonu iedzīvotāju (slīdošais vidējais septiņu dienu rādītājs), liecina dati portālā “Our World in Data”.

Apmēram tādi paši rādītāji Latvijai un Igaunijai bija oktobra vidū. Bet pēc tam burtiski divās līdz trijās nedēļās saslimstības rādītāji šajās abās valstis strauji uzšāvās augšup un ir augsti joprojām. Savukārt Somijas saslimstības statistikas līkne, nedaudz pacēlusies novembra beigās, virzās uz leju un visu atlikušo rudeni un ziemu jaunu gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju svārstās robežās no 20 līdz 80.

Igaunijā 24. janvārī fiksēti 376 gadījumi uz miljonu iedzīvotāju, Latvijā – 409, tātad apmēram septiņas reizes vairāk nekā Somijā. (Maksimumā – 10. janvārī – Latvijas rādītāji bija 12 reižu sliktāki par Somijas rādītājiem.)

Citās Eiropas valstīs 24. janvārī, pēc portāla “Our World In Data” datiem, šis rādītājs ir šāds: Norvēģijā – 64, Vācijā 169, ES vidēji – 308, Zviedrijā – 335, Lielbritānijā – 549, Spānijā – 756.

Statistika rāda: kopš paša pandēmijas sākuma no visām Eiropas valstīm Somijā bijusi viszemākā summārā saslimstība (7685 Covid-19 gadījumi uz miljonu iedzīvotāju), bet pēc summārās mirstības (116 nāves gadījumi uz miljonu cilvēku) šī valsts atpaliek tikai no Islandes (85) un Norvēģijas (100). Latvijas rādītāji ir attiecīgi 32 344 un 589.

Pavisam kopš pandēmijas sākuma līdz 24. janvārim Somijā ar jauno koronavīrusu bija inficējušies 42 334 cilvēki, ar Covid-19 miruši 644. Veikti 2,7 miljoni testu. Somijā pēc klasiskās polimerāzes ķēdes reakcijas metodes iespējams veikt vairāk nekā 26 tūkstošus analīžu dienā (pilna jauda tika izmantota novembrī un decembra pirmajā pusē, tagad tiek apstrādāti vidēji apmēram 9,5 tūkstoši paraugu dienā, bet “karstajās” dienās – līdz 14 tūkstošiem). Ar skrīninga antigēnu testiem šo skaitu iespējams papildus ātri palielināt. Slimnīcās ārstējās 112 pacienti, no viņiem intensīvajā terapijā – 24. Somijā ir 5,5 miljoni iedzīvotāju.

Uz sākumu

Kādi pasākumi pret epidēmiju tiek izmantoti Somijā

Somijā nav valsts mēroga stingru ierobežojumu. Visā valsts teritorijā ir spēkā ieteikumi valkāt aizsargmaskas sabiedriskajā transportā, ievērot fizisko distancēšanos un higiēnas pamatnoteikumus. Skolu, veikalu, restorānu un citu sabiedrisko vietu darbs ir atkarīgs no vīrusa izplatības līmeņa konkrētajā reģionā (skatīt nedaudz zemāk). Pārvietošanās valsts iekšienē netiek ierobežota, ja tiek ievēroti elementāri epidemioloģiskās drošības noteikumi (ja vien ceļotāji nav slimi).

Valdība rīkojas pēc Covid-19 iegrožošanas plāna. Tā izstrāde sākās vasaras beigās, ilgi pirms epidēmijas otrā pacēluma sākuma, turpinājās visu vasaru un beidzās 3. septembrī, kad tika publiskota valdības apstiprinātā plāna versija.

Plāns ļauj reģionālajām varas iestādēm regulēt ierobežojumus, ņemot vērā vietējo situāciju. Dokumentā stingri noteikti saslimstības rādītāji, kurus sasniedzot, tiek padarīti stingrāki precīzi izstrādātie pasākumi. Turklāt vietējām varas iestādēm ieteikts būt proaktīvām, tas ir, rīkoties operatīvi un apsteidzoši, neizmantojot drakoniskus pasākumus bez reālas nepieciešamības.

Epidemioloģiskās sistēmas novērtēšanai noteikti trīs līmeņi.

Pamatlīmenis: infekcijas izplatīšanās ir nebūtiska, jaunie gadījumi ir lielākoties ievesti – tāda situācija bija vasaras vidū. Spriežot pēc Covid-19 izplatības kartes, atsevišķās pašvaldībās šāds līmenis saglabājas vēl tagad.

  • Maskas ieteikts izmantot sabiedriskajā transportā, kā arī gadījumos, kad grūti izvairīties no tuva kontakta ar apkārtējiem. Tās arī jāvalkā tiem, kuri ir karantīnā, bet kuriem nepieciešams iziet ārā, un tiem, kuri nodod paraugus analīzēm nolūkā noteikt jauno koronavīrusu (līdz rezultāta saņemšanai).
  • Restorāni, kafejnīcas — apmeklētāju skaits nav ierobežots, alkoholu pārdod līdz pusnaktij.
  • Skolas, augstskolas — skolēni un studenti mācās parastajā kārtībā.

Saslimšanas pieaugums: jauno inficēšanās gadījumu skaits pieaug līdz 10–25 uz 100 tūkstošiem cilvēku 14 dienu laikā. Lielāko daļu vietējo vīrusa nodošanas ķēdīšu izdodas izsekot.

  • Maskas ieteikts valkāt sabiedriskajā transportā, sabiedriskajās vietās, (tirdzniecības centros, baznīcās, teātros bankās u.c.), birojos, ja telpā strādā vairāki cilvēki, skolēniem (izņemot līdz 6. klasei) un studentiem.
  • Restorāni, kafejnīcas. Alkoholu atļauts pārdot līdz pulksten 22.00, restorānu, kafejnīcu un bāru piepildījums drīkst būt no 50% līdz 75%, tie jāslēdz ne vēlāk kā pulksten 23.00.
  • Sabiedriskās vietas. Telpu īpašniekiem var tikt ieteikts samazināt maksimālo apmeklētāju skaitu līdz pusei no ierastā. Paaugstinoties riskam, brīvā laika pavadīšanas pasākumi telpās tiek aizliegti.
  • Skolām jāapsver iespēja pāriet uz attālinātām mācībām.

Izplatīšanās: inficēšanās gadījumu skaits pieaug līdz 18–50 uz 100 tūkstošiem cilvēku 14 dienu laikā. Saslimušo skaits katru dienu palielinās par vairāk nekā 10%. Tiek apzināti mazāk par pusi inficēšanās avotu, bet cilvēku skaits, kuri jāārstē slimnīcās, tostarp intensīvajā terapijā, strauji pieaug.

  • Maskas ieteikts valkāt vienmēr sabiedriskajā transportā un taksometros, visās sabiedriskajās telpās un publiskajos pasākumos, darbā, skolēniem (izņemot līdz 6. klasei) un studentiem.
  • Restorāni, kafejnīcas – spēkā iepriekšējā līmeņa ierobežojumi.
  • Visas izglītības iestādes var pāriet uz attālinātām mācībām.
  • Pasākumi – dalībnieku skaits tiek ierobežots līdz 10 vai arī tiek atcelti.

Atbilstoši Covid-19 izplatības kartei visstingrākie – trešā līmeņa – ierobežojumi ir Somijas centrālajos un dienvidu rajonos, tostarp Helsinkos, kur epidemioloģiskā situācija ir visnelabvēlīgākā (119,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju).

Dzīve galvaspilsētā izskatās tā.

Pamatskolās un vidusskolās mācības notiek klātienē, no 6. klases ir obligātas maskas. Vecākajās klasēs mācības no 3. decembra līdz 31. janvārim notiek attālināti. Izlaiduma klašu skolēniem no 18. janvāra atļauts apmeklēt klātienes konsultācijas, lai gatavotos eksāmeniem.

Bērnudārzi galvaspilsētā ir atvērti un strādā, ievērojot īpašus drošības un higiēnas noteikumus. Darbiniekiem un vecākiem telpās ieteikts valkāt maskas.

Maskas Helsinkos ieteikts valkāt visās sabiedriskās vietās.

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ieteikts strādāt no mājām visos gadījumos, kad tas iespējams. Birojos rekomendēts valkāt maskas. Kopš 4. decembra aizliegts apmeklēt tuviniekus slimnīcās, izņēmums ir pacienti, kas ir tuvu nāvei. Veco ļaužu pansionātos atļauti īsi (15–30 minūtes) radinieku apmeklējumi.

Visas municipālās sabiedriskās vietas — sporta zāles, muzeji, kultūras un jaunatnes centri, zoodārzs – slēgtas kopš 30. novembra. Bibliotēkas strādā ar ierobežojumiem. Restorāni drīkst būt atvērti no pulksten 7.00 līdz 23.00, alkohols tiek pārdots līdz pulksten 22.00 – šādus ierobežojumus paredzēts saglabāt līdz 28. februārim. Restorānos drīkst būt aizņemts ne vairāk kā 50% no paredzētā vietu skaita, citās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs – ne vairāk kā 75%.

Publiskie pasākumi ir atcelti, atsevišķos gadījumos atļauti pasākumi ar ne vairāk kā desmit dalībniekiem, privātas svinības ar lielāku viesu skaitu rīkot nav ieteicams. Iedzīvotājiem arī rekomendēts pēc iespējas mazāk kontaktēties ar cilvēkiem ārpus viņu tuvākā loka.

Plāna atjaunoto variantu valdība pieņēma 5. janvārī, un tas būs spēkā līdz maijam. Viens no ieteikumiem – nodrošināt attālināto darbu tiem, kam tas ir iespējams (gan valsts, gan privātajā sektorā), līdz 30. jūnijam.

Pavasarī pasākumu komplekss var tikt pārskatīts, ja tas būs nepieciešams epidemioloģiskās situācijas dēļ. Iespējams, tas notiks jau agrāk, – 13. janvāra sēdē valdība atzina, ka jāveic papildu pasākumi saistībā ar to, ka Eiropā parādījies īpaši lipīgs koronavīrusa celms.

Uz sākumu

Vai ir ieceļošanas ierobežojumi, un uz ko tie attiecas

Ierobežojumi, kas būs spēkā līdz 9. februārim, paredz, ka bez iemesla (un bez nepieciešamības ievērot karantīnu) Somijā var ierasties Austrālijas, Jaunzēlandes, Ruandas, Singapūras un Taizemes iedzīvotāji. Visiem pārējiem ir jābūt svarīgam iemeslam (mācības, darbs, svarīgas ģimenes lietas) un pēc ierašanās jāatrodas brīvprātīgā karantīnā desmit dienas, ja vien nav izziņas par Covid-19 izslimošanu pēdējo sešu mēnešu laikā. Karantīnas laiku var saīsināt, veicot Covid-19 testu un saņemot negatīvu atbildi.

Kopš 8. janvāra Helsinku lidostā visiem pasažieriem, kas ierodas ar starptautiskajiem reisiem, bez maksas tiek veikti koronavīrusa testi. Tāds bija Somijas Veselības un labklājības institūta ieteikums, un Somijas lidostu operators “Finavia” to sāka īstenot 24 stundu laikā. Helsinku lidostā tika iekārtoti jauni testēšanas punkti, tika veikta darbinieku instruktāža saistībā ar šo jaunievedumu.

Pēc valdības lēmuma, kopš jūnija sākuma bija atļauts ielaist Somijā tos, kuri ieradās no valstīm, kurās pēdējo divu nedēļu laikā bija atklāti mazāk nekā astoņi jaunā koronavīrusa gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kaimiņvalstī Norvēģijā šis slieksnis tika noteikts 20 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Augusta vidū Somija noteica Eiropā stingrākos iebraukšanas ierobežojumus, slēdzot valsti lielākajai daļai reģiona iedzīvotāju. “Zaļajā” sarakstā tolaik palika tikai Igaunija, Lietuva, Itālija, Ungārija un Slovākija. Bet ne uz ilgu laiku – rudenī saslimstība sāka pieaugt visā Eiropā.

Covid-19 iegrožošanas plānā norādīts, ka valdības ieteikumi nav obligāti juridiskā ziņā. Naudassodi un citi sodi plānā nav paredzēti. Tomēr, rodoties Covid-19 perēkļu riskam, Infekcijas slimību likums dod iespēju ieviest stingrākus pasākumus un sodus. Tā, vēl augustā karantīna tiem, kas ieceļo no riska zonām, kļuva оbligāta pēc tam, kad 25 no 157 avioreisa pasažieriem, kas bija ieradušies Turku no Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes, bija pozitīvs koronavīrusa testa rezultāts.

“Karantīna vairs nav brīvprātīga. Pirmo reizi tiek izmantots Infekcijas slimību likuma 70. pants,” toreiz paziņoja Somijas Veselības un labklājības institūta veselības drošības nodaļas vadītājs Mika Salminens. Viņš pauda vilšanos, ka viņa līdzpilsoņi tomēr devušies uz valstīm ar augstu inficēšanās risku, tādējādi neievērojot valdības ieteikumus. Par karantīnas pārkāpšanu draud naudassods vai trīs mēnešu cietumsods.

Šonedēļ celtnieku arodbiedrība ierosināja vispār slēgt robežas tiem, kuri uz Somiju brauc peļņā, jo 16. un 17. janvāra nedēļas nogalē tikai 10% prāmju pasažieru, kas ieradās no Tallinas, brīvprātīgi pieteicās testam. Vienā no kontrolpunktiem uz Somijas un Krievijas robežas 19. janvārī sākās brīvprātīga un bezmaksas testēšana visiem, kas iebrauc Somijā. Plānots paplašināt testēšanu jūras ostās, lidostās un uz sauszemes robežām.

27. janvārī Somijas valdība nolēma līdz 25. februārim aizliegt iebraukt Šengenas zonas valstu iedzīvotājiem, ja vien iebraukšanai nav būtisks iemesls, kā, piemēram, svarīgs darbs vai medicīniskās palīdzības saņemšana.

“Epidemioloģiskā situācija Somijā būtiski atšķiras no tās, kāda ir citās Šengenas zonas valstīs. Šī iemesla dēļ risks, ka ceļotāji varētu izplatīt vīrusa variantus, Somijā ir būtisks,” paziņoja Somijas Iekšlietu ministrija.

Uz sākumu

Kāda bija varas iestāžu stratēģija pandēmijas pirmā pacēluma laikā un kādi bija rezultāti

Pirmais koronavīrusa gadījums Somijā tika diagnosticēts tūristei no Ķīnas Lapzemes kūrortā pagājušā gada 29. janvārī. Jaunas inficēšanās sākās marta pirmajās dienās, kad daudzi Somijas iedzīvotāji atgriezās no atvaļinājumiem, kurus bija pavadījuši slēpošanas kūrortos Alpos.

Par ārkārtējās situācijas ieviešanu valdība paziņoja 16. martā – četras dienas, pirms valstī tika reģistrēts pirmais nāves gadījums ar Covid-19. Itālijā un Spānijā tobrīd ar šo slimību mira jau simtiem cilvēku dienā.

Pirms tam tika pieņemti politiski lēmumi, lai varētu veidot tiesisko bāzi cīņai ar Covid-19. Infekcijas slimību likumā tika veikti grozījumi. Papildus tam pirmo reizi Somijas vēsturē tika izmantots Likums par ārkārtējām pilnvarām. Tas deva iespēju varas iestādēm ieviest ierobežojumus, likt cilvēkiem uzturēties karantīnā, izmaksāt kompensācijas cietušajiem.

Rīcības plāns gadījumam, ja sāktos epidēmija, valstī bija jau gatavs – tas tika izstrādāts 2012. gadā pēc 2009.–2010. gada cūku gripas pandēmijas. Atbilstoši šim plānam tika veidota stratēģija cīņai ar jauno koronavīrusu. Galvenā atbildība par izstrādi, ieviešanu un monitoringu pienācās Veselības un sociālās nodrošināšanas ministrijai.

Stingrie pasākumi tika ieviesti nevis pakāpeniski, bet uzreiz visā valstī – tika slēgtas robežas, pulcēšanās ierobežota līdz desmit cilvēkiem, atcelti masu pasākumi, slēgtas valsts bibliotēkas, muzeji, sporta zāles, teātri. Skolēni un studenti pārgāja uz attālinātām mācībām, bērnudārzi palika atvērti. Visiem strādājošajiem, kuriem tas iespējams, tika ieteikts strādāt attālināti.

Maija beigās valdība paziņoja par pāreju uz “hibrīdstratēģiju”, kas paredzēja pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu, lielu uzmanību pievēršot testēšanai, kontaktu izsekošanai un izolācijai.

Ārkārtējās situācijas režīms tika pilnībā atcelts 15. jūnijā. Tobrīd kopš epidēmijas sākuma valstī bija atklāti 1283 saslimšanas gadījumi uz miljonu iedzīvotāju – vairākkārt mazāk nekā kaimiņvalstī Zviedrijā (5199) un divreiz mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji (2731), tomēr vairāk nekā, piemēram, Latvijā (582). Kopš epidēmijas sākuma Somijā bija reģistrēti 59 mirušie ar Covid-19 uz miljonu iedzīvotāju; Zviedrijā šis rādītājs bija 484, ES vidēji – 202, Latvijā – 15.

Uz sākumu

Somijā gatavojās epidēmijas otrajam pacēlumam

Prognozes par to, ka koronavīrusa otrais pacēlums būs lielāks par pirmo, parādījās jau pavasara beigās, bet vasarā notikušie uzliesmojumi Izraēlā, Dienvidkorejā un Irānā apstiprināja šos pieņēmumus.

Somijā potenciālajiem draudiem sāka gatavoties ļoti laicīgi – jau maijā, kad, mazinot ierobežojumus, tika atvērtas bibliotēkas, bērni devās uz skolu, kā arī tika mīkstināti ierobežojumi robežu šķērsošanai. Tomēr slimnīcās tika pieņemti jauni darbinieki, veidoti aizsardzības līdzekļu krājumi un izvērtētas intensīvās terapijas nodaļu iespējas, gatavojoties pacientu pieplūdumam rudenī.

Augusta sākumā Somijas veselības aprūpes organizācijas publiskoja izstrādātos priekšlikumus epidēmijas otrā pacēluma novēršanai. Nevienu nemulsināja tas, ka tolaik dienā tika konstatēti 10–15 jaunu inficēšanās gadījumu, visā augustā ar Covid-19 nomira septiņi cilvēki, un šķita, ka epidēmija tuvojās beigām.

Mērķi bija šādi:

Testēšana. Palielināt iespējas ņemt paraugus analīzēm no 13–15 tūkstošiem līdz 20–25 tūkstošiem cilvēku dienā. Paplašināt uzticamu eksprestestu izmantošanu. Pārbaudīt pat tos, kuriem ir nebūtiski simptomi. Visiem, kas ieradās no ārzemēm, tika ieteikts veikt analīzi pēc trim līdz četrām dienām un ievērot karantīnu, ja viņi atbraukuši no valstīm ar augstu inficēšanās risku.

Kontaktu izsekošana. Veselības un sociālās nodrošināšanas ministrijas vadība aicināja iedzīvotājus lejupielādēt tikko radīto mobilo lietotni, kas palīdz izsekot kontaktus. Mediķu pienākums bija nekavējoties sniegt konsultāciju ikvienam, kurš bija saņēmis signālu par iespējamo kontaktēšanos ar inficēto un nepieciešamības gadījumā paņemt paraugus analīzēm.

Attālinātais darbs. Pagarināt ieteikumu strādāt attālināti visiem, kuriem tas principā ir iespējams.

Reģionālais regulējums. Prasības (piemēram, valkāt maskas) un ierobežojumi var tikt noteikti vietējā un reģionālā līmenī. Tas dod iespēju maksimāli ātri reaģēt uz epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos konkrētās vietās, minimāli ietekmējot citas apdzīvotās vietas.

Ierobežojumi doties uz valstīm, kurās saslimstība pieaug, un situācijas monitorēšana citās valstīs.

Šie priekšlikumi tika iekļauti plānā, kuru valdība pieņēma un publiskoja 3. septembrī. Tobrīd saslimstība turējās līmenī apmēram 20–30 gadījumi dienā, tas ir 4,7 gadījumi uz miljons iedzīvotājiem. Latvijā šie rādītāji bija attiecīgi 3–4 un 6,3.

Uz sākumu

Kāpēc Somijas stratēģija cīņai ar Covid-19 ir iedarbīga

Operativitāte. “Somija salīdzinoši ātri veica pasākumus sabiedriskās aktivitātes ierobežošanai. Mēs to izdarījām apmēram divas nedēļas agrāk par citām Skandināvijas valstīm, tādām kā Norvēģija un Dānija, nemaz nerunājot par Zviedriju,” skaidro Mika Salminens no Somijas Veselības un labklājības institūta. Pēc viņa teiktā, tieši tas lielā mērā palīdzēja ierobežot vīrusa izplatīšanos epidēmijas pirmā pacēluma laikā.

Jaunais rīcības plāns otrā pacēluma laikā dod iespēju darboties tikpat operatīvi un vēl elastīgāk.

Uzticēšanās varas iestādēm. Neviens plāns nav iedarbīgs, ja to neizpilda. Atšķirībā no daudzām valstīm, kuru iedzīvotāji skeptiski izturas pret valdības pasākumiem cīņai ar pandēmiju, Somijas iedzīvotāju uzticēšanās savas valsts varas iestādēm ir ļoti liela. Pavasarī veikta aptauja liecināja, ka 73% respondentu ir pilnīgi normāla attieksme pret ieviestajiem ierobežojumiem.

Jaunākie dati (par novembri) liecina, ka 80% iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret ieviesto ierobežojumu ievērošanu. “Kad valdība ievieš noteikumus, lai pasargātu mūs no pandēmijas, mēs neizejam ielās protestēt, kā tas notiek citās valstīs,” sacījusi Veselības ministrijas preses sekretāre Vivika Rihta.

Decembrī veiktā aptauja, kas tika sarīkota pēc Somijas sabiedriskās raidorganizācijas “Yle” pasūtījuma, parādīja, ka 82% valsts iedzīvotāju uzskata, ka valdība tiek galā ar krīzi labi vai ļoti labi. Prezidenta Sauli Nīnistes reitings bija vēl augstāks – viņa rīcību atbalstīja 91% respondentu.

Influenceri-izskaidrotāji. Pandēmijas pašā sākumā 35 gadus vecās premjerministres Sannas Marinas vadītā valdība uzaicināja valstī populārus cilvēkus – mūziķus, rakstniekus, blogerus – piedalīties ar pandēmiju saistīto jautājumu izskaidrošanā sociālajos tīklos. Tādējādi var ātri izplatīt svarīgu un vajadzīgu informāciju un cīnīties pret dezinformāciju un mītiem.

Šo metodi saziņā ar jauniešiem, kuru vidū tradicionālie masu informācijas līdzekļi ir mazāk populāri, valsts izmanto jau vairākus gadus, Tas ir premjerministres, konsultāciju aģentūras “PING Helsinki” un mediju kompāniju tīkla kopīgs projekts. Aģentūras speciālisti rediģē valdības paziņojumus, lai tie atbilstu sociālo tīklu formātam, un izsūta tos apmēram pusotram tūkstotim interneta viedokļu līderu, kuri šos tekstus un ilustrācijas var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Ekonomikas stabilitāte. Uzticēšanos veicina arī Somijas ekonomikas salīdzinoši stabilais stāvoklis. Starptautiskais Valūtas fonds pagājušā gada iekšzemes kopprodukta kritumu Somijā prognozēja 4%, Spānijā – 11,1%, Lielbritānijā – 10%, Francijā – 9%, Latvijā – 6% apmērā.

Apzinīgums un izturība. Otrā pasaules kara laika “totālās aizsardzības” koncepcija (.pdf), kad ministrijām, iestādēm un organizācijām bija gatavi plāni ārkārtējās situācijas vai bruņota konflikta gadījumam, palīdzēja somiem arī cīņā ar koronavīrusu.

Ģeogrāfiskā novietojuma un vēstures mācību dēļ Somijas tauta ir sagatavojusies sliktākajiem scenārijiem un negaužas, paskaidro Somijas Ārkārtējo situāciju aģentūras vadītājs Tomijs Lounema. Pēc viņa teiktā, somu gatavība nepatikšanām viņiem ir gēnos.

Iespējams, pateicoties arī šādam stoicismam, 94% somu atvaļinājuma laikā nedevās uz siltajām zemēm ar šaubīgu epidemioloģisko stāvokli, bet atpūtās dzimtenē.

Psiholoģijas īpatnības. Pavasarī pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma veiktajā aptaujā 23% respondentu atbildēja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi viņu dzīvi būtiski uzlabojuši.

“Mēs neesam īpaši sabiedriski, un vientulība mūs nenomāc,” nacionālās psihes īpatnības skaidro Helsinku Universitātes sociālā psiholoģe Nellija Hankonena.

Vēl viens faktors, kas nav mazsvarīgs, ir personīgā komforta zona – minimālais attālums no citiem, lai cilvēks justos ērti. “Pilnīgi iespējams, ka komforta zona somiem ir nedaudz lielāka nekā citu valstu iedzīvotājiem. Mums patīk, kad attālums no citiem cilvēkiem nav mazāks par diviem metriem. Pretējā gadījumā mēs nejūtamies komfortabli,” atzīst psiholoģe.

Ar epidēmijas pirmo pacēlumu somi tika galā labāk nekā daudzi citi Eiropā, ar otro pacēlumu līdz šim tiek galā vienkārši labāk par visiem pārējiem. Bet līdz galam vēl ir tālu, un viegli nebūs. Varas iestādes godīgi brīdina pilsoņus, ka gatavojas turpināt īstenot stratēģiju, kas paredz proaktīvi reaģēt uz draudiem, kad tie rodas.

“Uzskatu, ka riska faktori [saistībā ar jauno, lipīgāko koronavīrusa variantu] ir milzīgi. Mēs dotu priekšroku apsteidzošai un izlēmīgākai rīcībai. Katrā ziņā pašlaik nav īstais brīdis mīkstināt ierobežojumus. Iespējams, ka tie var tikt padarīti vēl stingrāki,” nesen paziņoja Somijas premjerministre Sanna Marina.

Uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt