Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Imigrantu izmitināšanas iespējas izsmeltas

Dienas ziņas

Lietuvā protestē pret ierobežojumiem nevakcinētajiem

Izsludina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā

Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju

Latvija līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. To otrdien, 10. augustā, lēma valdība.

ĪSUMĀ:

  • No 11. augusta līdz 10. novembrim LatvijasBaltkrievijas pierobežā izsludināta ārkārtējā situācija. 
  • Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
  • Robežsardzei būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.
  • Ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Ārkārtējā situācija uz Baltkrievijas robežas izsludināta no 11. augusta līdz 10. novembrim četrās administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. To paredz atbalstītais iekšlietu ministrijas rīkojuma projekts. 

Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pieņemts, ņemot vērā konstatēto Latvijas – Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu. Līdz šī gada 9. augustam valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas 343 personas. Tostarp no 1. jūnija līdz 9. augustam aizturēti 220 nelegālie migranti.

Vienlaikus lēmums pieņemts, pamatojoties arī uz kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu uz Lietuvas – Baltkrievijas robežas, kur līdz 9. augustam fiksēti 4112 nelikumīgi šķērsošanas gadījumi.

Rīkojuma projekts nosaka pienākumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai (VP) sniegt palīdzību Valsts robežsardzei robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu Latvijas – Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Tāpat robežsardze, NBS un VP būs tiesīgas robežu nelikumīgi šķērsojušām personām dot rīkojumu atgriezties valstī, no kuras persona ieradusies Latvijā. Kārtībsargi būs tiesīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka robežu nelegāli šķērsojusī persona izpilda šo rīkojumu. Starp šiem pasākumiem minēts, ka

robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.

Tāpat noteikts, ka ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņem personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija norādījusi, ka NBS būs jānodrošina vieta un infrastruktūra, kur būtu izmitināmas personas, kas nelikumīgi šķērsojušas robežu, kā arī personas, kas ieradušās no Baltkrievijas un iesniegušas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. 

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka šo apstākļu kombinācijai vajadzētu būt efektīvai.

Kariņš norādīja: "Ar šādu lēmumu mēs faktiski slēdzam Latvijas un Baltkrievijas robežu, un, ja kāds cenšas to šķērsot nelikumīgi, tad šī persona tiek laipni, bet noteikti atgriezta teritorijā, no kuras nākusi.

Premjers un tieslietu ministrs par ārkārtējo situāciju pierobežaJānis Kincis

Šis, manuprāt, ir ļoti nozīmīgs un izlēmīgs solis, tas ir skaidrs ne tikai mūsu valsts iedzīvotājiem, bet arī mūsu kaimiņzemēm un starptautiski, ka Latvija nepieļaus nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tas ir nozīmīgi arī Eiropas Savienības kontekstā, jo Latvijas un Baltkrievijas robeža ir viena no Eiropas Savienības ārējām robežām."

Savukārt tieslietu ministrs atzina: "Svarīgi apzināties, ka pieņemam šo rīkojumu faktiski pieteikta hibrīdkara apstākļos, jo Baltkrievijas režīma faktiskais vadītājs publiski izteicies, ka gatavs līdzdarboties Eiropas pārplūdināšanā ar bēgļiem. Tāpēc būtiski, ka mūsu robežsargiem ir dotas pilnvaras un tās izteiktas skaidri."

Likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” minēts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam (MK) ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina MK uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu MK atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Lai arī ārkārtējā situācija tiek izsludināta pēc valdības lēmuma, tā vēl būs jāapstiprina Saeimai, kura to varētu darīt šonedēļ, 12. augustā, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja vairāki deputāti. Koalīcijas pārstāvji iepriekš norādīja, ka robežsargu pilnvaru palielināšana un austrumu robežas paātrināta izbūve ir valdību veidojošo politisko spēku prioritāte.

KONTEKSTS:

Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Pēdējās četrās dienās par Latvijas – Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu kopumā aizturētas 218 personas. Par valsts austrumu robežas nelikumīgu šķērsošanu pērn aizturēts septiņreiz mazāk cilvēku nekā pēdējās četrās dienās.

Līdz ar to iekšlietu ministre ierosināja izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Trešdien, 4. augustā, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par") paziņoja, ka Latvija plāno arī pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt