LTV raidījums “Pasaules panorāma” piedāvā atskatu uz krīzes cēloņiem un to, kā migrantu pieplūdums ar katru mēnesi kļuvis arvien lielāks.
Lukašenko konflikts ar opozīciju un kaimiņvalstīm
2020. gada augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās par uzvarētāju tika pasludināts vairāk nekā 25 gadus pie varas esošais Aleksandrs Lukašenko. Baltkrievijas opozīcija vēsta, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti tika viltoti, lai novērstu opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas uzvaru.
Pēc vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti, pilsētu ielās izgāja desmitiem tūkstošu cilvēku, bet represīvais Lukašenko režīms ar spēku apspieda protestus, kas līdz ziemai jau bija pieklusuši. Opozīcijas līderi ar Cihanousku priekšgalā bija spiesti doties trimdā. Galvenokārt viņi apmetušies Baltkrievijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Polijā, un tieši šīs valstis Lukašenko režīms visvairāk cenšas ietekmēt, novirzot uz tām migrantu plūsmu.
Eiropas Savienība jau vairākas reizes ieviesusi jaunas sankcijas pret Lukašenko režīmu; sankcijas tika pastiprinātas pēc incidenta maijā, kad Baltkrievija piespieda “Ryanair” pasažieru lidmašīnu nolaisties Minskā, lai varētu apcietināt vienu no pasažieriem, opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču.
"Tūristi" ar aviobiļeti vienā virzienā
Pēc starptautiska nosodījuma un ekonomisko sankciju draudiem Lukašenko paziņoja, ka vairs neliegs migrantiem šķērsot robežu ar Eiropas Savienības valstīm.
Baltkrievija mīkstināja ieceļošanas prasības “tūristiem” no Tuvo Austrumu valstīm; tika atklāti jauni avioreisi, kas migrantus no Irākas un citām valstīm nogādāja līdz Baltkrievijai. Baltijas valstu un Polijas varasiestādes vēsta, ka Minska apzināti veicina migrantu ierašanos Baltkrievijā, solot, ka tālāk viņi varēs nokļūt Eiropas Savienībā.
Baltkrievijas drošības dienesti nereti pavada migrantus līdz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežai, sniedzot instrukcijas, kā šķērsot robežu.
Lietuva, kas devusi patvērumu vadošajiem Baltkrievijas opozīcijas līderiem, jūnijā sāka ziņot par netipisku nelegālās migrācijas plūsmas pieaugumu.
Lietuvā ik dienu aizturēto migrantu skaits jūlijā bija mērāms desmitos, bet uz mēneša beigām jau simtos. Augustā aizturēto atzīmei pārsniedzot 4000 un sasniedzot patvēruma meklētāju centru kapacitātes limitus, Lietuva pieņēma lēmumu vairs nelaist migrantus pāri robežai, bet spiest viņus atpakaļ uz Baltkrieviju. Tas ievērojami samazināja robežpārkāpēju skaitu.
Lietuva turpina būvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju. Tomēr joprojām ik dienu tiek reģistrēti desmitiem mēģinājumu šķērsot robežu. Pēdējās dienās atkal vērojama pieauguma tendence.
Plūsma uz Latviju nav bijusi tik liela
Augusta sākumā nelegālās migrācijas spiediens pārvirzijās uz Latviju un Poliju. Latvija uzreiz pieņēma lēmumu nelaist migrantus iekšā savā teritorijā. Pie mums migrantu skaits, kas mēģina šķērsot Latvijas robežu, bijis salīdzinoši mazāks, bet arī Latvijas robeža ar Baltkrieviju ir četrreiz īsāka nekā Lietuvai (173 km pret 679 km).
Turklāt jāņem vērā, ka migrantu galamērķis ir ne jau Baltijas valstis un Polija, bet gan bagātā Vācija, kas pēdējos gados uzņēmusi lielu skaitu patvēruma meklētāju. Ceļš uz Vāciju migrantiem caur Poliju un Lietuvu ir taisnāks nekā caur Latviju.
Kopš 10. augusta, kad Latvija izsludināja ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju, no robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk nekā 2000 cilvēku, bet humānu apsvērumu dēļ ielaisti 62. Šogad kopumā aizturēti 414 cilvēki, lielākā daļa vasaras mēnešos.
Caur Poliju dodas uz Vāciju
Krietni lielāku nelegālās migrācijas spiedienu kopš augusta izjutusi Polija.
Polijas robežsardze kopš gada sākuma reģistrējusi gandrīz 32 000 mēģinājumu nelegāli šķērsot robežu no Baltkrievijas – gandrīz visi šie gadījumi notikuši pēdējo trīs mēnešu laikā. Oktobrī vien reģistrēti vairāk nekā 17 000 gadījumu.
Jau divus mēnešus Polijas pierobežas zonā ar Baltkrieviju ir spēkā ārkārtas stāvoklis. Tagad situācija strauji saasinājusies – pirmdien uz robežu devās simtiem migrantu liela kolonna, pie robežas izveidots plaša apmetne, notikuši mēģinājumi sagraut dzeloņstiepļu žogu un pārkļūt robežai.
Migranti, kam izdevies nelikumīgi no Baltkrievijas iekļūt kaimiņvalstīs, tālāk pārsvarā dodas uz Vāciju, kas arī pēdējos trīs mēnešos izjūt pieaugošu migrantu plūsmu no austrumiem.
Ja šī gada pirmajos sešos mēnešos Vācijas robežsargi uz Polijas robežas bija reģistrējuši vien nepilnus 30 mēģinājumus nelikumīgi iekļūt Vācijā, tad kopš augusta tie jau ir simti un tūkstoši mēģinājumu.