Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē žogs 134 kilometru garumā, atzīmēja ministrijā. Lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi, jānodrošina autoruzraudzība un būvuzraudzība, jāveic būvprojekta izmaiņas, augošu koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība, kā arī citas darbības, minēts ziņojumā.
Ministrijas ziņojumā norādīts, ka Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro, taču ministrija akcentējusi, ka šī summa ir indikatīva, jo atsevišķas cenas inflācijas un specifisku risinājumu dēļ var mainīties.
Tikmēr Latvijas – Krievijas robežas nepabeigtās infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt 11 347 412 eiro, tomēr arī šī summa ir indikatīva.
Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu apstākļos, kad nav iespējams radīt citus robežas pārkāpšanas šķēršļus, ministrija atzīmē, ka ir iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu žogu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas. Pagaidu žoga konstrukcija varētu būt no ruļļveida žiletes tipa dzeloņstieples, izvietojot to uz metāla stieņiem divos vai trijos līmeņos.
Paredzēts, ka dzeloņstiepļu žoga izbūve varētu notikt 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri. Indikatīvās izmaksas – 1 729 421 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.
Uzstādīto pagaidu žogu turpmāk varētu arī izmantot valsts robežas joslā plānotā žoga izbūvē.
Līdz šim, pamatojoties uz 2018. gada 17. jūlijā noslēgto vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi, kā rezultātā ir izbūvēti četri tilti, kas šobrīd ir nododami ekspluatācijā.
Lai turpinātu realizēt valsts robežas infrastruktūras izbūvi, ir nepieciešams izvēlēties būvuzņēmēju, lai izbūves darbus varētu uzsākt jau šogad. Ministrija iecerējusi, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra veiks iepirkumus, kuriem netiks piemērota procedūra Publisko iepirkumu likumā, nodrošinot attiecīgo pakalpojumu sniedzēju izvēli no vairāku iespējamo pretendentu vidus. Ņemot vērā pašreizējo saspringto situāciju uz valsts robežas, Iekšlietu ministrija paredzējusi, ka iepirkums tiktu organizēts tā, lai tiktu “efektīvi nodrošināta robežas apsardzības spēju celšana” valsts interešu aizsardzībai.
Tomēr iepirkumā tiks nodrošināta konkurence. Lai mazinātu riskus robežapsardzības infrastruktūras izbūves procesā, tiks lūgts atzinums Valsts drošības dienestam par iespējamiem attiecīgo pakalpojumu sniegšanas pretendentiem.
KONTEKSTS:
Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Pēdējās četrās dienās par Latvijas – Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu kopumā aizturētas 218 personas. Par valsts austrumu robežas nelikumīgu šķērsošanu pērn aizturēts septiņreiz mazāk cilvēku nekā pēdējās četrās dienās.
Līdz ar to iekšlietu ministre ierosināja izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Trešdien, 4. augustā, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par") paziņoja, ka Latvija plāno aŗī pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.
