Pēc Izraēlas Veselības ministrijas 10. jūlija datiem, iepriekšējā diennaktī valstī atklāti 1684 jauni Covid-19 gadījumi, ziņо "The Times of Israel". Iepriekšējais maksimums - 1473 gadījumi, kas tika fiksēti 7. jūlijā, – bija noturējies tikai trīs dienas. Pavasara "rekords" 765 saslimušie diennaktī, kas tika fiksēts 2. aprīlī, pārsniegts vairāk nekā divkārt. Pašreizējais saslimstības paātrināšanās temps Izraēlā ir viens no augstākajiem pasaulē, norāda Veselības ministrija.
OTRAIS VILNIS PASAULĒ
Arī Irānā koronavīrusa otrais vilnis izrādījās augstāks par pirmo. 7. jūlijā Irānā tika sasniegts mirstības rekords – diennaktī tika reģistrēti 200 mirušie ar Covid-19. Pirmā viļņa maksimumā, 4. aprīlī, tika fiksēti 158 nāves gadījumi. Kopš jūnija sākuma ik dienu tiek atklāti apmēram 2500 jauni inficētie – tas ir aptuveni līmenis, kāds bija pirmā viļņa maksimuma laikā martā, un samazināšanās tendences nav novērojamas.
Pēc Irānas ārstu liecībām, slimnīcas atkal ir pārpildītas. Gandrīz mēnesi valsts vadība neveica nekādus pasākumus, un tikai 2. jūlijā prezidents Hasans Ruhani paziņoja, ka varētu tikt atjaunoti stingri ierobežojumi.
Serbijā jau vairākas nedēļas vērojams būtisks inficēšanās gadījumu skaita pieaugums – no 50-60 dienā jūnija vidū līdz vairāk nekā 250 tagad. Maksimumā aprīlī tika konstatēti 445 inficētie diennaktī, bet pēc tam pusotru mēnesi turpinājās stabils kritums. Saslimstība pieauga pēc ierobežojumu atcelšanas pirms parlamenta vēlēšanām 21. jūlijā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs otrdien paziņoja, ka izejamās dienās Belgradā tiks noteikta komandantstunda. Pēc tam Serbijas galvaspilsētā sākās nekārtības un protestētāju sadursmes ar policiju. Rezultātā ar valdības lēmumu komandantstundas vietā tika noteikts aizliegums pulcēties vairāk nekā desmit cilvēkiem.
Kopš jaunā viļņa sākuma strauji pieaug smagu gadījumu skaits – pirms divām nedēļām tādu bija 45, 10. jūlijā - 130, un plaušu mākslīgā ventilācija tika veikta 42 pacientiem. Kopējais inficēto skaits kopš epidēmijas sākuma bija 35 533, mirušo skaits — 350. Pirms mēneša, 10. jūnijā, nāves gadījumu skaits bija 299.
Veselības ministrija ceturtdien paziņoja, ka ieteiks valdībai noslēgt apdzīvotās vietas un pilsētu rajonus ar augstu inficēšanās līmeni, lai iegrožotu jauno epidēmijas vilni, raksta "The Times of Israel". Līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai šis ieteikums tiks ņemts vērā – par spīti vai ik dienu notiekošajām sēdēm, kurās tika apspriesta cīņa ar koronavīrusu, valdība nebija demonstrējusi ne izlēmīgumu, ne konsekvenci saslimstības grafika līknes "iztaisnošanā". Ceturtdien vēlu vakarā lēmums tomēr tika pieņemts – sākot no piektdienas dienas vidus, noslēgt vairāku pilsētu, tostarp Jeruzalemes, rajonus, pagaidām uz piecām līdz septiņām dienām.
Šajā pašā valdības sēdē premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmo reizi atzina, ka ierobežošanas pasākumi, kas Izraēlā tika noteikti epidēmijas pirmā viļņa laikā, atcelti pārāk agri.
"Mēs rīkojāmies, izmantojot mēģinājumu un kļūdu metodi, un, palūkojoties atpakaļ, var teikt, ka šis pēdējais solis bija pāragrs. Daudzi aicināja mūs to darīt, lai "pārstartētu" ekonomiku. Tas nav traucējis šiem pašiem cilvēkiem šodien mums jautāt - kāpēc jūs gājāt pa šo ceļu? Mēs ieklausījāmies, ka jums ir grūtības, un gribējām, lai jūs varētu atgriezties darbā," Netanjahu paskaidrojumus citē "The Jerusalem Post". Viņš aicināja līdzpilsoņus tomēr valkāt maskas un ievērot divu metru distanci no citiem, norādot, ka tad "inficēšanās iespēja līdzinās nullei".
"Profesionāls viedoklis netiek ņemts vērā"
Valdošās koalīcijas "vissvarīgākais uzdevums bija cīnīties ar vīrusu. Tomēr (..) ministru aizraušanās ar partiju savstarpējo sāncensību liecina, ka viņi negrib un nespēj to darīt", raksta "The Times of Israel" komentētājs Dāvids Horovics.
Viņš atgādina, kā pirms pusotra mēneša Netanjahu mundri aicināja izraēliešus: "Izejiet ielās, atgriezieties normālā dzīvē, dzeriet kafiju vai alu, priecājieties!" Pēc komentētāja domām, tas viss bijis, piesardzīgi izsakoties, pāragri.
Otrdien demisionēja Veselības ministrijas sabiedrības veselības jautājumu direktore Sigala Sadecka. Aizejot viņa būtībā paziņoja, ka valdība atrodas paralīzē, ignorē profesionāļu viedokli un rada haosu.
"Vairākās pēdējās nedēļās cīņa ar koronavīrusu ir zaudējusi virzību. Par spīti sistemātiskiem un regulāriem brīdinājumiem un diskusijām, mēs redzam, ka mūsu iespējas izsīkst. Jaunajos apstākļos, kad mans profesionālais viedoklis netiek ņemts vērā, es vairāk nevaru palīdzēt tikt galā ar vīrusa izplatīšanos. Izraēla iet pa bīstamu ceļu," konstatēja Sadecka.
"Mēs esam zaudējuši kontroli pār pandēmiju un nespējam pārraut inficēšanās ķēdi. Par vairākumu inficēšanās gadījumu mēs nezinām, kur tie notikuši, tāpēc nevaram kontrolēt uzliesmojumus," atzinis profesors Eli Vaksmans, kurš vada valdības Nacionālās drošības padomes konsultantu grupu cīņas ar pandēmiju jautājumos. Ja tagad netiks veikti nopietni pasākumi, pēc divām nedēļām būs jānosaka stingri pārvietošanās ierobežojumi visā valstī, viņš brīdinājis.
Līdz šim veiktie pasākumi attiecas uz atsevišķām jomām. Tā, pirmdien tika no jauna ieviesti ierobežojumi kultūras objektiem, baseiniem, fitnesa klubiem, bāriem, naktsklubiem un pasākumu rīkošanai. Iepriekš tika pieņemti lēmumi, lai samazinātu atļauto pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā. Tomēr, kā izrādījās, valdība šos norādījumus nav darījusi zināmus uzņēmumiem, kas veic pārvadājumus ar autobusiem, un instrukcijas netiek pildītas. Tas ir tikai viens piemērs varas iestāžu haotiskajai reakcijai uz pandēmiju.
"Mossad" plāns tika noraidīts
Vēl aprīli, pieņemot, ka Covid-19 otrā viļņa iespējamība ir augsta, Izraēlas izlūkdienesta "Mossad" eksperti izstrādāja jaunu uzliesmojumu novēršanas plānu. Šis plāns paredzēja iecelt atbildīgo valstī par cīņu ar koronavīrusu, kurš būtu galvenais un – vissvarīgāk – vienīgais šīs cīņas koordinators.
Tika domāts arī izveidot sistēmu Covid-19 uzliesmojumu atklāšanai un "dzēšanai" un centralizētu datubāzi, kurā tiktu apkopota informācija par inficētajiem un karantīnā esošajiem iedzīvotājiem, kā arī sadalīt valsti zonās atbilstoši inficēšanās līmenim nolūkā maksimāli efektīvi izmantot dažādus pretepidēmijas pasākumus.
Plāns, kuru atbalstīja vairākums Izraēlas spēka struktūru, bija vērsts uz to, lai izveidotu apstākļus, kuros izraēlieši varētu nodarboties ar savām ikdienas lietām par spīti pastāvīgajam vīrusa "fonam". Tomēr premjerministrs Benjamins Netanjahu "Mossad" priekšlikumu noraidīja. Viņš izvēlējās konkurējošo plānu, kuru bija izstrādājusi valdības Nacionālā drošības padome. Tomēr arī šis plāns netika īstenots, vēsta "The Times of Israel".
"Nav sliktu karavīru, ir slikti komandieri"
Bijušais Izraēlas Veselības ministrijas valsts sekretārs, Telavivas Universitātes epidemioloģijas profesors Gabi Barbašs uzskata, ka aprīļa beigās valdība, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, pārāk agri atcēlusi ierobežojumus un nav veikusi pasākumus, lai novērstu Covid-19 otro vilni. Viņš nosauc trīs galvenās kļūdas, kuras novedušas pie tik intensīva saslimstības pieauguma.
Pirmkārt, tika pārāk agri atcelts pulcēšanās aizliegums, tostarp sinagogās un publiskos pasākumos. "Daudzu cilvēku uzturēšanās slēgtā telpā joprojām ir bīstama, un to nedrīkstēja atļaut," uzskata Barbašs. Pēc viņa domām, nav vajadzīgas ilgas diskusijas par to, kādus uzņēmumus un organizācijas drīkst atvērt, bet kādus – ne. Visi lēmumi jāpieņem atbilstoši vienotiem un vienkāršiem noteikumiem.
Otrkārt, līdz šim nav izveidota efektīva testēšanas sistēma. Līdz atbildes saņemšanai joprojām jāgaida divas līdz četras dienas, un ne tuvu attiecībā uz visiem, kas saņem pozitīvu atbildi, tiek veikta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu kontaktus. Ja tie, ar kuriem kontaktējušies inficētie, netiek noskaidroti un neizolējas, zūd visa testēšanas jēga, uzskata epidemiologs. (Nedēļas sākumā "The Times of Israel"l ziņoja par to, ka visa analīžu veikšanas sistēma netiek galā ar slodzi, pirmām kārtām, personāla trūkuma dēļ. Pašlaik Izraēlā ik dienas tiek veikti vairāk nekā 25 tūkstoši testu. Valstī ir 8,9 miljoni iedzīvotāju.)
Treškārt, pēc skolu atkalatvēršanas nedrīkstēja atcelt nodarbības mazās grupās. Maija sākumā noteiktais ierobežojums pastāvēja neilgi, skolās drīz vien atsākās mācības pilnās klasēs, un drīz arī atsākās slimības uzliesmojumi skolēnu vidū, - kā tagad kļuvis skaidrs, tie bija pašreizējā viļņa priekšvēstneši. Pēc Barbaša domām, tā bija galvenā kļūda – skolām vai nu bija jāpaliek slēgtām, vai arī bija jāierobežo skolēnu skaits nodarbībā līdz 10-15.
Eksperts neuzskata, ka vainojami neapzinīgie pilsoņi, – viņš domā, ka atbildība par saslimstības palielināšanos jāuzņemas valsts vadībai: "Es tiku audzināts armijā, bet tur teic, ka nav sliktu karavīru, bet ir slikti komandieri."
Tas, kāda loma ir komandieriem, precīzāk sakot, starppartiju un starpinstitūciju konkurencei viņu starpā, ir acīmredzams. Tā, bija vajadzīgi četri mēneši, lai Aizsardzības un Veselības ministrijas vienotos par sadarbības aktivizāciju pandēmijas iegrožošanā.
Iepriekš aizsardzības ministrs Benijs Gancs publiski paziņoja, ka viņa vadītajai ministrijai būtu jāpārņem no Veselības ministrijas daļa funkciju cīņā ar pandēmiju. Premjerministrs apsūdzēja aizsardzības ministru mēģinājumā spēlēt politiskas spēles un pauda neapmierinātību, atstājot "koronavīrusa štāba" ārkārtas sēdi. Tāpēc sēde tika pārtraukta.
Par atsevišķu spēku kļuva pašvaldību vadītāji. Tā, piemēram, Jeruzalemes mērs Moše Lions kategoriski izteicās pret atsevišķu rajonu noslēgšanu, uzskatot, ka tas pārvērtīs pilsētas rajonus par "koronavīrusa inkubatoriem". Tā vietā viņš pieprasīja valdībai atvērt "koronavīrusa viesnīcas".
Ar šādu viesnīcu atvēršanu tagad nodarbosies militārpersonas, tostarp tās tiks atvērtas arī bruņoto spēku personālam. Arī bruņotie spēki nav pasargāti no koronavīrusa. Tagad slimojošo karavīru (slimība visiem norit vieglā formā) ir jau divreiz vairāk, nekā bija pavasara maksimuma laikā. Visā epidēmijas laikā inficēšanās ar koronavīrusu konstatēta 639 militārpersonām, un 384 gadījumos tā diagnosticēta nesen (9. jūlija dati, "The Jerusalem Post"). Vēl apmēram desmit militārpersonu atrodas karantīnā. Turklāt karantīnā nonāca arī pats aizsardzības ministrs Benijs Gancs.
Piemērs tam, kā nevajag darīt
"Mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kas izrādījusies sliktāk sagatavota epidēmijas otrajam vilnim salīdzinājumā ar pirmo," "The Washington Post" citē Izraēlas opozīcijas līdera Jaira Lapida teikto.
Martā visa pasaule cildināja Izraēlu par operatīvu reakciju uz pandēmiju, kurai pateicoties izdevās samazināt inficēšanās un mirstības rādītājus. Tagad starptautiskā sabiedrība Izraēlā redz piemēru tam, kā nevajag rīkoties, rezumē "The Jerusalem Post" komentētāji.
Rakstu krievu valodā lasiet Rus.lsm.lv!
