Ierodoties Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē, kas otrdien notiek Briselē, Borels sacīja, ka atbalsta iepriekš NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pausto, ka Ukrainai ir jāļauj izmantot rietumvalstu piegādātos ieročus arī pret militāriem mērķiem Krievijā.

"Saskaņā ar kara likumiem tas ir pilnībā iespējams. Nav nekādu pretrunu tajā, ka es varu atbildēt ar uzbrukumu kādam, kas man uzbrūk no savas teritorijas. Protams, ka daži liks galdā eskalācijas risku.

Bet ir jālīdzsvaro eskalācijas risks ar Ukrainas vajadzību sevi aizstāvēt, jo, ja jūs nevarat uzbrukt tai vietai, no kurienes jums uzbrūk, tad jūs noteikti neesat līdzvērtīgās pozīcijās," pauda Borels.

Turpretī Itālijas valdības vicepremjers Mateo Salvīni, kurš pārstāv galēji labējo partiju "Līga", uzskata, ka Stoltenbergam vajadzētu atkāpties no amata vai vismaz atvainoties par saviem vārdiem. Salvīni, kurš arī iepriekš ir paudis visai prokrievisku pozīciju, domā, ka šādi NATO valstis tikšot ierautas konfliktā ar Krieviju.

Pretējās domās ir Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš intervijā CNN ir aicinājis atcelt ierobežojumus ieroču izmantošanai.

"Ja Ukraina zaudēs, tad tas ļoti negatīvi ietekmēs mūsu drošību," viņš teica. Prezidents arī uzsvēra, ka tas ir jautājums par starptautiskajiem likumiem, kārtību, un  visticamāk arī neviens nevēlētos, lai atkārtojas melnākie vēstures brīži, ko Latvija labi zina, jo tos ir piedzīvojusi.

Prezidents arī norādīja, ka Krievijas spēja Ukrainā pavirzīties uz priekšu ir sekas Rietumu nespējai piegādāt Ukrainai ieročus pietiekamā daudzumā, kā arī noteiktie ierobežojumus to lietošanai, liedzot tos izmantot militāros mērķu sasniegšanai Krievijā.

"Diemžēl, Krievija ir spējusi pavirzīties uz priekšu un tas nav tāpēc, ka Krievija varējusi mobilizēt savu ekonomiku un cilvēkus, bet tāpēc, ka mūsu kolektīvās rietumu liberālās demokrātijas nav spējušas cīnīties pretī un atbalstīt valsti, kura ir karā," vērtēja Rinkēvičs.

Arī Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Olongrena atbalstīja Borela pozīciju un aicināja pārējās Eiropas valstis atcelt ierobežojumus.

"Ukraina cīnās karā un aizstāv sevi. Kamēr tas ir viņu pašaizstāvības un teritoriālās nedalāmības atjaunošanas interesēs, un viņi izmanto humanitāros un starptautiskos likumus, ir pieļaujami, ka viņiem nākas uzbrukt mērķiem Krievijā. Manuprāt, tam nevajadzētu būt jautājumam.

Es ceru, ka tās valstis, kam ir atšķirīga pozīcija, mainīs savu nostāju, jo citādi Ukraina cīnās ar vienu sasietu roku," sacīja Olongrena.

Briselē otrdien bija ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ar Beļģijas premjerministru Aleksanderu de Kro parakstīja divpusēju drošības un ilgtermiņa atbalsta nolīgumu starp Ukrainu un Beļģiju.

"Šobrīd, kad Krievija cenšas paplašināt un paildzināt karu, mums ir vajadzīgi pēc iespējas konkrētāki soļi, lai tuvinātu mieru. Pirmkārt, mums ir skaidra fiksācija par kaujas lidmašīnu piegādi Ukrainai. Paldies par šo lēmumu. Līgumā esam fiksējuši F-16, ko Ukraina saņems no beļģiem, lai nostiprinātu mūsu pozīcijas," sacīja Ukrainas līderis. 

 Zelenskis bija arī aizbraucis apskatīties F-16 iznīcinātājus, kurus Beļģija apsolījusi Kijivai. Plāns ir, ka Beļģija atdos visus savus F-16 iznīcinātājus Ukrainai, kad pati tiks pie saviem F-35.  Līdzīgi rīkojas arī Dānija un Nīderlande, kas savus F-35 jau ir dabūjusi.

Tikmēr Nīderlande paziņojusi, ka tā vadīs dažu Eiropas valstu iniciatīvu piegādāt Ukrainai raķešu sistēmas "Patriot". Šādu sistēmu Eiropā nav daudz – tāpēc nīderlandieši plāno likt to pa daļām kopā.

"Tas, ko mēs darām, ir sarunas ar mūsu partneriem, lai izveidotu "Patriot" sistēmu, un mēs arī aicinām citas valstis, kurām ir šādas iespējas, darīt to pašu. Tās ir ierobežotas spējas, bet Ukrainai tās ir vajadzīgas," teica Nīderlandes aizsardzības ministre Olongrena.

Zināms, ka Vācija apsolījusi trīs "Patriot" sistēmas Ukrainai, bet tai ir grūtības pārliecināt citus sabiedrotos darīt to pašu.

Zelenskis apmeklēs arī  Spāniju un Portugāli, lai meklētu atbalstu savai kara plosītajai valstij.

Par trešdien ar Beļģiju noslēgto vienošanos Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēcāk arī sniedza konkrētāku informāciju lietotnē "X": 

"Dokuments ietver vismaz 977 miljonus eiro Beļģijas militārās palīdzības Ukrainai šogad, kā arī Beļģijas apņemšanos sniegt mūsu valstij atbalstu nolīguma desmit gadu laikā."

Viņš arī uzsvēra, ka pirmo reizi šādā nolīgumā norādīts precīzs F-16 iznīcinātāju skaits jeb 30, kas tiks piegādāti Ukrainai līdz 2028. gadam, un pirmie no tiem kara postītajā valstī ieradīsies jau šogad.

"Nolīgums garantē savlaicīgu Beļģijas palīdzību drošības jomā, modernas bruņumašīnas, aprīkojumu Ukrainas gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības vajadzībām, jūras spēku drošību, atmīnēšanu, dalību artilērijas munīcijas koalīcijā un militāro apmācību," norādīja Zelenskis. 

Tāpat vienošanās paredz sadarbību aizsardzības rūpniecības jomā, kā arī apņemšanos pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Ukraina un Beļģija padziļinās sadarbību izlūkošanas, kiberdrošības un dezinformācijas apkarošanas jomā. Beļģija arī paudusi atbalstu Ukrainas turpmākai dalībai ES un NATO.

Jautāta, kā uztvert šādus paziņojumus gan NATO, gan ES līmenī, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece un Rīgas Stradiņa Universitātes lektore Elīna Vrobļevska sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav.

"Ir jāskatās uz pašām dalībvalstīm. Teiksim, šobrīd jau ir atsevišķas dalībvalstis, kuras ir pateikušas, ka viņu piegādātos ieročus Ukraina var izmantot stratēģiskām militārām aktivitātēm Krievijas teritorijā.

Protams, man uzreiz rodas pretjautājums par to, kādi ieroči no šīs dalībvalsts ir piegādāti un vai tie vispār ir izmantojami Krievijas teritorijā – lai nesanāk, ka tas ir spēcīgs, taču tikai politisks žests," vērtēja pētniece.

Viņa arī norādīja – tas, ka šie paziņojumi nākuši no NATO ģenerālsekretāra, ir pietiekoši nozīmīgi un liecina, ka NATO vadībā tomēr arī ir bažas par šībrīža situāciju Ukrainā.

"Ukrainas puse ir novājināta, kamēr gaida [sabiedroto] palīdzību, un līdz ar to ir skaidrs, ka pretinieks šobrīd pēc pilnas amplitūdas un pēc savām iespējām mēģina izmantot šo situāciju. Šāda [NATO ģenerālsekretāra] retorika, iespējams, varētu arī Krievijas pusi atturēt no zināmas [konflikta] eskalācijas," viņa teica.

Tāpat Ukrainas prezidents vizītes laikā Briselē atkārtoti mudināja ASV prezidentu Džo Baidenu piedalīties jūnijā gaidāmajā Miera samitā. Tas ir paredzēs Šveices pilsētā Lucernā. Līdz šim dalību ir apstiprinājuši aptuveni 80 valstu pārstāvji. Tomēr par ASV prezidenta iespējamo klātbūtni joprojām nav skaidrības. Kuluāros tiek minēts, ka pastāv iespēja, ka visi G7 līderi pēc tikšanās Itālijā varētu piestāt arī Miera samitā Šveicē.

"Ja viņš nepiedalīsies, tad tas būtu līdzvērtīgi tam, ka aplaudēt Putinam un darīt to stāvot kājās. Mēs gaidām atbildi arī no Ķīnas. Mēs gribētu saņemt atbildi no Brazīlijas. Ir arī daudz citu valstu. Mēs esam atvērti visiem. Katrs viedoklis mums ir svarīgs," sacīja Zelenskis.