Cerība izvest ievainotos no «Azovstaļ»; Zviedrijas soļi uz NATO. Aktuālais 16. maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 82. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi 

  • Vismaz četri cilvēki nogalināti Krievijas spārnotās raķetes uzbrukumā atpūtas bāzei Odesas apgabalā. Bojāgājušo vidū ir arī bērns.
  • Ukrainā smagākās kaujas joprojām norisinās valsts dienvidaustrumos. Luhanskā sarežģītākā situācija ir Severodoneckas apkaimē, pie kuras apdzīvotās vietās pilsētas pievārtē notiek kaujas, Krievijas armijai cenšoties pietuvoties Severodoneckai. Militāristi un eksperti min, ka Severodonecka pašlaik varētu būt galvenais Krievijas spēku mērķis, cenšoties pabeigt Luhanskas apgabala ieņemšanu. Ukrainas spēku kontrolē atrodas 10% Luhanskas apgabala.
  • Lai gan Krievijas spēki līdz šim nav guvuši būtiskus panākumus, Ukraina Donbasā sagaida jaunus Krievijas armijas vienību uzbrukumus.
  • Dienvidos esošās Krivijrihas militārās administrācijas vadītājs Aleksandrs Vilkuls norādījis, ka, nesekmīgi īstenojot savus plānus, krievu iebrucēji turpina ”izdedzinātās zemes taktiku” un apdzīvoto vietu masveida apšaudīšanu. Respektīvi, posta visu pēc kārtas. Pašā Krivijrihā situācija gan esot stabila un pilsētā tiek nostiprināta aizsardzība.
  • Krievijas Aizsardzības ministrijā paziņoja, ka Mariupoles rūpnīcā “Azovstaļ” esošos ievainotos Ukrainas karavīrus izvedīs uz pašpasludinātās Doneckas “tautas republikas” teritoriju.

  • Ukrainas spēki ir veiksmīgi atspieduši Krievijas karaspēku no valsts otrās lielākās pilsētas Harkivas un tās tuvējiem rajoniem, ziņo Ukrainas amatpersonas.

  • Krievijas armija turpina uzbrukuma operācijas Donbasā, un svētdien atsisti pieci ienaidnieka uzbrukumi. Kaujās iznīcināti 84 iebrucēji, viens tanks, viens helikopters un četras kājnieku kaujas mašīnas.

Civiliedzīvotāji

  • Krievijas okupanti saņēmuši Kremļa rīkojumu ieņemtajās Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās pēc dažiem mēnešiem rīkot referendumu, pavēstīja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko. Neesot gan vēl skaidrs, par ko tieši plāno referendumu.
  • Kopš Krievijas iebrukuma bēgļu gaitās no Ukrainas devušies 6,11 miljoni cilvēku, bet gandrīz 1,7 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.


Starptautiskie notikumi

  • Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies Starptautiskās Krimināltiesas 42 izmeklētāji. Par to paziņojis Krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hāns, kurš atzinis, ka tā ir skaita ziņā lielākā misija, kopš viņš ir amatā. Izmeklētāju komandā ir 30 speciālisti no Nīderlandes, tostarp tiesu medicīnas eksperti un analītiķi, kuri "atklās faktus un noskaidros patiesību".
  • Jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem, atsaucoties uz NATO amatpersonu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg". Iepriekšējā stratēģiskajā koncepcijā 2010. gadā Krievija tika dēvēta par partneri. Topošajā dokumentā arī apskatīs, kā vislabāk atbalstīt kaimiņvalstis, kas var saskarties ar agresiju. Dokumenta galīgo versiju plāno apstiprināt alianses samitā jūnijā Madridē.
  • Ātrās ēdināšanas uzņēmums “McDonald’s” pametīs Krievijas tirgu, pievienojoties daudzām citām ārvalstu kompānijām, kas iestājas pret Krievijas agresiju Ukrainā. Jau iepriekš 850 Krievijā esošie “McDonald’s” restorāni tika slēgti, taču tagad uzņēmums ir uzsācis sava biznesa pārdošanu. “McDonald’s” vēlas pārdot visus savus restorānus vietējam pircējam un centīsies panākt, lai jaunais īpašnieks pieņem darbā esošos 62 tūkstošus darbinieku. Pašlaik uzņēmums no saviem restorāniem noņem izkārtnes ar „McDonald’s” logo un runā ar potenciālo pircēju, kura vārds netiek atklāts.

    “McDonald’s” Krievijā strādāja vairāk nekā 30 gadu, un tas bija viens no pirmajiem Rietumu uzņēmumiem, kas uzsāka darbu Krievijā.

“McDonald’s” pametīs Krievijas tirgu
00:00 / 00:32
Lejuplādēt
  • Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, paziņoja Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone.

  • Krievija neuzskata Somijas un Zviedrijas lēmumus iestāties NATO par draudiem, taču NATO militārās infrastruktūras izvietošana šajās valstīs var izprovocēt atbildi no Maskavas, paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
    Pirms tam līdzīgi izteicās preses sekretārs Dmitrijs Peskovs: “Jūs pieminējāt Ukrainu, bet mums nav teritoriālo strīdu ne ar Somiju, ne Zviedriju. Tikmēr Ukraina potenciāli varētu kļūt par NATO dalībvalsti, un tad Krievijai būtu teritoriāls strīds ar valsti, kura ir alianses dalībniece. Kas nes milzīgus, milzīgus riskus visam kontinentam."


Kas notika 15. maijā


KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti