Sadaļas Sadaļas

Valdība nosaka minimālās sociālās iemaksas; par procentpunktu samazina sociālo nodokli

Valdība vienojās nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.

Valdība vienojās no nākamā gada samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentpunktu no 35,09% līdz ir 34,09 %, kā tas bija līdz 2018. gadam, kad nodokli cēla, lai novirzītu daļu veselības aprūpei un solot visiem šī nodokļa maksātājiem pieeju pilnam valsts apmaksātajam veselības aprūpes pakalpojumu grozam. Vēlāk gan lēmumu par atšķirīgu pieeju veselība aprūpei atkarībā no nodokļu nomaksas  atcēla.

Tāpat valdība nolēma, ka no 2021. gada 1. janvāra, ievērojot pārejas periodu līdz 2021. gada 30. jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs ir sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki – kā darba ņēmēji vispārējā gadījumā.

Obligātās sociālās iemaksas no minimālās algas

No 2021. gada 1. jūlija savukārt paredzēts ieviest obligāto iemaksu minimumu.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021. gada 1. janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021. gada 1. janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu. 

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja cilvēks strādā pie vairākiem darbadevējiem vai vienlaikus ir gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus, no kuriem jāmaksā sociālais nodoklis, summē kopā.

Ja šie summētie ienākumi ceturksnī ir mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto segtu darbadevējs no saviem līdzekļiem.  

Ja cilvēks strādā pie vairākiem darba devējiem, tad darbadevēji iemaksā obligātās minimālās sociālas iemaksas proporcionāli tam, cik daudz cilvēks pie katra darba devēja strādā.

Piemēram, ja darbinieks pie viena darba devēja saņem 200 eiro mēnesī, bet pie otra – 150 eiro mēnesī, kopā nopelnot 350 eiro mēnesī, bet minimālā alga ir 500 eiro mēnesī, par vienu ceturksni pirmajam darba devējam jāpiemaksā 87,66 eiro, bet otrajam darbadevējam – 65,75, norādīts likumprojekta anotācijā.

Savukārt, ja persona pie darba devēja pelna 200 eiro mēnesi, bet kā pašnodarbinātais pelna 100 eiro mēnesī, darbadevējam par ceturksni būtu jāpiemaksā 204, 54 eiro.

Vairākas grupas varēs nemaksāt minimālās sociālās iemaksas

Minimālās obligātās sociālās iemaksas varēs nemaksāt par notiesātajiem, kuri nodarbināti ieslodzījuma vietās; personām, kas sasniegušas pensijas vai izdienas pensijas vecumu; personām ar I un II grupas invaliditāti; personām, kuras algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kurš nav sasniedzis trīs gadu vecumu; personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi mācības vai studijas.

Tāpat minimālās sociālās iemaksas var nemaksāt par personu, kuru nodarbina Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts darba devējs; personu, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru nodarbina darba devējs, kuram piešķirts sociālā uzņēmuma statuss; personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu  bērnam līdz 18 gadu vecumam.

Minimālo sociālo iemaksu nepiemēro par tām atvaļinājuma dienām bez darba algas saglabāšanas, bērna kopšanas atvaļinājumu, arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Iemaksas par sevi varēs nemaksāt pašnodarbinātais, ja viņam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, par sezonas laukstrādnieku, kā arī par ārvalstu darba devēja nodarbinātajiem.

Minimālās sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem

No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie un autoratlīdzības izmaksātāji, būs 10% no ienākuma, nevis 5%, kā tas bija līdz šim.

2022. gadā pašnodarbinātie, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, maksā obligātās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai – 10% apmērā no starpības.  Piemēram, pašnodarbinātajam, kurš nopelnīja ceturksnī 300 eiro, bet minimālās algas trīs mēnešu laikā ir 1500, līdz ar to būtu jānomaksā 10% no starpības jeb 120 eiro.

Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāmaksā  iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 % no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas maksā obligātās iemaksas noteiktajiem apdrošināšanas veidiem.

No 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātie maksā obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.

Darba devējam ir pienākums trīs mēnešu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta paziņojuma saņemšanas veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam ir pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas veikt minimālās obligātās iemaksas par sevi.

No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 

Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja saņemtās autoratlīdzības nesasniegs minimālās algas apmēru, būs jāmaksā sociālā iemaksa 10% apmērā no starpības starp saņemto atlīdzību un minimālo algu.

No 2022. gada 1. janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un sociālo iemaksu veiks kā pašnodarbinātais.

Uzņēmēji brīdina par negatīvām sekām

Minimālo sociālo nodokļu maksāšanas uzticēšanu darbadevējiem negatīvi vērtēja uzņēmēji, norādot, ka daudziem uzņēmumiem objektīvi ir darbinieki, kuri strādā tikai dažas stundas dienā, piemēram, uzņēmumam Cēsīs ir līgums ar pašvaldību par skolu uzkopšanu, kas jānodrošina konkrētajā laikā no plkst.17 līdz 19.00 un šiem apkopējiem nav iespējams piedāvāt pilnas slodzes darbu, bet par viņiem būs jāmaksā pilnas sociālās iemaksas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Endziņš norādīja, ka  uzņēmēji turklāt nezina, kur vēl cilvēks strādā, un nevar rēķināties, cik viņiem kopumā darbinieks izmaksās.

Ja darbinieks nepieciešams tikai dažas stundas mēnesī, jautājums, vai uzņēmēji varēs atļauties par viņu 170 eiro sociālās iemaksas, un jautājums būs citiem darbiniekiem, kas strādā pilnu slodzi, bet saņem tādu pašu apdrošināšanu, norādīja Endziņš.

“Mana hipotēze, ka no šiem darbiniekiem vienkārši šķirsies. Vai meklēs iespējas pāriet pilnībā melnajā zonā, kas novedīs pie tā, ka, labu gribot, situācija būs vēl ļaunāka, Labklājības ministrijai klientu loks būs vēl lielāks,” valdības sēdē pauda Endziņš.

KONTEKSTS:

Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt