Pēc Nacionālā kultūras centra datiem, Latvijā darbojas vairāk nekā 4000 amatierkolektīvu. Daudzus Covid-19 krīze apstādināja ceļā uz ilgi lolotiem koncertiem, konkursiem vai citām iecerēm. Pēdējos divarpus mēnešus gan vismaz daļa no viņiem bezdarbībā nav sēdējuši.
“Visu šo laiku esam attālināti strādājuši, katrs dejotājs patstāvīgi ir apguvis horeogrāfa iesūtītās jaunās kombinācijas. Mēs arī treniņstundas divreiz nedēļā attālināti taisām,” stāsta deju ansambļa “Daiļrade” vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. Viņas kolektīvs jau gada sākumā strādāja pie jaunrades uzveduma rudenī gaidāmajam jubilejas koncertam. Vēlāk katrs mācījās pats, bet, kad kļuva zināms, ka drīkstēs atsākt klātienes mēģinājumus, starp dejotājiem ievērojot trīs metru distanci, kolektīvs pēc ilgām diskusijām nolēma: ir jātiekas.
Iveta Pētersone-Lazdāne skaidro: “Lai vismaz fizisko formu uzturētu un kaut vai ar lielāku distanci varētu kopā strādāt, mēs dalīsimies pa grupām, atsevišķi strādās meitenes un puiši. Ievērosim visus noteikumus, tas bija strikts dejotāju nosacījums. Centīsimies organizēt darbu zem klajas debess, esam sameklējuši sporta stadionu, kur varēsim to darīt. Protams, arī šāds process nebūs ilgtspējīgs, jo tie nebūs ierastie deju mēģinājumi. Nebūs kontakta, nebūs dejas zīmējumu, tās pārsvarā būs treniņstundas, kombināciju apguve un atkārtošana.”
Pētersone-Lazdāne uzsver: šie treniņi būs brīvprātīgi. Ja dejotājs tomēr gribēs palikt mājās, tas tiks respektēts.
Tikšanos klātienē ar savu kolektīvu gaida arī Cēsu pils kora diriģente Marika Austruma. Covid-19 pārvilka svītru maijā iecerētajam kora 25 gadu jubilejas koncertam ar pieciem jaundarbiem. Lai gan Kultūras ministrija tagad izdevusi sanitāro protokolu amatierkolektīviem, pagaidām vēl esot daudz neskaidrību.
“Valsts noteiktais priekšraksts vēl tiek piemērots konkrētai iestādei ar konkrētām telpām un krēslu skaitu, jānosaka, kurš atbild par dezinfekciju, kurš stāda sarakstu... Mēs esam ļoti gaidošā režīmā pašlaik,” norāda Austruma.
Aplēsts, ka ar katram koristam vajadzīgajiem deviņiem kvadrātmetriem vienā telpā drīkstētu uzturēties 11 dziedātāju, kas nozīmēs, ka abas kora diriģentes strādātu ar atsevišķām grupām. Marika Austruma, tāpat kā visi pārējie aptaujātie amatierkolektīvu vadītāji, uzsver: kolektīvam vajag mērķi, kā dēļ tikties un mēģināt. Tādēļ viņa nolēmusi 22. jūnijā aicināt koristus uzvilkt tautastērpus un pie kopīga ugunskura Cēsu pusē dziedāt līgotnes.
Austruma atzīmē: “Un, ja gadījumā no tuvējām mājām kāds šo dzirdēs, viņš ir laipni aicināts piedalīties. (..)
Mūsu koris un, kā dzirdu, arī pārējie, saka, ka to nevar darīt bez mērķa.
Ir jāizdomā, kur tu vari būt noderīgs, ko ar tagadējām iespējām vari darīt savai pilsētai, pagastam. Mēs ar līgotņu dziedāšanu gribam darīt labu Cēsīm.”
Neziņā par mēģinājumu atsākšanu pagaidām ir pūtēju orķestra “Talsi” ilggadējais vadītājs Raitis Rērihs. Pūtēju orķestros saskaņā ar sanitāro protokolu uz katru dalībnieku jābūt četru kvadrātmetru platībai. Talsu orķestrī ir aptuveni 30 pūtēju.
Raitis Rērihs stāsta: “Protams, ka mēģinājumus varētu atsākt tikai kā grupu darbu. Jo, cik man zināms, tie ierobežojumi ir tādi, ka telpās ar tādu distanci vietas būtu diezgan maz dalībniekiem. (..) Varbūt kāda daļa no kolektīva izveidos mazāku sastāvu un kaut ko mēģinās. Bet ir pagrūti prognozēt, kā tas varētu būt, nezinot īsti, kam gatavoties, jo visi lielie pasākumi ir atcelti.”
Tikmēr jauniešu koris “Balsis” bez mēģinājumiem Baznīcu naktī jau saticies svētbrīža koncertā Īles baznīcā – to translēja internetā. Ikdienā koris mēģina Mazajā ģildē, un diriģents Ints Teterovskis pēc 1. jūnija plāno atsākt dalītos mēģinājumus pa balsu grupām vai ansambļos, kas koriem ir ierasta prakse.
“Protams, pietrūkst kopā būšanas visiem, jo tikai tad jau to ansambli var veidot. Lēnā garā, pa grupām, ceram tuvoties brīdim, kad varēsim visi dziedāt. (..)
Skaidrs, ka ne visi kolektīvi atsāks mēģinājumu procesu, daži dosies brīvdienās. Arī es nevienu koristu nespiedīšu, viss ir brīvprātīgi. Bet prieks, ka tiem, kuri vēlas, būs iespēja atkal oficiāli tikties,” atzīmē Teterovskis.
Amatierkolektīviem izdotais sanitārais protokols nosaka vairāk nekā 20 prasību, kas būs jāievēro ikvienam korim, deju kolektīvam, amatierteātrim, koklētāju ansamblim un citām grupām. Līdzās distances ievērošanai noteikts arī maksimālais mēģinājuma laiks – trīs stundas, jāveido dalībnieku saraksti, jākontrolē dalībnieku plūsma un jānodrošina roku higiēna.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.
