Pēdējo piecu gadu laikā Austrālijā premjerministri ir mainījušies jau piecas reizes. Tas galvenokārt izskaidrojams ar vēlēšanu sistēmas īpatnībām. Proti, valdošās partijas iekšienē kāds no pretendentiem var pieteikt savas pretenzijas uz premjera posteni un, ja balsojumā tiek gūta uzvara, šis cilvēks arī kļūst par nākamo premjerministru.
Tā 2010.gadā Leiboristu partijas kandidāte Džūlija Gillarda no amata gāza tā brīža premjeru Kevinu Radu, taču 2013.gadā Rads savu amatu ar šādu pašu procedūru no Gilardas atguva. Mēnesi vēlāk vispārējās vēlēšanās gan uzvaru guva pašlaik pie varas esošā Liberālā partija ar tās līderi Toniju Ebotu priekšgalā.
Taču pēdējā laikā Tonija Ebota popularitāte Austrālijā sāka strauji kristies, un sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka ar viņa darbību nebija apmierināti aptuveni 63% no iedzīvotājiem.
Viņa vadībā bieži vien grūti izprotamu politisku lēmumu dēļ ir sākusi samazināties arī Liberālās partijas popularitāte, mēģinājumi uzlabot ekonomiskos rādītājus nav bijuši veiksmīgi, turklāt premjeram neizdevās arī apturēt informācijas noplūdi partijas iekšienē.
Ja februārī partijas vadītāja vēlēšanās viņam savas pozīcijas tomēr izdevās nosargāt, tad tagad Ebots savu amatu ir zaudējis bijušajam valdības ministram Malkolmam Tērnbulam.
Jau ilgu laiku Tērbuls tika uzskatīts par vienu no reālākajiem Tonija Ebota konkurentiem uz valdības vadītāja posteni, un šāda iespēja pastiprinājās brīdī, kad viņš pameta komunikāciju ministra posteni, lai pievērstos cīņai par Liberālās partijas vadītāja posteni. Starp citu, arī Malkolmam Tērnbulam šī cīņa nav sveša, jo, Liberālajai partijai darbojoties opozīcijā 2008. un 2009.gadā, viņš partijas vadības grožus bija spiests nodot tieši Tonijam Ebotam.
Kā savas kampaņas laikā paziņoja nu jau jaunievēlētais liberāļu līderis, ar tādu premjerministru kā Tonijs Ebots pašreizējā koalīcija nākamajās vēlēšanās noteikti zaudētu. Pēc viņa vārdiem, pašreizējā valdība nespēj uzņemties nepieciešamo ekonomisko līderību, turklāt nespēj iedzīvotājiem skaidri izskaidrot dažādus sarežģītus jautājumus un nespēj nospraust skaidru turpmākās darbības kursu. Pēc pirmdien gūtās uzvaras Malkolms Tērnbuls paziņojis, ka liberāļu vadītā koalīcija arī turpmāk atbalstīs pašreizējo nostāju, piemēram, klimata pārmaiņu jautājumā. Partija un valdība vislielāko uzmanību pievērsīšot brīvībai, indivīdiem un tirgum, vienlaicīgi norādot, ka pašlaik nav nepieciešams sarīkot ārkārtas vēlēšanas.
Kā norāda britu raidsabiedrība BBC, pašas partija iekšienē Tērnbulam gan var nākties saskarties ar visai sīvu pretestību, jo daudzi no partijas biedriem nav apmierināti ar viņa nostāju klimata pārmaiņu jautājumos, kā arī neatbalsta viņa atbalstu geju laulību legalizēšanai. Turklāt Tērnbuls, kā bijušais baņķieris, ir visai turīgs, kas varētu raisīt nepatiku vienkāršajos austrāliešos. Taču pats jaunais partijas līderis norādījis - lai būtu par labu līderi 2015.gadā ir jābūt spējīgam pulcināt ap sevi atbalstītājus, cienot viņu prātu un veiksmīgi izskaidrojot dažādus sarežģītus jautājumus.
