Šajās dienās vairāku valstu politiķi pauduši gatavību atzīt Palestīnu kā neatkarīgu valsti vai vismaz apsvērt šādu iespēju nākotnē.
Gazas civiliedzīvotāju ciešanas palielina atbalstu palestīniešiem
Pasaules plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos katru dienu redzamas ziņas par notiekošo Tuvajos Austrumos. Pēdējo mēnešu laikā vērojams pieaugošs atbalsts palestīniešiem, ņemot vērā to, ka Izraēlas armijas rīcība Gazas joslā tieši ietekmē civiliedzīvotājus.
Desmitgadēm ilgstošajā Izraēlas un palestīniešu konfliktā virknē valstu gan sabiedrības, gan arī politiķu atbalsts ir tieši palestīniešu pusē. Apsvērumi katrā gadījumā ir atšķirīgi, piemēram, vēsturiskās līdzības vai ideoloģiska rakstura.
Tomēr pēdējā laikā aktīvāk par atbalstu neatkarīgas Palestīnas valsts atzīšanai dzirdams ne tikai musulmaņu valstīs, bet arī Rietumu pasaulē.
Piemēram, Austrālijas ārlietu ministre Penija Vona otrdien uzrunā Austrālijas Nacionālajā universitātē deva mājienu par Austrālijas nodomu atzīt Palestīnu kā neatkarīgu valsti. Tas dotu impulsu vienoties par Izraēlas un Palestīnas līdzāspastāvēšanas risinājumu.
Austrālija atbalsta divu valstu risinājumu
Trešdien ministre intervijā Austrālijas raidsabiedrībai ABC atbildēja uz žurnālistes jautājumu, vai Austrālija ir gatava atzīt Palestīnas valstiskumu.
"Mēs šādu lēmumu neesam pieņēmuši. Es vēlos diskusiju, kurā mēs skatāmies, kas notiek starptautiskajā sabiedrībā, kurā ir ļoti svarīgas debates par to, kā nodrošināt ilgstošu mieru reģionā, kas ir piedzīvojis tik daudz konfliktu," teica Vona.
"Protams, ir šis konflikts. Mums jāredz, ka "Hamās" atbrīvo ķīlniekus, mums jāredz atdzīvināta palestīniešu pašpārvalde, mums nekavējoties jāredz humānais pamiers. Mums vajag visas šīs lietas nekavējoties.
Bet es runāju par to, ka galu galā miers un drošība Izraēlai tiks sasniegta, ja tai līdzās būs Palestīnas valsts," uzskata Vona.
Ārlietu ministres nostāja sakrīt ar viņas pārstāvētā politiskā spēka – Austrālijā valdošo leiboristu – pagājušajā gadā pieņemto programmu. Tajā ir punkts, kas pauž atbalstu Izraēlas un Palestīnas līdzāspastāvēšanai, un aicina valdību atzīt neatkarīgu Palestīnas valsti. Eksperti norāda, ka komentāri var būt domāti ne tikai starptautiskajai sabiedrībai, bet arī iekšējai auditorijai Austrālijā.
Eiropā mēģina rast vienotu nostāju
Tikmēr Eiropā gatavību atzīt Palestīnas valsti pēdējā laikā pauduši Spānijas un Īrijas līderi.
Īrijas ārlietu ministrs Maikls Mārtins šādu ieceri izteica otrdien Īrijas parlamentā. Viņš teica, ka pēdējā pusgada laikā ir runājis ar vairāku valstu ministriem par kopīgu palestīniešu valsts atzīšanu.
"Mēs vienojāmies, ka, graujot Oslo vienošanos un līdz ar to vienošanos par divu valstu izveidi, ir sasniegts punkts, kurā vienošanās pieeja atzīt valstis pēc gala nolīguma vairs nav ne uzticama, ne noturīga. Esmu to pārrunājis ar [tām pusēm] reģionā, kas strādā pie miera iniciatīvām, un intensīvi turpinās koordinācija ar citām valstīm. Mēs šo apspriedām ar valdību veidojošajām partijām, un tā ir mana iecere iesniegt valdībai formālu ierosinājumu par atzīšanu, kad noslēgsies plašākas starptautiskās diskusijas.
Bet šaubu nav – Palestīnas valsts atzīšana notiks," uzskata Mārtins.
Pēc šiem izteikumie parlamentā izskanējušās ovācijas ir apliecinājums tam, ka Īrijas sabiedrībā un politiķu aprindās vēsturiski ir bijis atbalsts palestīniešiem vēsturiskās pieredzes dēļ.
ANO izskatīs Palestīnas pieteikumu
Tikmēr Spānijas premjerministrs Pedro Sančess iepriekš paudis, ka viņa valsts cer atzīt neatkarīgu Palestīnas valsti līdz jūnijam.
"Šī ir pareiza rīcība, ko veikt, jo to pieprasa sabiedrības vairākums. Jo tas ir arī Eiropas ģeopolitiskajās interesēs un tāpēc, ka starptautiskā sabiedrība nespēs palīdzēt Palestīnai, ja tā to neatzīs. Spānija ir gatava atzīt Palestīnu.
Izraēlas valdības pilnīgi neproporcionālā atbilde uz "Hamās" teroristu uzbrukumu apgriež otrādi desmitgadēm attīstītās humanitārās tiesības un draud destabilizēt Tuvos Austrumus un attiecīgi arī visu pasauli."
ANO Drošības padome jau ir sākusi izskatīt Palestīnas pieteikumu par tās atzīšanu ANO dalībvalsts statusā. Prezidējošās valsts Maltas vēstniece paziņoja, ka lēmumu padome pieņems šī mēneša laikā. Vispirms gan to izskatīs īpašā Drošības padomes komiteja.
Ja lēmumu Drošības padome atbalstīs pilnā sastāvā, to virzīs uz balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā. Palestīna šobrīd ir ANO novērotājvalsts statusā.
KONTEKSTS:
Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.
1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu.
Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju. Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.
Izraēlas un palestīniešu konflikts ir saasinājies pēc 2023. gada 7. oktobrī notikušā "Hamās" teroristu uzbrukuma Izraēlas civiliedzīvotājiem.
