1:1

Kaspars Putniņš: mums ir visas iespējas realizēt sevi vislabākajā iespējamajā veidā

1:1

Gļebs Panteļejevs: Es tomēr gribētu, lai tas kaķēns kļūst par īstu tīģeri

1:1 Gundars Rēders: Gļebs Panteļejevs

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs: Mākslinieku «dumpis» izglāba Kultūras ministriju no neslavas

“Šis nav sasniegums – tas ir vienkārši kompromiss,” tā tēlnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Gļebs Panteļejevs LTV raidījumā “Viens pret vienu” vērtēja valdības piedāvājumu autoratlīdzību un pašnodarbināto personu regulējumā no nākamā gada.

Jau ziņots, ka mākslinieki Rīgā organizēja akcijas, protestējot pret plānoto nodokļu reformu, gan ceļot “Nesaprašanas sienu”, gan aizklājot Rīgas skulptūras un pieminekļus. Panteļejevs atzina, ka šobrīd protestus neturpinās, jo esot svarīgi saprast, kādus priekšlikumus tad atbalstīs Saeima. Viņš piekrīt, ka, iespējams, līdz šim mākslinieku veiktās sociālās iemaksas ir bijušas pārāk mazas, tomēr Covid-19 radītā krīze nebūtu īstais laiks šādām reformām.

Panteļejevs arī kritizēja ideju, ka Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) būtu jāsniedz atbalsts, lai mazinātu nodokļu reformas radīto slogu māksliniekiem. “Ko nozīmē kultūrkapitāla kompensācijas? Princips tur atkal ir ļoti dīvains, jo ideja sākumā, pateicoties šai reformai, bija visus padarīt par nabagiem un tad izsniegt pabalstus. Tur arī es redzu zināmas nelietības pazīmes,” saka tēlnieks.  Viņaprāt, VKKF nav institūcija, kam būtu jāizsniedz pabalsti. “Kultūrkapitāls ir radīts, lai izcilību atbalstītu,” ir pārliecināts Panteļejevs.

Atbildot uz jautājumu, vai valdība būtu pelnījusi darbu turpināt, tēlnieks uzsvēra, ka negribētu runāt par visu Ministru kabinetu,

tomēr finanšu un kultūras ministriem, viņaprāt, būtu jādemisionē.

“Es ļoti labi apzinos, ka Kultūras ministrija nav patstāvīgs spēlētājs, taču sākuma stadijā tā pilnībā izpildīja Finanšu ministrijas nostādnes. Tas bija tāds buldozera nazis priekšā,” vērtēja Panteļejevs. Viņaprāt, tagad panāktie kompromisi lielā mērā ir saistīti arī ar mākslinieku organizētajām protesta akcijām: “Nevis mums viņiem jāsaka paldies, bet viņiem mums, jo mēs viņus izglābām no drausmīgas neslavas un kauna, jo beidzot viņi nefigurē šajā visā stāstā tikai un vienīgi kā genocīda līdzskrējēji.”

Vai Latvija ir Baltijas tīģeris? Panteļejevs spriež, ka šad tad tomēr tā pārvēršas par mazu un  pielaidīgu runcīti.

“Man likās, ka Latvija varētu būt tīģeris kaut kur šī gadsimta sākumā, bet tad tas aizgāja kaut kā šķībi un beidzās ar trekno gadu sindromu un visiem zināmajām sekām.

Bet es ļoti ceru un ar visu sirdi vēlos, lai tas kaķēns tomēr kļūtu par īstu tīģeri,” viņš saka. Kas traucē? Risinājumi varētu būt daudzi, taču mākslinieku interesē kultūra, kur Latvijai ir visas iespējas būt izcilai. Tomēr vizuālajai mākslai būtu nepieciešams īpašs atbalsts. “Vizuālā māksla nav tik plaši patērējama, un tai ir nepieciešams tieši valsts atbalsts,” vērtēja tēlnieks. Viņš atgādināja, ka līdz šim atbalsts tēlniecības objektiem bija jāmeklē pašvaldībās vai pie privātajiem ziedotājiem un valsts kopumā nefinansē pilsētvides objektus. “Es ļoti gribētu, un tas veicinātu mūsu nozares tīģerēšanu, ja valsts tur iesaistītos,” sacīja Panteļejevs.

Panteļejevam ir skumji, ka valsts simtgadē Rīgā ir radīts tikai viens pilsētvides objekts – “Goda vārti” ar dažādiem vēstījumiem, kas arī ir pagaidu objekts. “Pieminekļu laiks nav pagājis, jo kamēr pastāv piemiņa par kaut ko, tikmēr arī pieminekļi būs vajadzīgi,” ir pārliecināts mākslinieks. Runājot par to, kurai no Latvijas vēstures lappusēm trūkst pienācīga stāsta, Panteļejevs norādīja, ka, viņaprāt, pieminekli būtu pelnījis pretpadomju disidents Gunārs Astra – tas būtu tautas vienojošs simbols. “Viņš ir ne tikai cīnītājs, bet paraugs tam, ka cilvēks var pārkāpt pāri bailēm un viens pats ir šo neiedomājamo nastu nesis un nogādājis līdz mums,” vērtēja Panteļejevs.

Savukārt, runājot par integrācijas politiku un to, vai pietrūkst dialoga starp latviešiem un krieviem, mākslinieks atzina: “Šī attīstība iet lēni, bet iet savu gaitu un pozitīvu gaitu. Es uzskatu, ka tur nevajag traucēt. Tagad kaut kā īpaši uzbāzties ar padomiem, koncepcijām, kā mēs tagad noregulēsim? Tās attiecības nav jāregulē. Viņas ir absolūti normālas – starp latviešiem un nelatviešiem. Tur nevajag kaitēt!”

KONTEKSTS:

Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu un citas izmaiņas.

Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies. Tādēļ valdība vienojās saglabāt attaisnotos izdevumus autoratlīdzību saņēmējiem 25% un 50% apmērā.

Valdība saistībā ar nodokļu izmaiņām vienojās arī nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.

Turpinās diskusijas par to, kā risināt alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošo sociālo nodrošinātību. Pašlaik paredzēts, ka visus režīmus pārveidos divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā, otrs būs pašnodarbināto režīms, kur jāmaksā minimālā sociālā iemaksa.

Pašnodarbinātajiem ar ienākumiem, kas zemāki par minimālo algu, sociālajās iemaksās būs jāmaksā 10% no ienākumiem, vienojušās koalīcijas partijas. 

Panākta arī vienošanās, ka pašnodarbināto sociālā nodokļa nomaksu uzraudzīs VID, nevis sociālie dienesti, kā iepriekš tika piedāvāts.

Tikmēr no 2021. gada jūlija autoratlīdzības saņēmējiem, kas nereģistrējās kā saimnieciskās darbības veicēji, ienākumus apliks ar 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ja gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, savukārt lielākam apgrozījumam noteiks 40% likmi. 80% no ieturētā novirzīs valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Šo modeli no 2022. gada plānots likvidēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt