Armijas pārstāvji sākotnēji ziņoja par Blahodatnes un blakus esošā Neskučnes ciemata atbrīvošanu Doneckas apgabalā. Karavīri publiskoja videomateriālu, kurā redzama Ukrainas karoga pacelšana pie pussagrautas ēkas un informēja par vairākiem gūstekņiem. To, ka, baidoties no aplenkuma, Krievijas karavīri pametuši šīs apdzīvotās vietas, ziņoja arī Kremlim pietuvinātie krievu blogeri.
Vēlāk Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvji paziņoja par Doneckas apgabala apdzīvotās vietas Makarovkas deokupāciju un panākumiem Bahmutas virzienā.
Vairākās vietās bruņotie spēki pavirzījušies uz priekšu līdz pat pusotram kilometram. Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara norādīja, ka Bahmutas virzienā armija turpina uzbrukuma darbības un uz dienvidiem virzība uz priekšu divos virzienos ir no 300 līdz 1500 metriem.
Ārvalstu mediji jau iepriekš vēstīja, ka Ukrainas armija sākusi pretuzbrukumu arī Zaporižjas virzienā, taču amatpersonas to plaši nekomentē un norādījušas, ka šeit okupanti pārgājuši aktīvā aizsardzībā.
Neapstiprināta informācija liecina, ka kopumā Doneckas apgabalā atkaroti varētu būt vismaz pieci ciemi.
Armija pirmdienas rītā vēstīja, ka šajā apgabalā ir izdevies atbrīvot Storoževojes ciemu.
Šī apdzīvotā vieta ir okupēta kopš pērnā gada marta. Atbrīvošanas laikā tikuši nogalināti aptuveni 90 okupanti un daži arī sagūstīti.
"Operācija sākās aptuveni pulksten 5 no rīta. Mēs izsēdāmies no bruņumašīnām un sākām šturmēt. Sākumā pretinieks izrādīja pretestību, centās mūs nospiest ar savu artilēriju. Mums izdevās pārņemt iniciatīvu, un pamazām, māju pēc mājas, sākām atbrīvot ciemu," stāstīja Ukrainas karavīrs.
Analītiķi pagaidām situāciju vērtē piesardzīgi, proti, vietām ir panākumi, bet vietām virzība notiek lēnāk. Skaidrs ir tas, ka Krievija ir izveidojusi vairākas aizsardzības līnijas, aiz kurām vēl tikai seko galvenā. Skaidrs arī tas, ka nekāda detalizēta informācija no Ukrainas puses pretuzbrukuma darbību laikā netiks sniegta, līdz ar to reālo situāciju un panākumus nav tik viegli noteikt. Tomēr iezīmējas mērķi.
"Šeit trieciena mērķis ir skaidrs – tas ir virziens uz Mariupoli, kas skaidri nolasās, un uz Orihivu. Tā faktiski ir Krievijas spēku nogriešana un sausā koridora nogriešana uz Krimu, atgriešana no loģistikas ceļiem. Savukārt darbības vairākos virzienos notiek ar mērķi izkliedēt pretinieka spēkus, izstiept fronti, lai pretinieks nespētu koncentrēties uz aizsardzību vienā vietā," norādīja pētnieks Aleksandrs Musienko.
Pēc analītiķa domām, pēc šīm dažām pretuzbrukuma dienām var secināt, ka līdz šim pretuzbrukums notiek pietiekami sekmīgi, jo ir gan izstiepta aizsardzība, gan atbrīvotas apdzīvotas vietas. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka videomateriālos, kuros Ukrainas karavīri izkar Ukrainas karogu atbrīvotajās vietās, nav dzirdama pretinieka artilērija, no kā var secināt, ka okupanti spēkus atvelk, lai ieņemtu atkal jaunas aizsardzības pozīcijas.
Ukrainas puses zaudējumi netiek atklāti, tomēr ir video liecības no kaujas lauka, kas norāda uz pamestu vai cietušu Rietumu tehniku, ko Ukrainas armija izmantojusi pretuzbrukuma darbību laikā. Un Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Ondrijs Meļņiks sacīja, ka Ukrainas armijai steidzami ir nepieciešams daudz vairāk Rietumu kaujas tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citu bruņumašīnu.
Viņš pieminēja konkrēti vācu tankus "Leopard 2", sakot, ka katrs šis tanks ir zelta vērtē. Meļņiks pauda pārliecību, ka Bundesvērs no saviem krājumiem spēj pārvest vairāk nekā tikai 18 jau piegādātos tankus. Viņš uzskata, ka pašreizējo skaitu varētu trīskāršot, neapdraudot Vācijas spēju sevi aizstāvēt.
Analītiķi gan norādījuši, ka ir pāragri runāt par Ukrainas armijas izrāvienu. Savukārt Krievijas kara komentētāji cenšas mazināt Ukrainas spēku sasniegumus pretuzbrukuma operācijās, norādot, ka Ukraina cenšas ieņemt pelēkās zonas jeb strīdīgās zonas, un netiek ziņots par Krievijas aizsardzības līniju pārraušanu.
Tikmēr darbību turpina arī partizāni. Okupētajā Akimovkā šķietami uzspridzināts dzelzceļa tilts, pa kuru Krievijas karaspēks veda militāro tehniku no īslaicīgi okupētās Krimas uz Zaporižjas apgabalu. Tiek ziņots, ka tiltu Akimovkā uzspridzinājuši Melitopoles partizāni. Ziņots, ka uzspridzināts arī dzelzceļš Krimā, kas ved uz Krimas tiltu, kas savieno Krimu un Krieviju.
KONTEKSTS:
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
