ASV apturēs finansējumu Pasaules Veselības organizācijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps paziņojis par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) finansēšanas apturēšanu. Pēc prezidenta domām, šī Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli. Tikmēr ANO ģenerālsekretārs, kā arī PVO vadītājs uzsver, ka patlaban nav īstais laiks, lai samazinātu resursus organizācijai.

ĪSUMĀ:

  • Tramps apturēs finansējumu PVO.
  • Tramps PVO vaino simpātijās Ķīnai.
  • Aģentūras "Associated Press" rīcībā nonākuši Ķīnas iekšējie dokumenti, kas liecina par vilcināšanos atklāt informāciju par saslimušajiem.
  • Arī Japānas ārlietu ministrs kritizējis PVO.
  • Organizācijas vadītājs, kā arī ANO ģenerālsekretārs aicina koncentrēties uz cīņu ar Covid-19.
  • Trampa politiskie pretinieki saka, ka prezidents izmanto PVO kritizēšanu politisku motīvu vadīts.
  • "The New York Times" kritizē Trampu par pārāk vēlu reakciju uz Covid-19 ASV.
  • Par spīti visam Tramps jau runā par štatu "atvēršanu", atceļot Covid-19 ierobežojumus.

ASV apturēs finansējumu Pasaules Veselības organizācijai
00:00 / 03:33
Lejuplādēt

Tramps paziņoja, ka finansējums apturēts uz laiku, kamēr tiek veikta pārbaude par PVO lomu koronavīrusa izplatības nepareizā pārvaldībā un slēpšanā.

Pirmo reizi Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps par finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai runāja 7. aprīlī. Toreiz viņš paziņoja, ka apsver šādu soli. Tāpat viņš apsūdzēja šo Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā. ASV ir lielākā iemaksu veicēja organizācijā. Pērn Savienotās Valstis iemaksājušas 400 miljonus ASV dolāru, kas ir nepilni 15% no organizācijas kopējā budžeta. Saskaņā ar organizācijas tīmekļa vietnē pausto, Ķīna laikā no 2018. līdz 2019. gadam veica iemaksas gandrīz 76 miljonu ASV dolāru apmērā un vēl aptuveni 10 miljonus iemaksāja brīvprātīgi.

Otrdien Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu:

“Šodien esmu uzdevis savai administrācijai apturēt finansējumu Pasaules Veselības organizācijai, kamēr tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu tās lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā. Kā organizācijas vadošajam sponsoram, Savienotajām Valstīm ir pienākums uzstāt uz pilnīgu atbildības ievērošanu.”

Tramps paziņojuma laikā skaidroja, ka organizācija esot slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli. Prezidents uzsvēra – ja organizācija būtu izdarījusi savu darbu, lai medicīnas eksperti nokļūtu Ķīnā, lai objektīvi novērtētu situāciju uz vietas un norādītu uz Ķīnas pārredzamības trūkumu, uzliesmojums varēja būt ierobežots jau tur un nāves gadījumu skaits būtu mazāks.

“Viens no visbīstamākajiem un dārgākajiem Pasaules Veselības organizācijas lēmumiem bija postošais lēmums iebilst pret ceļošanas ierobežojumiem no Ķīnas un citām valstīm. Pasaules Veselības organizācija izgāzās šajā pamatpienākumā, un tā jāsauc pie atbildības… Pēc visām šīm desmitgadēm, ir laiks,” sacīja Tramps.

Pasaules veselības organizācijas kritiķi uzskata, ka tā vīrusa izplatīšanās sākumā piesedza Ķīnas varasiestādes, kas jau apzinājās situācijas nopietnību, bet vēl neizplatīja oficiālus brīdinājumus. Aģentūras "Associated Press" rīcībā nonākuši Ķīnas iekšējie dokumenti, kas liecina, ka sabiedrība tika brīdināta tikai nedēļu pēc tam, kad varasiestādes bija konstatējušas jau vairākus tūkstošus saslimšanas gadījumu. Veselības organizācija arī kritizēta par pandēmijas oficiālu izsludināšanu tikai 12. martā. 

Arī Japānas ārlietu ministrs Taro Aso sašutumā pat mēneša sākumā sacīja, ka Pasaules Veselības organizāciju vajadzētu pārsaukt par Ķīnas veselības organizāciju. Replika izskanēja pēc tam, kad dalība organizācijā tika kārtējo reizi liegta Ķīnas ideoloģiskajai pretiniecei Taivānai.

Organizācija kritizēta arī vēsturiski – īpaši no 2000. līdz 2017. gadam, kad organizāciju vadīja Ķīnas pilsone Margareta Čana. Tikmēr tagadējais organizācijas vadītājs Tedros Gebrejesuss aicinājis izvairīties no  vainīgo meklēšanas krīzes laikā. Tiesa, tieši Ķīna bija viena no galvenajām valstīm, kas aktīvi atbalstīja viņa kandidatūru organizācijas ģenerāldirektora amatam.

"Kad es saku, ka mums karantīnā ir jāieliek politizēšana, es saprotu, ka mediji daudzās valstīs piemet pagali šim ugunskuram. Lūdzu, mobilizējieties visā pasaulē, lai cīnītos pret šo kopējo un neredzamo ienaidnieku. Lūdzu, atbalstiet vienotību, lai vīrusu nospiestu uz ceļiem. Tas ir bīstams. Beigsim spēlēties ar uguni!" sacīja Gebrejesus.

Arī ANO ģenrēlsekretāts Antoniu Gutērrešs nosodījis Trampa lēmumu, uzsverot, ka starptautiskajai sabiedrībai patlaban ir jāsadarbojas, lai apturētu pandēmiju un novērstu tās postošās sekas.

Taču vienlaikus ASV prezidenta Trampa politiskie pretinieki ceļ trauksmi par to, ka viņš izvēlējies sākt vārdu karu pret Pasaules Veselības organizāciju un uzturēt nemainīgi augstu spriedzi attiecībās ar Ķīnu sev izdevīgu politisku iemeslu dēļ. Turklāt laikā, kad pats tiek vainots par gauso reakciju uz vīrusa izplatīšanos.

"Tas, kas pašlaik rada neizpratni, ir lēmums Ķīnas vainošanu izvirzīt kā prioritāti laikā, kad nepieciešams runāt par testēšanu, ārstēšanu un karantīnas centru celšanu. Ārpolitika ir svarīga, neviens institūts to nenoliegs, taču Ķīnas saukšana pie atbildības ir kas tāds, ko viegli varētu izdarīt pēc pāris mēnešiem, kad saslimšanas gadījumi ASV būs kritušies," norādīja Vilsona centra pētniece Rui Žona.

"The New York Times" šajās dienās publicējis prezidentu apsūdzošu žurnālistisko pētījumu, argumentējot, ka prezidents vilcinājies ar sākotnējiem lēmumiem un ilgstoši pretojies ekspertu rekomendācijām. Tramps, kurš pats bieži kritizējis "The New York Times", savu reakciju uz vīrusa izplatību nikni aizstāvējis.Tikmēr viņa kampaņa publicējusi jaunu politisko reklāmu, kurā viņa konkurents rudenī gaidāmajās vēlēšanās - Džo Baidens - kritizēts tieši par pielaidīgo attieksmi pret Ķīnu. Liecinot, ka cīņa pret komunistisko valsti un tās ietekmi starptautiskajās organizācijās būs viens no galvenajiem viņa pieturas punktiem politiskajā cīņa par palikšanu prezidenta amatā.

Vīruss vissmagāk šobrīd skāris tieši Amerikas Savienotās Valstis, kur konstatēti vairāk nekā 600 000 inficēšanās gadījumi un teju 26 000 nāves gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā ir reģistrēti 2228 jauni nāves gadījumi ar Covid-19, kas ir pasaulē lielākais jauno upuru skaits vienā diennaktī kopš globālās pandēmijas sākuma. Tomēr preses konferencē Tramps paziņoja, ka daži štati jau līdz maijam varētu sākt atcelt noteiktos ierobežojumus.

“Plāni valsts atvēršanai ir teju izstrādāti, un drīz mēs ar visiem dalīsimies detaļās un vadlīnijās. Es ļoti drīz runāšu ar visiem 50 štatu gubernatoriem. Pēc tam es autorizēšu katra atsevišķa štata gubernatoru ieviest spēcīgu štata atvēršanas plānu visatbilstošākajā laikā un veidā. Tas būs ļoti drīz, varbūt pirms 1. maija. Tas attieksies uz dažiem štatiem, un būtībā ir 20 štati, kas ir ļoti labā stāvoklī. Un domāju, ka drīz varēsim tos atvērt un tiem sekos citi,” stāstīja Tramps.

Baltais nams otrdien arī paziņoja, ka Savienoto Valstu prezidents ceturtdien sasauks “Lielā septiņnieka” jeb G7 valstu līderu videosanāksmi, lai koordinētu reakciju uz jauno koronavīrusu. Šī būs otrā reize kopš marta, kad G7 līderi videokonferencē apspriedīs Covid-19.

KONTEKSTS:

Jaunais koronavīruss, kas izraisa "Covid-19", sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Martā PVO pasludināja, ka Covid-19 sasniedzis globālās pandēmijas līmeni. Daudzviet pasaulē atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti