Turpinoties aktīvajai karadarbībai Ukrainas austrumos un dienvidos, turpinās arī starptautiskie centieni izbeigt nu jau vairāk nekā pusgadu ilgušo karu. Viens no aktīvākajiem Rietumu līderiem, kurš nevēlas atteikties no sarunu vešanas ar Krieviju, ir Francijas prezidents Emanuels Makrons. Arī šajā nedēļas nogalē viņš sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Kā paziņojuši Kremļa pārstāvji, jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama tikai tad, ja tiek ņemtas vērā Krievijas intereses drošības jomā. Tas paredz Krievijas suverenitātes atzīšanu pār Krimu, demilitarizācijas jautājumu atrisināšanu, kā arī Ukrainas valsts denacifikāciju un neitralitātes statusa noteikšanu Ukrainai.

Kā jau noprotams, Krievijas pozīcijā nekādu izmaiņu nav. Un arī Ukrainas nostāja ir nemainīga, tā ir gatava cīnīties par savu valstiskumu līdz pēdējam. Kā šodien paskaidrojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, Ukraina noteikti nepiekristu varas maiņai valstī apmaiņā pret mieru no Krievijas puses. Kuleba arī paskaidrojis, ka runa nav par kādu konkrētu personu nomaiņu, bet gan par visas Ukrainas izdzīvošanu.

Izdevums "The Financial Times" ziņo, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri gatavojas apturēt Eiropas Savienības vienošanos par atvieglotu vīzu režīmu ar Krieviju. Atsaucoties uz vairākiem sarunās iesaistītiem avotiem, izdevums ziņo, ka šādu lēmumu paredzēts apstiprināt divas dienas ilgās tikšanās laikā Prāgā, kas sāksies otrdien.

2007. gadā noslēgtās vienošanās saraušana nozīmēs to, ka Eiropas Savienības vīzas iegūšanai Krievijas pilsoņiem būs jāiesniedz lielāks skaits dokumentu, to noformēšana kļūs dārgāka un palielināsies arī vīzu gaidīšanas termiņš.

"The Financial Times" arī norāda, ka pašlaik dalībvalstu vidū nav vienprātības par papildu pasākumiem, piemēram, izsniedzamo vīzu skaita samazinājumu vai to pilnīgu apturēšanu, attiecinot šos ierobežojumus arī uz Baltkrievijas pilsoņiem.

Šengenas vīzu izsniegšanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem atbalsta trīs Baltijas valstis, Somija, Dānija un Čehija. Reaģējot uz šo valstu nostāju, pēdējo divu nedēļu laikā pieteikumu skaits Šengenas vīzas iegūšanai ir palielinājies par 40 procentiem.

Kā jau minēts, jautājumā par vīzu ierobežojumu attiecināšanu arī uz Baltkrievijas pilsoņiem vienotības nav. Taču, tā kā Baltkrievija atbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā un faktiski nodrošina savu teritoriju uzbrukumu veikšanai kaimiņvalstij, sankcijām būtu jāskar arī šī valsts.

Gaidāms, ka jau nedēļas sākumā Latvijas valdība plāno lemt par pārrobežu sadarbības līguma vienpusēju saraušanu ar Baltkrieviju.

Kā norāda VARAM, atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā.

Kā uzskata baltkrievu politikas analītiķis Artjoms Šraibmans, Rietumi jau iepriekš ir visai tuvredzīgi attiekušies pret šo reģionu, bet vīzu ierobežošana baltkrieviem likšoties kā viens no visneveiksmīgākajiem Eiropas Savienības soļiem. Kā norāda Šraibmans, atšķirībā no Krievijas, Baltkrievijas iedzīvotāju vairākums karu Ukrainā neatbalsta. Otrkārt, vīzu ierobežojums skars pašus eiropeiskāk noskaņotos baltkrievus, arī studentus un inteliģenci. Turklāt šādi ierobežojumi, visticamāk, mazinās Eiropas Savienībai labvēlīgu noskaņojumu Baltkrievijā un iedragās uzticību trimdā dzīvojošajai demokrātiskajai opozīcijai.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.