Panorāma

Apstrīd vēlēšanu rezultātus

Panorāma

Panorāma

Valdība atbalsta izmaiņas nodokļos

No 2021. gada plāno ieviest minimālo sociālo iemaksu; atliek autoratlīdzību likvidēšanu

Ministru kabinets trešdien, 2. septembrī, atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, bet Finanšu ministrijas (FM) plānu no 2021. gada atteikties no autoratlīdzībām valdība atlika.

ĪSUMĀ:

  • Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos.
  • Par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.
  • Tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, norādīja finanšu ministrs.
  • Plāno minimālo sociālo iemaksu 170 eiro apmērā.
  • 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam.
  • Tādējādi plānots gūt daļu naudas mediķu un skolotāju algu celšanai.
  • Pēc iebildēm atliek priekšlikumu par atteikšanos no autoratlīdzībām.
  • Šajā jomā plānots izstrādāt citu regulējumu, atzīmēja finanšu ministrs.

Ministri trešdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19 krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos posmos. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas iestāsies 2021. gadā, paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Ja no 2021. gada 1. janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, minimālā VSAOI apmērs būs apmēram 170 eiro mēnesī.

FM ziņojumā aprēķināts, ka lielākie ieguvēji būtu tie, kas pelna nedaudz virs vidējās algas valstī – 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tad "uz rokas" paliks par 32 eiro vairāk. Ja darbiniekam ir apgādībā esošas personas, lielāko algu saņēmējiem ieguvums nemainītos, bet, ja apgādībā ir divi bērni un alga ir 700 eiro, tad ieguvums no nodokļu izmaiņām būtu par septiņiem eiro mazāks nekā par tādu pašu algu strādājošajiem bez bērniem. Piemēru ar vairāk apgādībā esošām personām ziņojumā nav.

"Tas arī uzlabo mūsu uzņēmēju konkurētspēju, jo samazina produkcijas pašizmaksu, un šis samazinājums ir nevis samazinot atalgojumu darbiniekiem, bet uz nodokļu rēķina, un šis samazinājums ir gandrīz 80 miljoni eiro," skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Tāpat no 2021. gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Paredzēts arī, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai apdrošināšanai.

Alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem uz rokas paliks mazāk naudas. Visiem mēnesī būs jāmaksā vismaz 170 eiro par sociālo aizsardzību. Ko darīt, ja nopelnīts mazāk, valdība vēl spriedīs. Plānots, ka patentmaksu režīmu izmantot varēs tikai pensionāri un personas ar invaliditāti, savukārt mikrouzņēmuma režīmā paredzēts kāpināt apgrozījuma nodokli.

Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes, paredzēts samazināta solidaritātes nodokļa likmi, atsakoties no personificētās solidaritātes nodokļa daļas.

Valdība arī vienojusies naudu algu celšanai mediķiem un pedagogiem iegūt no pašvaldībām. 

Valdība atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Iecerētās izmaiņas IIN sadalē pašvaldību budžetus kopumā samazinās par 104,6 miljoniem eiro. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka ar to solījumu pildīšanai būs par maz.

"Aprēķini liecina, ka mums vēl ir darbs krietni priekšā. Vispirms jāvienojas konkrēti, bet izskatās, ka kaut kur būs jāsaīsina plānotie kārtējie budžeta izdevumi, lai mēs savu deficītu neaudzējam virs gandrīz 1,2 miljardiem eiro, tas ir gandrīz 4% no iekšzemes kopprodukta," sacīja Kariņš.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilda pret izmaiņām un uzsvēra, ka samazinājums par vairāk nekā 100 miljoniem viena gada laikā ir nesamērīgs. Pašvaldību lūgumu ziņojuma skatīšanu atlikt valdība vērā neņēma.

Savukārt FM priekšlikumu par atteikšanos no autoratlīdzībām ar 2021. gadu valdība atlika. Secināts, ka šis jautājums ir gana sarežģīts un vēl prasa diskusijas. Iecerētās nodokļu izmaiņas pamatīgi satracināja mūziķu, aktieru, mediju darbinieku un citu radošo profesiju pārstāvjus. Pret izmaiņām stingri iebilda arī Kultūras ministrija.

Tikmēr Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja uz būtisku problēmu, ar kuru neesot tikusi galā Finanšu ministrija, proti, ļoti vienkārši administrējama nodokļu režīma piedāvājums.

FM piedāvāja turpmāk arī honorāriem piemērot sociālo nodokli pilnā apmērā. Pamatojums – darba devēji īpašo režīmu izmantojot nodokļu optimizēšanai, bet honorāru saņēmēji maksājot tik niecīgas sociālās iemaksas, ka nākotnē var kļūt sociāli apdraudēti.

Finanšu ministrs Reirs gan norādīja, ka šajā jomā ieplānots izstrādāt kādu citu regulējumu.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022. gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi, ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat 2022. gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.

Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2023. gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.

FM aprēķinājusi, ka 2021. gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 2022. gadā nodokļu izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023.gadā – papildus 76,1 miljonu eiro.

Par visām izmaiņām gala lēmumi būs jāpieņem Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti