LTV: Kāpēc Jums ir svarīgi būt Rīgā tieši šajā mirklī?
Manai vizītei ir vairāki mērķi. Pirmkārt, ar Latvijas pārstāvjiem un manu Latvijas kolēģi ir jāapmainās ar informāciju par politisko krīzi Baltkrievijā, kā mums jārīkojas pirms Eiropadomes sanāksmes un kā mēs varam panākt sankciju saraksta pieņemšanu Eiropas Savienības līmenī, arī par drošības situāciju Krievijā un mūsu reģionā.
Otrkārt, ir ļoti svarīgi apmainīties ar informāciju par pārrobežu pārvietošanās nākotni. Es domāju, ka mums jāņem vērā, ka vīruss var turpināties mēnešiem ilgi un mums jāizstrādā jauns modelis “Baltijas burbulim''.
Un tas ir mans piedāvājums – ņemsim vērā visas bažas par veselības aprūpi.
Piemēram, mums Igaunijā ieviesta testēšanas sistēma, kas ir alternatīva karantīnai.
Pašlaik ir arī daudz citu abpusējās sadarbības jautājumu. Mēs ar manu Latvijas kolēģi arī esam vienojušies izveidot ekonomiskās sadarbības balvu starp Igauniju un Latviju. Domāju, ka šī krīze mūs ir satuvinājusi visvairāk šajā gadsimtā. Tāpēc mums jāizmanto šie mirkļi, lai šajā grūtajā un izaicinošajā laikā mēs atrastu jaunas sadarbības dimensijas starp Igauniju un Latviju.
Jūs minējāt, ka ir plāni atjaunot Baltijas “ceļošanas burbuli” vai veidot kādu citu burbuli. Taču tajā pašā laikā šeit, Rīgā, mēs esam saņēmuši ziņas par līdz šim negatīvāko statistiku – vairāk nekā 90 gadījumu diennaktī, un šķiet, ka situācija kļūst tikai sliktāka. Kā šādos apstākļos vispār ir iespējams rast risinājumus un veidot jaunu politiku, kas varētu veicināt ekonomisko sadarbību un atjaunot mūsu kopējās saites?
Kas ir svarīgi un ko mēs redzējām arī pavasarī, veidojot pirmo “Baltijas burbuli” – gadījumā, kad vīruss izplatās – un tas nav nekas unikāls mūsu valstīm, tas notiek visā kontinentā –, tad mums ir nepieciešams ieviest zināmus veselības aprūpes pasākumus. Mēs abpusēji uzticamies, ka otra valsts tos ieviesīs, un tas dod lielāku drošības sajūtu.
Turklāt mēs spējām izsekot cilvēkiem, kas iebrauc no ārpuses. Līdz ar to ceļošanas atļaušana būtu praktisks solis, lai ļautu pārvietoties cilvēkiem iekšpusē un tādējādi palīdzētu mūsu ekonomikām ar tūrismu. Turklāt tas ir arī svarīgi psiholoģiski.
Es tikko lasīju, ka bez karantīnas iespējams ielidot Latvijā tikai tad, ja lido no Vatikāna. Nezinu, cik ir tiešo lidojumu no Vatikāna, taču domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai nākamajos mēnešos cilvēkiem ir, tā teikt, brīva telpa, kur pārvietoties, citādi situācija būs ļoti drūma. Mūsu ļaudis mīl brīvību, viņi grib apmeklēt tuvās ārzemes, kur doties pēc visiem veselības apsvērumiem ir relatīvi droši.
Bija ļoti interesanti redzēt, kā varējām attīstīt jaunus tūrisma projektus. Piemēram, jaunu prāmju reisu atklāšana tūristiem no Somijas. Tāpēc būtu ļoti labi, ja mēs varētu attīstīt šo “Baltijas burbuli” Baltijas valstīs un Somijā. Tas būtu ļoti praktisks un ļoti noderīgs projekts.
Vienlaikus, kad mums bija diskusijas par inficēto sliekšņa palielināšanu no 16 līdz 25 gadījumiem uz simt tūkstošiem, Latvija nebija gatava palielināt šo slieksni. Tagad mēs zinām, ka arī tas nebūtu palīdzējis. Taču kā jūs vērtējat šo Latvijas pozīciju, vai bijāt vīlies?
Nē! Mēs, protams, saprotam, ka šie ir nacionālās kompetences lēmumi, un bažas par savu cilvēku veselību un savas nācijas intereses ir ļoti saprotami argumenti. Vienlaikus mums bija iespējas ļoti atklāti apmainīties ar informāciju gan starp mūsu veselības aprūpes amatpersonām, gan man ar Baltijas kolēģiem. Svarīgi ir, lai mēs diskutējam, pat ja mūsu viedokļi atšķiras. Mēs vienmēr esam gatavi sarunām. Un, ja būs politiskā griba atjaunot “Baltijas burbuli”, visi no tā būs ieguvēji. Taču, protams, katram partnerim šajā projektā būs svarīgi nodrošināties ar drošības mehānismiem, lai neveicinātu vīrusa izplatīšanos.
Jūs arī pasniedzat balvu par Latvijas un Igaunijas valodu popularizēšanu. Kā jūs raksturotu saites starp mūsu valstīm? Jā, tagad nevaram viens otru apmeklēt, bet vai mēs, piemēram, zinām pietiekami par viens otru, vai tomēr ir vēl veidi, kā mēs varam varbūt kaut vai nedaudz vairāk uzzināt par to, kā dzīvo mūsu kaimiņi?
Pašlaik ir daudz problēmu saistībā ar šo “koronakrīzi”, taču domāju, ka šis ir arī ļoti pozitīvs mirklis.
Es jūtu, ka nav tuvāku draugu šīs krīzes laikā par mūsu Baltijas draugiem. Tāpēc mums jāizmanto šī inerce, lai uzlabotu mūsu draudzību dažādās jomās.
Šodien apmeklēju arī Līvu institūtu Latvijas Universitātē, kur mēs plānojam izveidot līvu stipendiju, esam vienojušies par ekonomikas balvas izveidošanu ar Latvijas ārlietu ministru. Un, ja mums izdosies izveidot “Baltijas burbuļa” otro versiju, būs ļoti daudz latviešu, kuri atklās jaunas vietas Igaunijā un otrādāk. Tā ir iespēja jaunai, brālīgai romancei starp mūsu valstīm.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Septembrī Latvijas noteikto "pašizolācijas valstu sarakstā" nonāca arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Tiesa, pašizolācijas prasības izņēmums noteikts attiecībā uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem.
Taču līdz ar oktobri arī Latvija sasniegusi plašākas Covid-19 izplatības slieksni.
