Tas palīdzēs dalībvalstīm radīt ātras un sakārtotas procedūras situācijas pārvaldībai, pilnībā ievērojot migrantu pamattiesības un starptautiskās saistības, tostarp tiesības netikt izraidītiem uz valstīm, kur viņiem draud vajāšana, paziņoja EK.
"Eiropas Savienība ir likusi skaidri saprast, ka centieni vājināt mūsu Savienību tikai nostiprinās mūsu solidaritāti citam ar citu," uzsver EK viceprezidents Margaritis Shins.
EK ierosinājums paredz, ka Latvija, Lietuva un Polija varēs pagarināt patvēruma pieteikumu reģistrācijas periodu līdz četrām nedēļām pašreizējo trīs līdz 10 dienu vietā.
Varēs vienkāršot izraidīšanas procedūru
Savukārt jaunu patvēruma pieprasījumu izskatīšanas termiņu varēs pagarināt līdz četriem mēnešiem, izņemot gadījumus, kad nav iespējams nodrošināt adekvātu atbalstu pieteikuma iesniedzējiem ar sarežģītām veselības problēmām.
Latvija, Lietuva un Polija varēs piemērot vienkāršotu un ātrāku procedūru to personu izraidīšanai, kuru patvēruma iegūšanas pieteikums tiks noraidīts.
Atvieglotie noteikumi drīkstēs būt spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Noteikumi attieksies uz trešo valstu pilsoņiem, kuri nelegāli šķērsos Baltkrievijas un ES dalībvalstu robežu, vai tiem, kuri mēģinās iekļūt valstī caur oficiālajiem robežšķērsošanas punktiem.
"Lai aizsargātu mūsu robežas un cilvēkus, mēs sniedzam elastību un atbalstu dalībvalstīm, lai risinātu šo ārkārtējo situāciju, neatsakoties no cilvēktiesību ievērošanas," vēsta ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.
Viņa piebilda, ka cīņā pret hibrīduzbrukumu tiks izmantotas arī sankcijas pret Baltkrievijā valdošo režīmu, kā arī diplomātiskie centieni pārliecināt trešās valstis, lai tās pārtrauktu migrantu lidojumus uz Baltkrieviju. Tāpat plānots arī reformēt Šengenas zonas noteikumus.
Esmu gatavs mirt, bet Irākā neatgriezīšos
Tikmēr ik dienu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežsargi ziņo par jauniem mēģinājumiem nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienībā. Lietuvā aizvadītajā diennaktī atraidīti 35 cilvēki.
Atpakaļ nosūtīto migrantu skaitā nav iekļauti 14, kuru situāciju Lietuvas varasiestādes turpina izskatīt. Četri vīrieši, četras sievietes un seši nepilngadīgie tika atrasti Varēnas rajonā apmēram 300 metru attālumā no Baltkrievijas robežas. Viņi apgalvo, ka mērķis ir Eiropa.
"Mēs nevēlamies atgriezties Irākā. Nē. Vienkārši vēlamies doties uz kādu drošu vietu, saprotiet. Tāpēc, ka es neesmu tur drošībā. Mana ģimene nav drošībā. Ja šeit nomiršu, ar to samierinos. Bet nevēlamies atgriezties," stāsta viens no migrantiem.
Aizturētajā migrantu grupā ir 12 Irākas un divi Somālijas pilsoņi. Tagad turpinās šo cilvēku iztaujāšana, pēc kuras Lietuvas varasiestādes lems par tālāko rīcību.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
