Rezņikovs sacījis, ka ukraiņu pilotu apmācība uzsāksies augustā un aizņems ne mazāk kā sešus mēnešus. Apmācības, visticamāk, notiks Dānijā un Nīderlandē, un, iespējams, arī Lielbritānijā vai Polijā. Tās ietvers intensīvas nodarbības arī tehniķiem, jo lidaparātu uzturēšana nav viegla, piebildis Rezņikovs.
Kamēr noritēs apmācība, Ukrainai esot jāstrādā pie kaujas lidmašīnām nepieciešamās infrastruktūras.
Optimistiskās prognozes esot, ka lidmašīnas Ukrainas debesīs varēs sākt izmantot nākamā gada pavasarī.
Ministrs norādīja, ka šīs lidmašīnas palīdzētu Ukrainai panākt lielāku progresu pretuzbrukumā, ja armija tās saņemtu tagad.
Savukārt ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, komentējot Ukrainas pretuzbrukumu norādījis, ka Ukraina jau ir atguvusi aptuveni 50% teritorijas, ko Krievija sagrāba pilna mēroga kara laikā. Pēc viņa teiktā, ASV saskata, ka pretuzbrukums ir tikai sākuma stadijā un tuvāko mēnešu laikā tas nebeigsies.
ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi aprēķinājuši, ka piecās Ukrainas pretuzbrukuma nedēļās Ukrainas armija atbrīvojusi gandrīz tikpat daudz teritorijas, cik Krievijas karaspēks spēja okupēt sešos mēnešos.
Proti, atbrīvoti apmēram 253 kvadrātkilometri teritorijas, bet Krievijas pusgadā okupēja 282 kvadrātkilometrus.
Tikmēr arī šonakt Krievijas karaspēks turpinājis apšaudīt Odesu ar trieciendroniem "Shahed". Vairākus dronus Ukrainas armijai ir izdevies notriekt, taču ir bijuši arī trāpījumi. Okupanti ir iznīcinājuši angāru ar labību Donavas ostā, sabojājuši kravu glabāšanas rezervuārus. Tur izcēlās ugunsgrēks. Tiek ziņots par četriem ievainotiem ostas darbiniekiem, taču informācija vēl tiek precizēta.
Odesa pēdējā laikā ir kļuvusi par Krievijas armijas intensīvu uzbrukumu mērķi. Smagi cietis arī Odesas vēsturiskais centrs, kur ne tikai sapostītas unikālas kultūras vērtības, bet arī nogalināti un ievainoti cilvēki. Uzbrukumi saasinājušies pēc tam, kad Krievija izstājās no graudu eksporta vienošanās un tagad vardarbīgi spiež, lai tiktu izpildītas tās prasības.
Tas ir terorisms, kas nespēs uzvarēt, savā ikvakara uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Tas viss ir globāls drauds. Pilsētu, kultūras, ostu iznīcināšana, kas ir būtiskas pasaules pārtikas nodrošinājumam. Nekad nav bijis teroristu, kuri spētu pārņemt pasauli, un arī šiem Kremļa vājprātīgajiem tas neizdosies."
Reaģējot uz notiekošo, sasaukta NATO un Ukrainas padomes sēde. Tā notiks trešdien, izvērtējot tālākos soļus, kā palīdzēt Ukrainai. Krievijas rīcību asi nosodījusi arī ANO, sakot, ka Krievijas aiziešana no vienošanās un Ukrainas ostu terorizēšana izraisīs daudzu cilvēku bada nāvi reģionos, kas ir atkarīgi no Ukrainas graudiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
