Robežu atvēršana
"Situācija kļūst arvien labāka.
Mums ir arī pieejams Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojums, kas apliecina, ka robežkontrole Šengenas zonā pašlaik vairs nav efektīvs veids, kā ierobežot epidēmiju. Turklāt visās dalībvalstīs ir ieviesti tādi ierobežojumi kā sociālā distancēšanās. Tādēļ mēs aicinām visas valstis pirmdien atcelt iekšējo robežkontroli."
Eiropas Komisijas iekšlietu komisāres Ilvas Johansones aicinājums noteikti ir ilgi gaidīts brīdis, īpaši ceļošanas ierobežojumu pamatīgi skartajai tūrisma nozarei. Tā cer, ka dažu mēnešu laikā piedzīvotos milzīgos zaudējumus izdosies kaut nedaudz kompensēt, atsākot tūrisma aktivitātes pirms karstākās ceļošanas sezonas.
Par ārējo robežu atvēršanu trešajām valstīm vēl gan runāt ir nedaudz pāragri. Lai arī teorētiski šim mērķim ir noteikts 1. jūlija termiņš, daudz kas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas ārpus Eiropas Savienības.
Taču, iespējams, ka daudz svarīgāka par tūrisma nozares glābšanu ir visas Šengenas zonas idejas glābšana. Galu galā - par vienu no Eiropas vienotības stūrakmeņiem uzskatītā brīvā kustība tika ierobežota tieši šīs krīzes laikā, daudzām dalībvalstīm uzņemoties iniciatīvu savās rokās, neņemot vērā Briseles iebildumus. Tagad Eiropas Savienība atkal cenšas uzņemties iniciatīvu, lai dalībvalstu vienotību neapdraudētu arī dažādas reģionālās brīvo robežu šūniņas, kā, piemēram, starp Baltijas valstīm.
"Brexit" sarunas
Lai arī Eiropas Savienības galvenā "Brexit" sarunvedēja Mišela Barnjē neapmierinātība pieaug ar katru nedēļu, arī pēc kārtējām sarunām ar britu partneriem viņš ir apņēmības pilns sarunas turpināt. Barnjē pat ir gatavs biežāk rīkot klātienes sarunas, kaut vai katru nedēļu, un piekrist kompromisiem, ja vien sarunās ar britiem būtu iespējams panākt progresu.
Taču Eiropas Parlaments piektdien gatavojas aicināt Apvienoto Karalisti steidzami pārskatīt savu sarunu pozīciju, īpaši uzmanību pievēršot tieši vienādā spēles laukuma principam. Šis princips esot kritiski svarīgs, lai vienošanās starp Londonu un 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm iegūtu Eiropas Parlamenta piekrišanu. Ja Londona nebūs gatava nodrošināt godīgu konkurenci un stingrus standartus vides aizsardzības un strādājošo tiesību jomā, Eiropas Parlaments cerēto vienošanos varētu arī bloķēt.
"Apvienotā Karaliste uzstāj, ka tā neprasa neko vairāk, kā vien labi zināmus precedentus. Taču patiesība ir tāda, ka daudzās jomās tā vēlas iegūt vairāk nekā Kanāda, Japāna vai jebkurš cits no mūsu brīvās tirdzniecības partneriem.
Daudzās jomās tā patiesībā vēlas saglabāt dalībvalsts priekšrocības bez jebkādiem ierobežojumiem. Tā grib izvēlēties vispievilcīgāko vienotā tirgus elementu bez jebkādām saistībām," komentēja Barnjē.
Cīņa ar dezinformāciju
Cīņa ar viltus ziņām un dezinformāciju politiskajā dienaskārtībā ir jau gadiem ilgi, taču šonedēļ Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova pirmo reizi atklāti nosauca vārdā valsti, no kuras nāk vislielākā ar Covid-19 pandēmiju saistītā dezinformācija. Tā ir Ķīna.
Jourova ir skaidri likusi noprast, ka Eiropas rīcībā ir pierādījumi par Ķīnas atbalstītām kampaņām, taču šādi pierādījumi netiek publiski atklāti.
"Melošana nav nekāds jaunumus un nav arī kaut kas tāds, no kā mums būtu jābaidās. Bet tas, kas mani baida, ir, ka mēs tik viegli noticam šiem meliem. Tādēļ mums kā sabiedrības locekļiem ir jākļūst noturīgākiem un kritiskākiem. Mums ir jāatbalsta brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, faktu pārbaudītāji un pētnieki. Un es ļoti gribētu šo uzsvērt, jo tas atšķir mūsu pieeju: es negribu radīt patiesības ministriju.
Pirms 1989. gada esmu jau dzīvojusi sistēmā, kur valdīja tikai viena oficiālā patiesība un nebija nekādas mediju, viedokļu vai pat domu daudzveidības," sacīja Jourova.
Eiropas Komisija jau tika asi nosodīta par to, ka tā vēl pirms ziņojuma publiskošanas ir centusies nedaudz pieklusināt pret Ķīnu pausto kritiku. Taču, lai arī dezinformācijas jautājumā kritika pret Ķīnu ir skaidra un atklāta, Eiropas augstā pārstāvja ārlietās Žozepa Borela paziņojums, ka Eiropa nevēlas iesaistīties aukstajā karā ar Ķīnu, tomēr liek uzdot jautājumus par Eiropas spējām pienācīgi pretoties Ķīnas darbībām.
