Kultūršoks

Kultūršoks: "Autoriem pieaugs nodokļu slogs"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Vai valstij pieņemt dāvinājumā Laikmetīgās mākslas muzeja projektu?"

Kultūršoks: "Autoriem pieaugs nodokļu slogs"

Kāpēc jāceļ siena? Galvenie kultūras ļaužu iebildumi pret izmaiņām autoratlīdzību režīmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Līdz ar budžeta projektu Saeimā iesniegts arī priekšlikums jau no nākamā gada vidus palielināt nodokļu slogu autoratlīdzību saņēmējiem. Kultūras jomas profesionāļi izmaiņas vērtē kā sasteigtas un nepārdomātas, neizvērtējot, kādas sekas tās kultūras nozarei radīs.

Protestējot pret plānotajām izmaiņām, 14. oktobra rītā notika zibakcija, kurā radošo profesiju pārstāvji no līdzpaņemtiem ķieģeļiem uzcēla “Nesaprašanas sienu”.

ĪSUMĀ:

Sociālās garantijas

No nākamā gada 1. jūlija autoratlīdzību saņēmējiem no katras atlīdzības būs jāmaksā 25% liels apgrozījuma nodoklis, no kura 20% tiks novirzīti iedzīvotāju ienākumu nodokļa segšanai, bet 80% – sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tomēr sociālo pakalpojumu grozu autoratlīdzību saņēmēji tāpat nesaņems pilnā apmērā – slimības pabalsts tikai no 11. dienas, nekāda atbalsta bezdarba gadījumā, ne apmaksāta atvaļinājuma.

“Tās sociālās garantijas – mēs iegūstam to, ka varam nomirt, jo mums tāpat par slimnīcu neviens nemaksā, nu.... līdz pensijai mēs netiekam,” uzskata kinorežisors Ivars Zviedris.

Savukārt Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze norāda:

“Tā ir tāda demagoģija – mēs vienkārši pasliktinām jūsu stāvokli, pasakot, ka būsiet sociāli nodrošināti, bet sociālais nodrošinājums nedarbosies.”

Kompromisi

Sarunās ar Finanšu un Labklājības ministrijām Kultūras ministrijai izdevās panākt, ka nodokļu režīma izmaiņas stājas spēkā tikai no 2022. gada, kad autoriem būs pieejams saimnieciskās darbības norēķinu konts, no kurā ienākušās naudas automātiski tiks atskaitīti nodokļi. Taču valdībā apstiprināšanai nonāca priekšlikums izmaiņas veikt jau no nākamā gada 1. jūlija.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) skaidro: “Tādēļ, ka esam lēmuši šos režīmus, vienkāršotos režīmus, uzsākt kopā vienā laikā, nevis dažādos laikos. Jo mums ir septiņi dažādi režīmi, un, ja tagad katram būs atsevišķs laiks, tad arī nekas nemainīsies.”

Netika ņemts vērā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atzinums, ka izmaiņas nodokļu piemērošanā nevar stāties spēkā gada vidū, jo tas būtiski apgrūtinātu nodokļu administrēšanu un sarežģītu nodokļu maksātājiem veicamās darbības, jo par vienu gadu būtu jāsniedz divas deklarācijas.

Jānis Reirs gan norāda, ka šādu iebildumu neesot dzirdējis un VID atzinums līdz viņam nav nonācis. Viņš atzīmē:

“Varu pateikt, ka citu valstu pieredzē tikai no gada vidus maina.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) ir apmierināts ar panākto kompromisu, apgrozījumam līdz 25 000 eiro nosakot 25% likmi, bet lielākam apgrozījumam – 40% likmi.

“Bija iecerēti 20 000, mēs panācām 25 000. Otrkārt, arī šis sadalījums 80% / 20% ir absolūti mūsu panākts un mums par labu,” skaidroja ministrs.

Šādi ieturētais nodoklis no autoratlīdzības netiks summēts ar citiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem un tam nepiemēros likumā noteiktos atskaitījumus (neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus).

Tikmēr tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, pēc 2021. gada 1. jūlija attaisnoto izdevumu norma samazināta līdz 25% (iepriekš tā bija 25% vai 50% atkarībā no radošās darbības veida).

Puntulis atzīst:

“Tas, ko mums neizdevās panākt, – šo attaisnoto izdevumu noturēšanu 50% līmenī. Tā ir tā lieta, ko mums neizdevās panākt.”

2022. gadā nodokļu nomaksas kārtība atkal mainīsies. Visiem autoratlīdzību saņēmējiem būs vai nu jākļūst par darba ņēmējiem, vai jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem, līdzīgi kā mikrouzņēmumumiem.

“Kultūras ministrijas ieskatā, šī pusgada pagaidu režīms nav īsti racionāls un jēdzīgs ne no viena viedokļa. Nav arī īsti redzams, ka šīs izmaiņas dos būtiskus ieņēmumus valsts budžetā,” norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš.

Sasteigtas izmaiņas

Piekrītot, ka nepieciešams gādāt par radošo personu sociālo aizsardzību, kultūras jomu pārstāvji iebilst, ka izmaiņas nodokļu sistēmā tiek virzītas sasteigti, turklāt brīdī, kad kultūras nozare visvairāk ir cietusi no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.

Mūziķis Kaspars Zemītis uzsver:

“Es domāju, ka agri vai vēlu būtu jāmēģina salāgot šīs lietas, ja runājam arī par sociālo atbildību un tā tālāk, bet darīt to šajā brīdī – es nevaru to saprast.”

Kompensējošie mehānismi

Septembrī finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”) intervijā raidījumam “Kultūršoks” atzina, ka nodokļu sloga palielināšanas gadījumā ir nepieciešams kompensējošs mehānisms, jo pieaugs izmaksas gan valsts, gan nevalstiskajā kultūras sektorā. Tagad skaidrības par papildu līdzekļiem nav.

“Politiski ministram šāda saruna ir bijusi par to, ka šādi kompensējošie mehānismi ir nepieciešami, bet pagaidām vairāk konkrētības šajā jautājumā nav,” atzīst Uldis Zariņš.

Valsts kultūrkapitāla fona (VKKF) padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits stāsta, ka viņam zināms – sadarbības padomē par šo jautājumu ir domāts un tiek plānots meklēt kompensējošu finansējumu kultūrkapitāla fondam.

“Cik liels tas būs, diemžēl to šobrīd nav iespējams pateikt, bet nu fakts ir tāds, ka tas pieaugums ir vajadzīgs uzreiz, tūlīt.

Ja tas tiešām stājas spēkā 2021. gadā, faktiski nedrīkst vilcināties,” norāda Ernštreits.

To, ka personu atbalstam plāno veidot kompensējošu mehānismu, norādījis arī kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Autoratlīdzības – tikai radošajām personām

Finanšu ministrijas arguments – autoratlīdzību režīmu izmantojuši pārāk daudzi radošajām nozarēm nepiederošie – tās maksātas gan tirdzniecībā, gan biroju administrēšanā, gan ēdināšanas, gan veselības aprūpes jomās. No kultūras nozarē strādājošajiem tāpēc izskanējis piedāvājums noteikt, ka autoratlīdzību saņemt varētu tikai cilvēki ar radošās personas statusu.

Mūziķis Kārlis Kazāks stāsta: “Problēma jau, izrādās, ir nevis tajā, ka autori tā ķibele, bet ar šiem līgumiem strādā visi, kam nav slinkums. Līdz ar to arī tie, kuriem nepienāktos gan šie atvieglojumi – ar nodokļiem neapliekamā daļa un tā tālāk, viņi vienkārši to izmanto. Skaidrs, valsts zaudē naudu.

Institūcijas ir izvēlējušās ceļu nevis meklēt, kā atdalīt tos, kuriem pienāktos, un kontrolēt situāciju, bet izvēlējās vienkārši visus novienādot.”

Kā norāda Finanšu ministrijā, VID nevarētu ierosināt auditu katrā aizdomīgā autoratlīdzības līguma gadījumā. Turklāt autortiesības likumā definētas ļoti plaši un VID savā darbībā nevar sašaurināt likumā definēto jēdzienu.

Autoratlīdzību saņēmēju skaits samazināsies

Pērn Latvijā tika reģistrēti 39 tūkstoši autoratlīdzību saņēmēji. Viņu kopīgais pienesums valsts budžetam gada laikā bija – 4 miljoni eiro sociālajam budžetam un gandrīz 13 miljoni iedzīvotāju ienākumu nodokļa veidā.

Labklājības ministrija prognozē, ka pēc nodokļu režīma izmaiņām autoratlīdzības turpinās saņemt tikai 35%, līdz ar to pieaugums sociālajā budžetā varētu nebūt liels. 

Arī Finanšu ministrijā prognozē, ka līdz ar jauno nodokļu režīmu autoratlīdzību saņēmēju skaits mazināsies. “Bet pamatā viņš mazināsies tādēļ, ka tiks mazāk izmantots. Nebūs izdevīgi šīs plānošanas shēmas, ko mēs redzam, varbūt ne tieši radošām personām saistītajos līgumos, kad tiek dalīta šī darba samaksa divos līgumos – parastajā un autoratlīdzībā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins.

Raidījuma “Kultūršoks” veiktie aptuvenie aprēķini liecina, ka 2021. gadā autoratlīdzību saņēmēji sociālajā budžetā iemaksās tikai par 0,6 miljoniem eiro vairāk. 2022. gadā pieaugums varētu būt 1,2 miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministrs norāda: “Papildu budžetā ienākumi nav paredzēti, jo sociālās izmaksas visas nāk cilvēkiem un atgriežas caur pensijām un pabalstiem, slimības lapām, invaliditātes pabalstiem un pārējo. Budžetā papildu ienākumi nav paredzēti. Šajā budžeta portfelī sociālais budžets ir ar 36 miljonu eiro deficītu.”

“Iedzīvotāju ienākuma nodoklis noteikti samazināsies, jo, kā minēju, pašlaik šī pārdale ir stipri par labu sociālajām iemaksām. Un es no galvas nepateikšu, bet tā doma, protams, ir, ka tās summas aptuveni būs līdzīgas kā iepriekšējos gados, tikai pārdale būs par labu sociālajam budžetam,” skaidro Ilmārs Šņucins.

Sekas kultūras nozarē

Tikmēr Kultūras ministrija nespēj prognozēt, kādas sekas tas radīs kultūras nozarei kopumā. Versijas ir vairākas – daļa radošo cilvēku pametīs nozari, pārkvalificēsies vai pat emigrēs. Kultūras pasākumu skaits samazināsies, bet to cenas pieaugs. Tāpat pastāv bažas, ka palielināsies nodokļu nemaksātāju īpatsvars.

Mūziķis Kārlis Kazāks spriež: “Kaut kur jau tai naudai būs jāparādās, ko samaksāt šo nodokli, kas palielinās.  Protams, ka šo daļu mūziķis prasīs organizētājam. Vai – ja pats organizē, tad vienkārši liks pie biļetēm, un organizētājs attiecīgi pacels biļešu cenu.

Cilvēks, kas nāks uz koncertu, samaksās vairāk vai arī nenāks.”

Mūziķis Kaspars Zemītis uzskata: “No šīs nozares izkritīs ārā spēlētāji, kuri šajos apstākļos nevarēs paēdināt savas ģimenes. Un es nesaku, ka vājākie spēlētāji ir tie, kuri nevarēs paēdinātu savas ģimenes. Jo, mīļie draugi, šajā brīdī arī mūsu nozarē pelēkais segments ir. Ir cilvēki, kas nospēlē klubā par skaidru naudu koncertu.

Un man ir baigās aizdomas, ka nepārdomātas izmaiņas šo segmentu palielinās.”

Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits uzskata: “Atkal mēs esam saskārušies ar to, ko es saucu par ekseļa vadību, kad mēs sarakstām, cik mums ir cilvēku un cik naudas mēs no viņiem paņemsim. Un iegūstam kaut kādu skaitli, kas neatbilst realitātei, bet neviens nav padomājis par to, vai patiešām šie cilvēki šo naudu arī maksās un vai vispār viņi turpinās darīt to, ko viņi dara. Un tas varbūt ir tas ļaunākais, kas no visa šī sagaidāms.”

Ko nozare piedāvā?

Biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” atklātajā vēstulē, ko parakstīja Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rokmūzikas asociācija, kā arī mākslinieki, kas rīkoja zibakciju “Nesaprašanas siena”, ierosināti pamatprincipi nodokļu piemērošanu autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

Nozares pārstāvji piedāvā noteikt, ka autoratlīdzības līgumu var slēgt tikai cilvēks ar radošas personas statusu.

Kārtība, kā iegūstams radošas personas statuss, ir noteikta spēkā esošajā Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā.

Vēstulē aicināts arī saglabāt līdzšinējo principu – pirms nodokļu aprēķināšanas no līgumā norādītās autoratlīdzības atskaita autora darba radīšanas nosacītos izdevumus, kuru normas ir noteiktas 25% un 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu.

Nozare piedāvā noteikt, ka sākot no 2021. gada un turpmāk, slieksnis 25% nodokļa likmei no autoratlīdzībām ir 20 004 eiro no gada apliekamā ienākuma apmēra. Nodoklis sadalās proporcijās IIN 20% un VSAOI 80%. Gada apliekamā ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, piemēro 28% nodokļa likmi. Gada apliekamā ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, piemēro 36,4% likmi.

Ja autoratlīdzības līguma slēdzējam autoratlīdzības ir vienīgais ienākumu avots, vēstulē piedāvāts noteikt, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas autoratlīdzības līguma slēdzējs veic tikai tajos mēnešos, kad tam ir reāli ienākumi no autoratlīdzībām, trūkstošo daļu sedzot valstij.

Lai nepasliktinātu autoru situāciju pandēmijas un pieaugošas inflācijas apstākļos, vēstules autori piedāvā noteikt, ka Kultūras ministrijai jāizstrādā kompensējoši mehānismi (radošās stipendijas u.c.) autoru stāvokļa uzlabošanai, kas sāk darboties 2021. gadā, īpašu vērību pievēršot autoru grupām, kuru reālie ienākumi no autoratlīdzībām nesasniedz valstī noteiktu minimālo līmeni.

Vēstulē arī piedāvāts izslēgt no grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piedāvātās normas, kas pielīdzina autoratlīdzības saņēmējus saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzības par algota darba ienākumu, kas apdraud autortiesību pastāvēšanas pamatprincipus par darba piederību un tās mantošanu.

Noslēgumā vēstules autori aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos un dokumentos, nodrošinot, ka augšminētās prasības ir juridiski pamatotas un iekļaujas valdības piedāvātajā kopējā valsts nodokļu politikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti